Komentārs
19.01.2017

Ekonomiku var regulēt ar tvītiem

Komentē
2

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc iespaidīgās tvītu pielietošanas priekšvēlēšanu kampaņā tagad sarīkojis īstu biznesa bombardēšanu, ekonomisku tviterrevolūciju, ko ne no viena valsts vadītāja līdz šim nav izdevies sagaidīt. Vērā ņemams kaut vai korporācijai "Boeing" adresētais Trampa ieraksts tviterī: ""Boeing" būvē pilnīgi jaunu 747 nākamajiem prezidentiem, tomēr izdevumi izgājuši no kontroles, tie jau pārsnieguši $ 4 mljrd! Atcelt pasūtījumu!" "Situācija ar prezidenta "Boeing" ir kārtējais piemērs tam, par cik iespaidīgu ietekmes instrumentu kļuvis Trampa tviteris," rausta plecus "Reuters" analītiķi, piebilstot: "Pēc ievēlētā prezidenta komentāriem "Boeing" akcijas kritās."

Ar "Cilvēka Nr. 1" mandātu

Tradicionāli daudzu nedēļu ilgajā laikposmā no ievēlēšanas brīža līdz inaugurācijai jaunais ASV prezidents procesus praktiski neiespaido un maz zināms, ko viņš dara. Taču Tramps izmanto tvitera dotās iespējas ar "Cilvēka Nr. 1" mandātu demonstrēt agresīvu pieeju ekonomikas vadīšanā un iejaukties milzīgu kompāniju biznesā. Tramps savos tvītos atbalsta vai kritizē vārdā sauktu uzņēmumu biznesa lēmumus, kā rezultātā uzzinām, ka "Boeing" aizies gar degunu milzīgs kontrakts vai arī ka japāņu "SoftBank" var vairs neuztraukties par pretdarbību no Baraka Obamas administrācijas puses. Miljardierim vēl oficiāli nestājoties jaunajā amatā, dažas kompānijas – vismaz vārdos – mainījušas investīciju plānus.

"Ražojiet ASV vai arī maksājiet!"

Jaunievēlētais prezidents savā tviterkontā brīdinājis uzņēmējus par jauna 35% nodokļa ieviešanu tām kompānijām, kuras riskē pārcelt ražošanu ārpus valsts un pārdot savu produkciju ASV. Piemēram, Tramps neganti uzbruka "General Motors" par to, ka šī autokompānija saliek kopā mašīnas Meksikā, bet pēc tam bez jebkāda muitas tarifa piemērošanas tās ieved ASV. "Ražojiet ASV vai arī maksājiet lielas ievedmuitas!" jaunievēlētais prezidents tvītoja. Uz kritiku jau reaģējis cits autogigants – "Ford" –, kura vadība atteicās no idejas pārcelt ražotni uz Meksiku. Tramps, emociju pārpilns, uzreiz ietvītoja: "Tikko piezvanīja mans draugs Bils Fords, "Ford" vadītājs, un man pateica, ka saglabās Linkolnas rūpnīcu Kentuki štatā, nepārcels uz Meksiku." Visas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā Tramps ražotnes pārvietošanu uz Meksiku devēja par pilnīgu "nejēdzību"; viņš autokoncernam draudēja ar smagiem sodiem šī scenārija īstenošanās gadījumā: kā nekā – 2015. gadā "Ford" vadība paziņoja, ka kompānija plāno investēt 2,5 miljardus dolāru divu jaunu rūpnīcu celtniecībā Meksikā. Nākamais Trampa mērķis bija kontrakts par iznīcinātāju F-35 ražošanu: "F-35 programma un izdevumi tai izgājuši no kontroles. Miljardiem dolāru jātiek ieekonomētiem, un tie tiks ieekonomēti militārajos (un citos) iepirkumos pēc 20. janvāra." Uz šī paziņojuma fona "Lockheed Martin" akcijas Ņujorkas fondu biržas atvēršanas brīdī 12. decembrī kritās uzreiz par 4,6%, samazinot korporācijas tirgus kapitalizāciju par 3,5 miljardiem dolāru. Izskatās, ka ASV lidmašīnu ražotājiem Trampa tvīti līdzinās bumbvedēja uzlidojumiem.

