Ekonomiku virza kultūra

Pilnībā piekrītu. Vien gribētu piebilst, ka Laikmetīgā mākslas muzejam kultūrā un citiem enkurveida projektiem, kurus var nosaukt par starptautiskas nozīmes tūrisma objektiem un gala mērķiem, ir tie paši patērētāji – ārvalstu un pasmāju tūristi. Pareizi norādat uz multiplikatīvo ekonomisko efektu tautsaimniecībai. Skatoties no tautsaimniecības un valsts budžeta skatpunkta, labāk ja šos projektus attīstītu privātais sektors, nevis ieguldīti milzīgi valsts budžeta līdzekļi. Valts uzdevums maksimāli atbalstīt šādus projektus un veikt saprātīgus ieguldījumus, palīdzot ar zemi, infrastruktūru u.c. LNB ir tam labs piemērs. Prasījis ne vien 250 milj. euro ieguldījumu, bet arī ikgadus aptuveni 1 milj. euro tā uzturēšanai.

Ascendum, RERE, Moduls, Leiškalne, Dripe un Demakova šito PR zonbēšanu sauc par diskusiju?
Un pretīgi, ka Šlāpins ir pārdevies un, lai arī ir skrūvīte šitajā zombiju barā, nevar attaisnot ar labā nodoma argumentu, jo labi zin visus neertos jautājumus, tātad ir korumpēts.

Sports jau sen ir kļuvis par izklaides industrijas vienu no jomām. Lielie muzeji par sociālās, turistiskās un "brīvā laika" nespēju kompensātoru - īsāk sakot tā pat izklaides industrija. Tas uz ko aicina autors ir
salīdzinoši zaļo Latviu pārvēst par izklaides industrijas (lasi: tūrisma) kārtējo upuri. Izlasiet Bankovska tekstu Arterritory.com par Venēciju. Ar mākslu tādam muzejam nav nekāda sakara un nebūs. Pat tad, ja mums patiešām būtu vismaz kādi pieci pasaules mēroga mākslinieki, šis muzejs būtu lieka greznība un tūrists iznāktu no muzeja tik pat "apmierināts" kā pēc KUMU Tallinā un daudziem citiem godkāres, mantkārības motivācijā būvētiem muzejiem pasaulē.

Un tās ir pilnīgas blēņas un meli, ka Rīgā nav kur izstādīt laikmetīgo mākslu.

Dažādas pilsētas Eiropai ir vajadzīgas. Nevis vienādas. Kapēc Rīgai jābūt tādai pat kā citām.
Lai Talina ir silikona pilsēta. Kapēc Rīga nevar būt zaļa pilsēta ar pludmalēm (kā Ķīpsalā), bez-degvielas transporta līdzekļiem, utjp. Vieta, kur strādā tādi cilvēki no Eiropas, kam vajadzīgi gan infrastruktūru mezgli, gan veselīga vide, kur strādāt. Ja Latvija izdomātu pievilcīgu nodokļu politiku jebkāda veida profesionāļiem no Eiropas, tad šeit pamazām nauda pievilktos caur ko tādu. Vilciena svienojums ar Berlīni ir vēl viens 100x svarīgāks faktors kā kaut kādas ēkas.Lielajās pilsētās pasaulē nav vairs ko elpot un atpakaļceļa viņiem nav. Latvijai ir ideala iespēja kļūt par zaļu metropoli pasaules profesionāļiem, kas savu biznesu ( bez smagas infrastruktur-slodzes) varētu bāzēt te.

Cik var dzīt mītu, ka kultūrā un sportā esam konkurētspējīgi? Cik varam nosaukt patiesi pasaules līmeņa kultūras un sporta cilvēku? Tie daži, kas ir arī nav izcilāko un slavenāko vidū. Tāpēc, ja kāds grib rakstīt nopietnu analīzi, tad jāoperē ar reāliem faktiem nevis populistiskiem glaimiem. Līdz ar to šīs raksts zaudē objektivitāti un spēju tikt uztvers nopietni.

``..industriālie centri, kas bija kļuvuši par depresīvām zonām, kuras līdzīgi kā savulaik Bilbao (piebildīsim - arī Latvijā šobrīd) arvien lielākā skaitā pameta cilvēki..``
Nu neba šie industriālie centri par depresīvām zonām kļuva tā no zila gaisa. Depresīvās zonas ir vajadzīgas pasaules politikāņiem tieši priekš tam, lai cilvēki migrē. LMM jau var uzsliet (kaut divus), bet depresīvās zonas jau tamdēļ nepazudīs. Nebūs vienā, būs citā vietā.