Redzējumi
07.04.2011

Gaišais vārdu mežs

Komentē
0

Lai cik daudz nebūtu „interesantu grāmatu”, „grāmatu, kas obligāti jāizlasa”, „žanra klasikas” un „mūsdienu lietuviešu / latviešu / utt romāna spilgtāko paraugu”, patiesībā tādu īsti labu grāmatu ir ļoti maz. Ļoti maz grāmatu, kuras var ieteikt gana gudriem un inteliģentiem kolēģiem, kuras var nolikt omammai uz plauktiņa, sakot „es nupat izlasīju, tiešām ļoti laba grāmata” un ieteikt arī tiem daudzajiem cilvēkiem, kas gada laikā vairāk par vienu grāmatu neizlasa. Kristinas Sabaļauskaites „Silva rerum” ir tieši šāda grāmata.

Ietērpta izsmalcinātā baroka stilā, ar reizēm elpu aizraujoši gariem teikumiem, tā pirmajā brīdī atstāj ārkārtīgi sarežģīta darba iespaidu, ko vēl pastiprina rūpīgi ievietotās zemsvītras piezīmes, prasmīgi iemargotie vēstures fakti un pilnvērtīgas, rūpīgas izpētes garša. Tomēr pirmais iespaids par „Silva rerum” kā par „elitārās” literatūras romānu ir maldīgs – tā nav ne apzināti sarežģīta, ne samudžināta, un nevienā brīdī nerodas sajūta, ka autore spēlē ar lasītāju intelektuālas spēlītes. Šī grāmata neprasa milzīgas priekšzināšanas vēsturē vai smalkas literatūras šifrēšanā. Tieši otrādi – šeit katrai slēdzenei ir vismaz viena atslēdziņa un katrai atslēgai – sava slēdzene vai pat vairākas. Dramatiskajai kaķa apbedīšanas ainai, ar ko grāmata sākas, ir skaidri izsekojamas atskaņas visā grāmatā, gluži tāpat kā plānprātiņa murmulēšanai un krāšņajiem, izteiksmīgajiem simboliem, kas savijas smalkās vinjetēs – ja vēlies, mēģini izprast to kodu, ja nevēlies – izbaudi sižeta vienlaikus virpuļojošo un skaidri determinēto gaitu.

Kā jau labā vēsturiskā romānā pieklājas, autore ieskicē teju visus Lietuvas augstākās sabiedrības slāņus un šķautnes, no universitātes līdz prostitūcijai, no franču imigranta līdz klostera abatei, bet visos šajos pavērsienos nepazaudē galveno pavedienu. Tā pirmais mezgls ir aizmests jau minētajā kaķa apbedīšanas ainā (kas lasāma šeit), visa romāna gaitā izdzīvojot šī viena šķietami sīkā notikuma atstātās pēdas galveno varoņu dzīves (un galvenokārt jau nāves) izpratnē. Vietumis balansēdama uz robežas ar banalitāti, autore uzdrīkstas tieši un nepastarpināti aprakstīt gan mīlestību, gan ciešanas, gan neciešami skaudro dialogu ar savu sirdsapziņu. No "Silva rerum" faktiski nav iespējams izraut fragmentu ilustrējošam citātam, šī grāmata gluži vienkārši nav tēžveidīga. Manā uztverē autores atziņas ir pietiekami dziļi sakņotas varoņu pārdzīvojumos, lai patiesi aizkustinātu (bet, iespējams, smalkāka literārā gaume varbūt saceltos pret – romāna kontekstā – dikti jau laimīgajām beigām).

Tomēr, šķiet, pārsteidzošākā šīs grāmatas īpašība ir tās iekšējā harmonija. Man patiešām nav skaidrs, no kurienes tā rodas – vai no lieliskā stila vai intuitīvi izprastas sižeta veidošanas mākslas, vai arī no autores pašas tīrās un sakārtotās emociju un prāta pasaules. Atšķirībā no daudzām visnotaļ baudāmām grāmatām, kuru lasīšana ir zināmā mērā sevis spīdzināšana – gan emocionāli, gan intelektuāli –, „Silva rerum”, neskatoties uz visuresošo nāves klātbūtni, nežēlīgiem kautiņiem, spontāniem abortiem, nelaimīgām mīlestībām, dzertiņiem un pazemojumiem, ir grāmata, kuru pilnīgi mierīgi var paņemt līdzi uz slimnīcu un lasīt, gaidot, kamēr izpilēs sistēma un izies narkoze – visas sāpes tiek iepilinātas liegi un graciozi, bet pat šausmīgākajām ainām piemīt sapņa spilgtums un tēlainība.

„Silva rerum” ir grāmata, kuru lasot, grūti noticēt, ka tas ir autores debijas romāns, bet nepavisam nav grūti noticēt tam, ka šī grāmata ieguvusi gan kritikas, gan lasītāju atzinību. Un vienkārši prieks par to, ka ir veikts rūpīgs un atbildīgs tulkojums – cik zinu, tulkotāja Dace Meiere pati ir par šo romānu sajūsmā, un tas ir jūtams katrā tulkojuma teikumā. Gluži tāpat, kā autores mīlestība pret romāna materiālu ir jūtama katrā tā vārdā – nevienu nesaudzējot, bet arī netiesājot.

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0