Trampa darījumu slēgšanas taktika

Ir tikai viena lieta, kam jaunievēlētais prezidents tic: kapitālisms. Viņa divas mīļākās grāmatas – Bībele un paša autobiogrāfija "Darījumu slēgšanas māksla". Tās daiļrunīgais nosaukums daudz ko pasaka par Trampu, bet viņa taktika biznesā ir vienkārša: miljardieris izvirza neticamas prasības, pēc tam piekāpjas, piekrītot pieņemamam kompromisam. "Tas ir kā cenas izkristalizēšanās brīvas biržas tirdzniecības rezultātā," komentējis kāds Trampam tuvu stāvošs cilvēks. Šāda pieeja miljardierim lieti noderēja priekšvēlēšanu kampaņā. Debašu stils, kad Tramps ieņem galēju pozīciju, bet pēc tam no tās attālinās, vēlētājiem pašu acīs ļāva ignorēt daudzus viņa odiozos izteicienus un ļāva jaunievēlētajam prezidentam apvainot vienu pēc otra. Sarunu vešanas māksla ir Trampa jājamzirdziņš, ko viņš arvien turējis goda vietā; tā noteikti būs nopietns taktisks instruments ASV politikas realizēšanā. TV tīkls CNBC pēc vēlēšanām atrada Trampa 2008. gadā sniegtas intervijas fragmentu, kurā viņš stāsta, kā būtu jārīkojas ar Naftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC), ko miljardieris nosauc par nelikumīgu karteli un nelikumīgu monopolu. "Ja OPEC īsteno kādu pasākumu, tad visi tajā iesaistītie noteikti nokļūs cietumā," Tramps teica intervijā, kas notika laikā, kad naftas cenas svārstījās pie atzīmes – 100 dolāru par barelu. Tajā pašā intervijā Tramps turpināja: "Neviens šajā valstī nezvana [OPEC – red.] un nepiedāvā pazemināt šīs naftas cenas. Viņi var to izdarīt! Agrākos laikos mūsu prezidenti zvanīja, taču tagad neviens to nedara. Taču to nepieciešams darīt – vienkārši piezvanīt un ātri dabūt zemākas cenas. Ja runās pareizi, tad cenas sāks pazemināties ar tādu ātrumu, kāds jums sapnī nav rādījies." Tagad Tramps spējīgs izdarīt šādu zvanu un pielietot sarunu vešanas mākslu, taču šobrīd jau parādās dilemma: vai tviteris neizrādīsies efektīvāks instruments?

Prasi neiespējamo – piekāpies – sasniedz kompromisu

Skaidrs, ka sarunu vešanas tvītu formātā vienkāršā taktika dod attiecīgus rezultātus. Līdz ar to triumfa aizēnā ieraugāma medaļas otra puse. Tās pašas sarunas ar "Ford" tomēr beidzās gan ar to, ka autokoncerns izlēmis ieguldīt 700 miljonu dolāru Mičiganas rūpnīcā, kurā tiks radītas hibrīdmašīnas un elektromobiļi, gan arī ar to, ka autokoncerns līdz 2019. gadam tomēr uzcels divas rūpnīcas Meksikā. Sasniegts kompromiss "darījumu slēgšanas mākslas" manierē, kā rezultātā "Ford" izmainīja stratēģiju un nesamazināja darbavietu skaitu Savienotajās Valstīs. Novembrī Tramps spēja pārliecināt kompāniju "Carrier" Indianapolisas rūpnīcas 850 strādniekiem saglabāt darbavietas, kuras bija plānots februārī pārcelt uz Meksiku. Plašsaziņas līdzekļi pēc tam indīgi ziņoja, ka "Carrier" un tās meitasuzņēmums "United Technologies" joprojām plāno pārvietot vairāk nekā 1000 darbavietu no Indiānas štata uz Monterreju Meksikā. Acīmredzami atkal darbojas jaunievēlētā prezidenta formula: "Prasi neiespējamo – piekāpies – sasniedz kompromisu."

