dzimmijs13
pirms 5 gadiem
Tad - performances ir "nebijis novatorisms", vai... "deevolūcija"? Proti, esam tik tālu "notrulinājušies" ka vairs nespējam uztvert, nezinu, nav pacietības noklausīties, piemēram, Sofokla garos monologus (un apziņā tos transformēt šodienas aktualitātēs), ka jāatgriežas pie šamaņu tiešās metodes "dejoju tāpēc ka citādi viņi pateikto aizmirst".
Un uzreiz - nesaku ka performances būtu kas slikts un nepieņemams, visticamāk pašam patiktu, vairāk refleksija - kāpēc esam nonākuši ka vispār tāda izpausme aktuāla. Ne vārdiski - jēdzieniskā.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Pārliecība un vājums
Rīcība pārliecības dēļ ir pelnījusi zināmu respektu, un šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, bet tieši tāpēc varbūt mums pietrūkst iemaņu, kā no amata atkāpties labi. Manuprāt, Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās nav labs paraugs un mums ir vairāk jāmācās, kā prasmīgi atkāpties pārliecības dēļ.
Māksla
07.06.2018
1
Gaidot pirmo starptautisko performances mākslas festivālu Rīgā