No krievu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš
LITERATŪRAS JAUTĀJUMI
1. Un lūk, es rakstu...
2. Es rakstu vēja gaudošanā, logu rāmju drebēšanā, jūras bangošanā...
3. Es rakstu: "Pēkšņi sākās kaut kas neiedomājams!"
4. Es rakstu jūras bangošanā, šķebinošās skumjās, stikla šķindoņā...
5. Es rakstu: "Grūti pat iedomāties, kas tad sākās!"
6. Es rakstu stikla šķindoņā, zem apkārtējo izsmējīgiem skatieniem, vēja gaudošanā...
7. Es rakstu: "Nevar pat aprakstīt, kas tad sākās!"
8. Ak Kungs! Kas sākās?
9. Vai ir kāds, kas varētu paskaidrot, ko tas viss nozīmē?
10. Ja ir, tad kurš?
11. Ja nav, tad kāpēc?
12. Bet kāpēc šeit ir bērni?
13. Kur viņi bija?
14. Ko bērni darīja mežā?
15. Vai bērni rīkojas pareizi?
16. Ko bērni satika pie mājas?
17. Kurš no bērniem pareizi rūpējas par istabas augiem?
18. Ko bērni dara nepareizi?
19. Kāpēc kāds viņiem visiem neizskaidro, ka viņiem te nav jāatrodas?
20. Kāpēc logs ir vaļā?
21. Kas atrodas uz galda?
22. Kam vajadzīgas šīs lietas?
23. Kā vienā vārdā var apzīmēt visas lietas?
24. Kas kvēloja un izdzisa kamīnā?
25. Kur kvēloja un izdzisa vāra oglīte?
26. Kāda oglīte kvēloja un izdzisa kamīnā?
27. Un vispār, kur te problēma?
28. Kurš uzrunāja veco pārcēlāju uz "tu", un kas no tā iznāca?
29. Kuru Nikolajs uzrunāja uz "tu", un kas no tā iznāca?
30. Kā Nikolajs uzrunāja veco pārcēlāju, un kas no tā iznāca?
31. No kurienes uzradās vecais pārcēlājs?
32. Kas tas par Nikolaju?
33. Kurš strauji izmainīja savu dzīvi pēc nejauši noklausītas telefona sarunas?
34. Un kāda satriecoša skata liecinieki mēs visi kļuvām, kad beidzot pacēlās biezi, melni dūmi?
35. Un kam bija tas bērns, kas līdz četru gadu vecumam nerunāja un tad pēkšņi pateica vārdu "Mondriāns"?
36. Un kādus konkrētus varoņdarbus paveic jautrās ganu meičas kaislīgais pielūdzējs, lai iegūtu viņas labvēlību?
37. Un ko Katjeņka Baturina atbildēja uz angļu tenisista pausto neizpratni par viņas pēkšņajām laulībām?
38. Kas īsti lika viņai strauji pagriezties un nāvīgi nobālēt?
39. Un kas tad tur īsti notika, ka pēc tam, satikusi viņu uz Operas kāpnēm, viņa paskatījās uz viņu tā, it kā būtu ieraudzījusi pirmoreiz?
40. Un cik tad gadu bija Aleksam aprakstīto notikumu laikā?
41. Ar ko, interesanti, noslēdzās visa tā nepieklājīgā ņemšanās ap mantojumu?
42. Ar ko beidzās strīds par to, kura valodas funkcija ir primārā?
43. Un par to, kurš francūzis ir labāks?
44. Un par to, ko tur nošāva pēdējā cēlienā?
45. Un par to, kurš vairāk mīl Dzimteni?
46. Un kur tad beigu beigās atrodas tā bēdīgi slavenā robeža, par kuru tik daudz runā?
47. Kur tā ir?
48. Un vispār, kāpēc tas viss?
49. Un kādā veidā cilvēks, ko sauc, šķiet, Tupikins, atradās svešā dzīvoklī?
50. Ko viņš tur darīja?
51. Kas viņš ir?
52. Seja. Lejasdaļā šaura, augšpusē platāka. Augsta piere. Acu skatiens ass, refleksijas pazīmju nav. Kas tas ir?
53. Uz priekšu izvirzīts zods. Pelēkā hūte uzvilkta zemu pār acīm. Nedroša gaita. Vienmēr vainīgs skatiens. Un kas ir tas?
54. Bet kurš teica, ka viņš negrib ēst?
55. Bet kurš gāja pa ielas saulaino pusi, kamēr ēnainajā risinājās svarīgi notikumi?
56. Bet kurš teica, ka viņam viss vienalga?
57. Bet kurš izjuta neizskaidrojamu uztraukumu, vien paskatoties uz basām pēdām?
58. Un kurš apgalvoja, ka runā pa tiešo ar valodu valodas valodā?
59. Bet kurš pirmais pamanīja, ka te kaut kas nav lāgā, bet neko neteica?
60. Bet par ko tad īsti tika runāts tās svarīgās tikšanās laikā?
61. Un no kurienes tas?
62. No kurienes, piemēram, netīrajā sniegā gadījās kliba vārna?
63. Bet no kurienes, interesanti zināt, gadījās sagāzusies sēta un apledojis lievenis?
64. Bet sakaltušais zvirbuļa mēsls uz lāpstas kāta?
65. Bet krunkainā sardele uz eskalatora zemākā pakāpiena?
66. Bet nokrist, paslīdot uz banāna mizas?
67. Bet ar krīta galiņu sasist brilles rasēšanas un zīmēšanas skolotājam?
68. Bet trijatā censties iestūķēt čemodānā dzīvu vistu?
69. Bet iet uz potēm katru dienu, pusstundu vienā virzienā, un ētera satraucošā smaka?
70. Bet piedzēruša ķirurga nāve grāvī?
71. Bet ebreju friziera nāve Mitiščinskas pirtī?
72. Bet pati pirts?
73. No kurienes tas viss?
74. Un vispār, kāpēc viss ir tieši tā, nevis citādi?
75. Bet kas ir šī tīrīgā vecenīte, kas, ar sausnējās plaukstas malu glauzdama ieloci stērķelētajā galdautā, visu laiku kaut ko stāsta, stāsta?