Sociālie tīkli nogalināja TV

Leģendāra epizode ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņu vēsturē ir slavenās teledabates starp Džonu Kenediju un Ričardu Niksonu, kas ļoti lielā mērā noteica 1960. gada vēlēšanu iznākumu. Toreiz Niksons bija lietojis vecmodīgu sejas krēmu, lai maskēt bārdas rugājuss. Kenedija komanda, to pamanījusi, slepus izmainīja kondicioniera režīmu: Niksons mirka sviedros, ik brīdi tverot pēc mutautiņa un zaudējot reitinga punktus citu pēc cita. TV attīstība 20. gadsimta vidū ASV politiskās konkurences laukumā ienesa svarīgāko elementu – teledebates –, taču šībrīža interneta, precīzāk, sociālo tīklu, popularitāte novedusi pie tā, ka lielākā daļa elektorāta savu izvēli izdara jau pirms šo debašu uzsākšanās: kā to Trampa komandai izdevās panākt aizvadītajās vēlēšanās. 2015. gada 16. jūnijā, kad miljardieris paziņoja, ka cīnīsies par prezidenta amatu, 3,4 miljonu feisbuka lietotāju dalījās informācijā par Trampu 6,4 miljonus reižu. Viņš elektorātam šķita interesants, un acumirklī Trampa tviterkontam parādījās vairāk sekotāju nekā Barakam Obamam. Paralēli miljardieris izmēģināja instagramu, kas pulcēja tikai dažus simtus tūkstošus sekotāju; arī "YouTube" izrādījās mazefektīvs kanāls politiķim: tas tagad jaunievēlētajam prezidentam noder, ja, piemēram, jāizklāsta pirmajās 100 prezidentūras dienās paredzēto reformu plāns, kam ar 140 zīmēm daudz par maz. 16. jūnijā kļuva skaidrs, ka priekšvēlēšanu cīņā viens no galvenajiem Trampa ieročiem izrādīsies tviteris, kurā viņš savus konkurentus un aizskārējus varēs apbērt ar apvainojumiem un izsmiet: "liekule Hilarija", "mazulis Marko" Rubio, "pusdzīvais" Džebs Bušs. Kopumā oktobra beigās "New York Times" uzskaitīja pavisam 282 cilvēkus, kurus Tramps kā prezidenta amata kandidāts bija aizskāris lakoniskajos tvītos. Rezultāts? Priekšvēlēšanu kampaņas laikā mikroblogam @realDonaldTrump bija 14 miljoni sekotāju, kamēr @HillaryClinton – 11 miljoni. Šodien informācijas un izklaides pasaules iesoļojušas jaunā fāzē – un politika kopā ar tām. Sākot ar TV realitātes šoviem, vasaras kino blokbāsteriem un beidzot ar sociālajiem medijiem, sevi apliecina skaidra tendence: tas, kas nodarbina arvien lielāka skaita cilvēku prātu, kļuvis aizvien mazāk pieķemmētāks, taču zibsnīgāks un nežēlīgāks nekā jebkad. Tiekšanos pēc detalizētām zināšanām un komplicētas apspriešanas no dienaskārtības izspiež daudz spēcīgākas alkas pēc mēmiem, laikiem un sekotājiem. Aizvadīto vēlēšanu rezultātus būtiski iespaidoja uzmanības deficīta problēma. "Uzmanības ekonomijas" fenomens tiek pētīts kopš šī gadsimta sākuma. Šībrīža multitaskinga un informācijas vienībām pārbagātajā vidē vislielākais deficīts ir nevis nauda vai talants, bet gan uzmanība. Cilvēki spēj koncentrēties vienīgi uz teksta augšdaļu; tiklīdz vajag uz ekrānā redzamo tekstu rullēt lejup, auditorija drīzāk izvēlēsies "pārlēkt" uz nākamo informācijas vienību. Saskaņā ar Gerija Linela pētījumu 1968. gadā ASV politiķu izteikumu caurmēra ilgums bija 43 sekundes; 1988. gadā tās vairs bija 9 sekundes, bet 2016. gadā viņi tik tikko spēja pabeigt teikumu. Šis fons parāda, kāpēc tviteris kļuvis tik ietekmīgs konkurences cīņā ar TV.

Tvitera spožums

Vērtējot Trampa priekšvēlēšanu kampaņu, tvitera vadītājs Džeks Dorsijs izteicies, ka agrāk neko tādu nav pieredzējis: "Mēs pilnīgi noteikti virzāmies uz jaunu pasauli, kurā viss ieraugāms virspusē!" Sākotnēji tviteris bija serviss, kas lietotājiem ļāva īsi atbildēt uz jautājumu: "Ko tu patlaban dari?" Laikam ritot, koncepcija mainījās. Šodien tvīts bieži vien ir reakcija uz kādu karstu notikumu: "Oskaru" pasniegšanu, svarīgu futbola spēli, izmaiņām politikā un ekonomikā. Tviteris labāk nekā citi sociālie tīkli apmierina vienu no interneta lietotāju pamatvajadzībām: vajadzību pēc informācijas. Tviteris kļuvis par ārkārtīgi nopietnu politikas un diplomātijas instrumentu, ar ko iespējams ietekmēt iedzīvotājus un citas valstis. Nereti tas tiek izmantots kā maigās varas instruments. Piemēram, kad 2015. gada martā Lozannā norisinājās smagas sarunas starp Irānu un 6 valstu grupu par sankciju atcelšanu, visi tikšanās dalībnieki reālā laika režīmā tvītoja informāciju par diskusiju gaitu. Ja vēl nesen tika aizrautīgi apspriests, kurš no valstu līderiem vēl līdztekus Igaunijas, Norvēģijas, Beļģijas un Somijas vadītājiem tvītus raksta pats, tad 2016. gadā Tramps tvītus padarījis par iznīcināšanas un politikas veidošanas instrumentu. Turklāt tviteris viņam bija viena no pieejamām informācijas platformām; Trampam bija maz iemeslu uzticēties daudziem tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļu resursiem un TV kanāliem (ABC, NBC, CNN, "New York Times", "Wall Street Journal", "Huffington Post") to angažētības dēļ.

