Vidžīnijas Vulfas eseja Sava istaba kopš tās izdošanas 1929.gadā iedvesmojusi neskaitāmus māksliniekus, bet jo sevišķi mākslinieces. Nu kārta pienākusi arī Spānijā dzīvojošai fotogrāfei Evijai Gruznai, kura šo tēmu savā jaunākajā personālizstādē izmanto, lai runātu par "laika plūdumu, attiecībām ar telpu, realitātes attēlošanas iespējām". Izstāde Sava istaba tiek atklāta otrdien, 20.novembrī, pulksten 18 Izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā.
Izstāde Sava istaba turpina mākslinieces pirmās personālizstādes Iekaisums (2004. gadā galerijā Noass) interesi par privāto telpu un ikdienišķām norisēm, bet būtiski ir mainījušies izteiksmes līdzekļi un skatījums ir kļuvis gan tehniski, gan konceptuāli sarežģītāks, raksta izstādes kuratore Zane Matule. Radošās darbnīcas telpa tiks sadalīta 3 nosacītās zonās atbilstoši dienas simboliskam dalījumam fāzēs: rīts, dienvidus un krēsla.
Foto instalācijas Rīts 300 fotogrāfijas tapušas 2005. gadā, kad māksliniece ar nekustīgu kameru fiksēja vairākus desmitus fotogrāfiju par norisēm savā virtuvē brokastu laikā. Šādos ierobežotos apstākļos katra kustība, katra lieta iegūst simbolisku un rituālu nozīmi. Rīts ir cerība, iztēle, gaidas, priekšnojauta. Diendusa ir sešas lielizmēra dubultfotogrāfijas, kur vienā attēlā tiek montēti divi savstarpēji neatkarīgi kadri, kas veido sajūtu par cilvēka klātbūtni interjerā. Video projekcijā Krēsla viena un tā pati telpa aplūkota no diviem skatu punktiem. Abi kadri attēlo vienu un to pašu situāciju, bet katrā no tiem kāda daļa ir fiziski apslēpta. Tādējādi tie veido pozitīva un negatīva attiecības. Tikai skatītāja iztēle var sintetizēt un aizpildīt neredzamo daļu, kas savieno abus attēlus. Videodarba Krēsla neatņemama sastāvdaļa ir Gusta Rutka meditatīvais elektroniskās mūzikas pavadījums.
Evija Gruzna: „Šie attēli uzdod jautājumu: Kā paiet dienas? Laiks, kas paiet garām aizskatoties, aizdomājoties, aizguļoties. Laiks, kuru mēs dzīvojam, bet neatceramies. Lielākajā daļā nodzīvotā laika nekas nenotiek, katrā ziņā nekas atstāstāms, nekas pierādāms. Šajos darbos gluži kā minimālisma mūzikā ritmu ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem veido nemitīgs atkārtojums“.
Evija Gruzna (1980) pabeigusi glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā (2004), mācījusies pie fotogrāfa Andreja Granta (2001-2003), bet maģistra grādu ieguvusi Madrides Fotogrāfijas un Attēla Augstskolā (2006) (Escuela de Fotografia y Tecnicas de Imagen). Māksliniecei ir bijušas vairākas personālizstādes, viņa arī piedalījusies ap 15 grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Spānijā, Beļģijā, ASV un citur. Evija Gruzna bijusi izvirzīta nominācijai Gada balva vizuālajā mākslā kategorijā Gada debija.
0