76. Un kas tie tādi par kaimiņiem, pāris vidējos gados, kas it kā atceroties mani jau no dzimšanas?
77. Un kāds sakars te ar profesora Volfsona vecmodīgo galantumu, kad runa, kā varētu šķist, nemaz nav par to?
78. Un kas tas vēl par rūtainu putekļu mēteli, ko kāds aizmirsis uz dārza soliņa?
79. Un kas tur tāds aizstiepjas līdz pašam apvārsnim? Eku, jau vairs atcerēties nevar...
80. Un kas tā par "šķipsniņu diļļu"? No kurienes gadījās "šķipsniņa diļļu"?
81. Kāds vēl večuks? Ar kādām asarojošām acīm? No kurienes viņš gadījās?
82. Vai arī, šeit uzrakstīts: "Ar zīmuli rokās es varētu pierādīt... utt." Ko pierādīt? Ar kādu zīmuli?
83. Un kas tās par lūpām, kas it kā saviebušās dzēlīgā smīnā? Kam tās lūpas? Kāpēc?
84. Kāpēc viņš pēkšņi nolēma, ka tieši man ir zināms, kur pazudusi viņa rasetne?
85. Kā lai es zinu?
86. Un kāpēc tēvs un māte pēkšņi tikko manāmi saskatījās?
87. Un kāpēc es jūtu, kā nevaldāmi nosarkstu un kā acīs sariešas degoša kauna asaras?
88. Un vai tad var aizmirst to mirkli, kad džinkstošā klusumā pēkšņi izskanēja klusi, bet noteikti: "Māmiņ, tas biju es... Es paņēmu tēta pulksteni..."?
89. Kā to visu aizmirst?
90. Bet kurš gan tas bija?
91. Un ko viņam vajadzēja?
92. Un kāpēc viņš tik dīvaini aizgāja – neatvadījies?
93. Un kuram teica šos vārdus: "Es, vecīt, daudzreiz dzirdēju, ne reizes neredzējis..."?
94. Un tālāk: "Teic, vai gan mūsu vidū kāds, kurš izlauzties ir spējis?"
95. Bet par ko tas: "Man virsū pūtīs drēgns vējš, ne stāvus tad, ne sēžus, ar asiņainu putru mutē tevi uzmeklēšu..."?
96. Bet tas: "Pie tāfeles ar krītu rokā pie tevis atnācis caur homēriskām skumjām pēkšņi būs dzejas varonis"?
97. Bet tas: "Ne iešu klāt, ne pieskaršos, ne ļaušos notraipīties..."?
98. Un tālāk: "Un bāls kā līķis atnākšu tev vienai parādīties..."?
99. Un ko tas viss vispār nozīmē?
100. Un mēs, lūk, lasām:
101. Mēs lasām vēja gaudošanā, logu rāmju drebēšanā, jūras bangošanā...
102. Mēs lasām jūras bangošanā, šķebinošās skumjās, stikla šķindoņā...
103. Mēs lasām stikla šķindoņā, zem apkārtējo izsmējīgiem skatieniem, vēja gaudošanā...
104. Mēs lasām:
105. Ak kungs! Kas te notiek!
106. Visi pietrūkās kājās no savām vietām.
107. Cilvēki, kas cits citu nepazina, pēkšņi metās cits citu apskaut un skūpstīt.
108. Kāds amizants resnītis, izvilcis aiz krekla paslēptu salveti, sāka to vicināt kā karogu.
109. Visai cienījama paskata dāma uzspieda jaunam priesterim sulīgu skūpstu, krietni samulsinādama viņu.
110. Un ko lai saka par bērniem?
111. Īsi sakot, vispārējām gavilēm nebija ne gala, ne malas.
112. Tajā brīdī katru no mums pārņēma skaidra sajūta, ka viss briesmīgais un smagais no mūsu dzīves ir pazudis uz neatgriešanos.
113. Un tālāk tikai bezgalīgs prieks.
114. Mūžīgs prieks.
115. Tomēr par visu pēc kārtas...
1992
NOTIKUMS BEZ NOSAUKUMA
1. Absolūti neiespējami.
2. Galīgi neiespējami.
3. Neiespējami.
4. Varbūt kaut kad.
5. Kaut kad.
6. Pēc tam.
7. Vēl nē.
8. Ne tagad.
9. Ne arī tagad.
10. Ne arī tagad.
11. Iespējams, drīz.
12. Droši vien drīz.
13. Patiešām drīz.
14. Iespējams, ātrāk, nekā gaidīts.
15. Jau drīz.
16. Lūk, lūk.
17. Tagad.
18. Lūk!
19. Lūk, tas arī viss.
20. Viss.
1980
Rīt, 13. decembrī, Kirils Korčagins un Ļevs Rubinšteins plkst. 12:00 tiksies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studentiem un pasniedzējiem fakultātes bibliotēkā, bet tās pašas dienas vakarā plkst. 19.00 sniegs lasījumus Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē. Ļeva Rubinšteina tekstu tulkojumu latviešu valodā sagatavojis dzejnieks Kārlis Vērdiņš, bet Kirila Korčagina dzejoļus tulkojis Arvis Viguls; arī tulkotāji piedalīsies lasījumā.
1