dzejoļi veltīti tavam vārdam uzvārdam,
bet tu man neatbildi uz vēstulēm.
"Kad pēdējais lēnprātīgais aizies, izzudīs arī viņa mantotā zeme"
Benedikts paņem breiku
Benedict at Vatican beach
Benedikts jautā kur šeit var apgulties smiltīs
Benedikts apguļas smiltīs kas glabā vēl Kristus pēdu siltumu
*
Viņš naktīs joprojām ir staipeknis
īpaši rokas pret segu
kas ļaujas un velkas
vēl neatklātu svēto portretos,
kā arī vārdā uzvārdā, kā viņu sauca, pirms Dievs viņu pasauca
Benedikt
Un pirksti savilka ziedā svaigi noskūtu zodu
Šeit turpmāk vienīgi debesīm dīgt
*
Jēzus Kristus, protams, ir Dievs arī pār vīnogām
pirksti brauc pār uzarto bīču un sauc:
cik tevī nav miesas un asiņu sagrūsts – auksts un auksts
un vagas galā Benedikts nosēdināts šo visu mīlēt,
līdz tas vairs neizturēs un ziedos plauks.
*
Mēs ar tevi zem segas
smakdami samta sūnās,
liepziedu pakaišos svildami,
laulības pārkāpēju cilts
dzemdinot nāvi, un tā atkal savu, un tā atkal savu nāvi,
vai un kam bija labāk kad vasarās lēcām upēs:
drebēja niedres skardamās drebēja tilti bet nenodrebēja sirds
*
Laikam vien tad, kad kakls man nošļuks uz krūtīm, es nošļukšu Tev pie krūtīm,
Dievs
Benedikts ceļas naktī un iet uz maku skatīties naudu
Benedikts raud
*
Marija, kad atbrauc uz Aglonu, pa nakti sarunā palikt ezerā
Saule gaist, un viņas ķermenis šļakstēdams mazgā krastu,
sizdams pret virsmu no dziļumiem, līdz tie rimst kā augusta
debesu shematisks attēls, Benedikts brīnās,
kā viņas seja
visu nakti
pret Dieva acīm cīnās
*
Nē,
atceries mūsu vietu
nekonkrēti bet tomēr,
kur gaiss pat piepūlē
pieaudzis biezi ar svēto maizi, puto Tā Kunga kviešu raudās
atceries, vienmēr,
tava grēka sausais atlikums (es),
nekad vairs ne pāri, ne apkārt, nedz arī par naudu
kur vairs tikai pļaujmašīnu ceļi
ved pāri pēdējās cerības labības ceram
tur mēs ar tevi
mūžīgi mūžos
par debesu valstību dzeram
*
Gūpijas, molinēzijas
divragainā velnraja
un Marija
staigājas kopā ar ratiem zemūdens pļavās,
kamēr mēs ar tevi
ļoti augstu virs ūdens,
smakdami samta sūnās
*
Vēl tikai pasakiet, vai tāpēc mūs izveda no tuksneša,
lai atdotu baywatcham,
šai tukšo vagu pilnajā pludmalē,
kurā ne rudzrugājs
pat ne vīnogas skelets kurā Tev degt
vai arī šis vīrs bija domāts
un viņa lāpstiņa un spainīts
ar kuriem mums citam citu ir jāaprok smiltīs,
kamēr te kāds vēl ir laimīgs
*
Marija
bālganas miesas lapiņa vēsa ko pludmale aprīs
cauri gūpiju vēderiem spīdēs mazuļu acis
tā caur tevi, ar tevi un tevī
tavs bērns mūs ar piena kameru
filmēs
bet mēs tik "labdien un labdien no pēdējās redzamās pludmales"
sasveicināšanās nekad nebeidzas
mīlestība vien vilnis
reklāmas pauze: gūpijas savus mazuļus aprij
brīdis asiņu, mūžība smilšu
ūdens tu, Marij.
*
Benedikts – tas nav cilvēka vārds, tā ir atlūza
viņa vienīgais mantojums: lāpstiņa, spainīts un sods
"kādam tas bija jāizbeidz"
Benedikts ceļas un lūgdamies aiziet miglā,
ko arī manī kā liegdamies asaro logs.
Agnese Krivade
2008/2015
2