Tvitera ieraksts

Jaunievēlētais ASV prezidents 14. decembrī aicināja uz tikšanos lielāko ASV IT kompāniju vadītājus, kur apsolīja savu atbalstu un piedāvāja nepieciešamības gadījumā zvanīt viņam personiski. Interesanti, ka uzaicināto vidū nebija tvitera vadītāja: kompānijas kapitalizācija – 12 miljardi dolāru – esot pārāk maza, līdz ar to Dorsijam vieta pie viena galda ar Trampu neatradās. Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas pastāvēšanas un milzīgas ietekmes gūšanas tviteris arvien vairāk izskatās pēc biznesa kļūdas: jau trīs gadus ik ceturksni tiek fiksēti zaudējumi; lietotāju bāze stagnē uz feisbuka un "Snapchat" pieaugumu fona. Nepārtrauktā menedžeru nomaiņa sociālo tīklu atstājusi bez skaidras izaugsmes stratēģijas. Tviteris iekļuvis tajā pašā slazdā, kur priekšā jau daudzas tehnoloģiju kompānijas: cilvēku skaits ir ierobežots, taču uzņēmumu izaugsme atkarīga no lietotāju daudzuma pieauguma. Tviteris pretendē uz globālā tautas masu informācijas līdzekļa statusu; arī pieeja reklāmai līdzinās tai, kādu izmanto pasaules lielākie plašsaziņas līdzekļi. Salīdzinājumā ar feisbuku vai instagramu tviterim nav liels reklāmdevēju skaits. Skaidri un gaiši: tvitera saturs nav domāts ikvienam. Turklāt lielākā daļa kontu netiek lietota regulāri, un ap 44% lietotāju nekad nav tvītojuši. Mediju, politikas, tehnoloģiju, izklaides laukā tviteris ir svarīgs instruments, tomēr būtībā šis sociālais tīkls mazāk līdzinās feisbukam nekā "eBay" – resursam, kas vitāli svarīgs interesentiem un tikpat nevajadzīgs pārējai pasaulei.

Jāuztver gan nopietni, gan burtiski

Tramps pēc ievēlēšanas turpina ļoti efektīvi darbināt savu tviterkontu, aizvien mazāk ņirgājoties par politkorektumu un izsmejot kritiķus, arvien vairāk regulējot ekonomiku un uzņēmumus un kļūstot konstruktīvāks. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš sevi pozicionēja kā ASV rūpniecības jostas dumpja līderi; tagad Tramps daudz mazāk uzvedas kā cilvēks no ielas. Virzoties uz uzvaru, piekritēji viņu uztvēra nopietni, taču ne burtiski, plašsaziņas līdzekļi – tieši otrādi. Tagad, kad Tramps uzvarējis, visi viņu sākuši uztvert gan nopietni, gan burtiski. Tas attiecas ne vien uz ASV, bet arī uz visu pasauli. Kad Tramps pēc ievēlēšanas kārtējā agrā rīta (plkst. 3.17) tviterī bija apvainojis Ķīnu manipulēšanā ar valūtu, pat "Bank of America Merrill Lynch" (BoAML), kas pirms diviem mēnešiem bija apgalvojusi, ka ASV vēl pāragri būvēt tirdzniecības barjeras Ķīnas preču ceļā, atzīmēja, ka "nesenie Trampa tvīti liek noprast, ka viņš neatbalsta juaņa devalvāciju". "Bet tas nozīmē, ka Ķīna tiks izsludināta par valūtas manipulatori uzreiz pēc Trampa stāšanās amatā 2017. gada janvārī," akcentēja BoAML. Savukārt Ķīna vairāku valsts laikrakstu lappusēs brīdināja ASV par iespējamām nelabvēlīgām tirdzniecības kara sekām. Un tas viss, pateicoties kārtējam ierakstam, kura garums nepārsniedz 140 zīmes. Varētu sagaidīt, ka Trampa īstenotā ekonomikas vadīšana kļūs taustāmāka pēc viņa inaugurācijas, jo šobrīd ASV prezidents vēl ir Baraks Obama. Taču jau līdz šim izraisītās vairāku kompāniju akciju svārstības un Ķīnas oficiozo plašsaziņas līdzekļu paustais satraukums liek jautāt: kas sagaidāms, ja Tramps pēc oficiālās stāšanās prezidenta amatā tvītos tikpat intensīvi? Atbildēt sarežģīti, jo šādai "Cilvēka Nr. 1" tviterrevolūcijai precedentu nav.

Agnis Buda

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!