Dzīvnieku un vides ētika. 3. lekcija

Sadarbībā ar projektu "LU Open Minded" piedāvājam jums apgūt lekciju kursu "Dzīvnieku un vides ētika", ko 2014. gada oktobrī – decembrī nolasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedras lektors Artis Svece.

3. lekcija. Dzīvnieku ciešanas un labturība

Mūsdienu sabiedriskajās un filozofiskajās diskusijās dzīvnieku ciešanas tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tam, kāda izturēšanās pret dzīvniekiem ir pieļaujama un kāda nav. Tomēr nevar teikt, ka, ieviešot sāpes kā kritēriju ētiskai rīcībai, tiek atrisinātas visas ētiskās problēmas. Piemēram, vai drīkst nogalināt un lietot pārtikā dzīvniekus, ja tie turēti samērā labos apstākļos un nogalināti nesāpīgi? Vai labums, ko cilvēki gūst no dzīvnieku izmantošanas zinātnē, neatsver šo dzīvnieku ciešanas? Vienlaicīgi jāatzīst, ka dzīvnieku labklājība ir viena no intuitīvi vispārliecinošākajām dzīvnieku aizstāvības ētikas prasībām.

Literatūra:

1. Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs nr. 25, 2001. g. augusts. 94.–107. lpp.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

 2. Frey, R. G. Rights, Interests, Desires and Beliefs // Armstrong S. J., Botzler R. G., eds. The Animal Ethics Reader. London: Routledge, 2003. Pp. 50–53.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

 3. Singer P. Practical Ethics. Cambridge: Cambridge UP, 1999. Pp. 83–134 (4. un 5. nodaļa).

(Grāmata pieejama: LUB, elektroniski: http://emilkirkegaard.dk/en/wp-content/uploads/Peter-Singer-Practical-Ethics-2nd-edition.pdf )

4. Nussbaum M. C. Beyond “Compassion and Humanity”: Justice for Nonhuman Animals // Sunstein C. R., Nussbaum M. C., eds. Animal Rights: Current Debates and New Directions. Oxford: Oxford UP, 2004. Pp. 299–322.

(Grāmata pieejama: LUB)