Attēlā – kadrs no "Trusēna brauciens pie Spalvu karaļa"
 
Ar bērniem
26.11.2014

Dīvains stāsts par vārdā nepieminēto nāvi

Komentē
0

Recenzija par filmu "Trusēna brauciens pie Spalvu karaļa" (Beyond Beyond)

Režisors: Esbens Tofts Jakobsens

Zviedrija, Dānija, 2014

 

Neatceros to brīdi savā bērnībā, kad es uzzināju par nāvi, taču ļoti labi apzinos, kad manā pieauguša cilvēka dzīvē domas par to ikdienā ienāca līdz ar jaunas dzīvības atnākšanu. Bērna piedzimšana ir ienākšana pasaulē pa dzīves un ne-dzīves vārtiem, un kopā ar bērnu mēs esam šajā pusē, bet tā otra – nezināmā - ir tik tuvu kā nekad. Šķiet, nav tādu vecāku, kuriem galvā nekad nebūtu domājuši par to, kas notiks, ja viņi nomirs ātrāk nekā paša bērni. Mēs lecam ārā no gultas nakts vidū un pieplokam pie zīdaiņa šūpulīša, lai pārbaudītu, vai viņš elpo. Mēs darām visu, lai bērns būtu vesels, stiprs un pasargāts. Bet par to, kāpēc man nav nekādu bērnības atmiņu par attiecībām ar nāvi, es nebrīnos – bērni par nāvi nedomā.

Protams, ap triju četru gadu vecumu viņiem parādās jautājums – ko nozīmē nomirt, kas notiek pēc nāves, kādā veidā cilvēki nomirst, kāpēc cilvēki mirst un vai tu, mamma, arī nomirsi? Un es arī nomiršu? Taču šie jautājumi mazo bērnu maģiskajā pasaulē ir vienā rindā ar pārējiem: Kā putni var lidot pa gaisu? Kāpēc saule iekrīt jūrā? Kāpēc man jāiet gulēt? Bērni spēj dziļi un izjusti parunāties par nāvi un nākamajā mirklī tikpat aizrautīgi apspriest jaunākos Lego. Nāve, protams, ir kaut kas bailīgs un kutinošs, bet tajā pašā laikā bērni nebeidzami mirst un augšāmceļas, kad rotaļājas lomu spēlēs.

Tomēr nāve bērnus, protams, interesē – ja pieaugušie runā par to, ka kāds ir miris, tad viņi saspicē ausis un apber ar "kāpēc". Jautājums par vecāku iespējamo nāvi viņus padara nopietnākus, bet bērni ļoti labi uztver visvienkāršāko skaidrojumu – cilvēki kļūst veci un tad nomirst. Vispirms nomirs vecvecāki, tad vecāki, un tad mēs paši. Kad manam vecākajam dēlam apmēram četru piecu gadu vecumā bija periods, kad viņš interesējās par nāves jautājumiem, es saņēmu savā mūžā skaistāko atzīšanos mīlestībā – mamma, es tevi mīlēšu arī tad, kad tu būsi veca, un, kad tu nomirsi, es iešu pie tevis uz kapiņiem. Tik vienkārši – nāve ir dabiska dzīves sastāvdaļa un dzīves kārtība ir loģiska. Vispirms mirsti tu, un pēc tam es, un ir labi, ja dzīvē tā arī notiek.

Ir citādi, ja dabiskā kārtība tiek pārrauta, un mirst kāds jauns cilvēks – tuvinieks vai draugs.  Bērns redz, ka apkārtējie cilvēki vairs nav tādi kā agrāk, un sajūt, ka kaut kas ir noticis, bet viņam īsti nav skaidrs, kas tas ir. Bērna emocionālā reakcija uz tuvinieka nāvi – uzvedības izmaiņas, noskaņojums, niķi, pēkšņa bikšu piečurāšana – nav saistāma tikai ar skumjām un sāpēm par zaudēto. Tā ir reakcija uz ikdienišķā ritma un mierīgās rutīnas sabrukumu, jo tas nozīmē neziņu, tas nozīmē biedējošu brīvo planēšanu nepazīstamā visumā, kurā pārējie – ģimene, draugi, tuvinieki – maina lomas, pārvēršas, pazūd.

Tāds dīvains visums atklājas Zviedrijas un Dānijas kopražojuma animācijas filmā par nāvi bērniem "Beyond Beyond". Es to skatījos viena, jo, lai arī esmu pārliecināta, ka nevajag baidīties ar bērniem par nāvi runāt, doma par šādas tēmas multenes rādīšanu mani tomēr darīja piesardzīgu. Un labi vien bija, ka tā darīju.

Filmas galvenie varoņi ir zaķi jeb, precīzāk, zaķcilvēki, kas dzīvo, darbojas un uzvedas tieši tāpat kā cilvēki, tikai nezin kāpēc viņiem ir zaķu galvas. Šis cilvēciskums un pilnīgais "nezaķīgums" ved uz to teritoriju, kurā dzīvo Linča "Trušu" īsfilmu varoņi, un tas jau norāda, ka šī nav skaistā un gaišā pasaka. Kāpēc tieši zaķi? Varbūt tāpēc, ka tas stereotipiski saistās ar bērniem un bērnu iemīļotām rotaļlietām. Varbūt tāpēc, ka, krītot lejup pa truša alu, Luisa Kerola Alise nokļuva citā pasaulē. Varbūt tāpēc, ka animācijas jomā šāda estētika veiksmīgi strādā.

Lai vai kā, zaķu ģimene dzīvo pilnīgi normālu cilvēku dzīvi mazā mājiņā – tētis, mamma un puika Johans. Tad māmiņa savārgst, kļūst skumja, un kādā naktī pasaule sagriežas – no liela cauruma tumšajās debesīs, nolemti plivinot milzīgus spārnus, atlido Spalvu karalis. Viņa spārnu vēdas ir viens no spēcīgākajiem filmas tēliem, kas nepateiktā veidā iemieso nāves atnākšanu. Saka, ka tad, kad nomirst cilvēks, vajag atvērt logu, lai dvēsele var izlidot laukā, un tuvinieki mēdzot sajust vieglas atvadu vēsmas – Spalvu karaļa spārnu vēdas normālajā zaķu jeb cilvēku, jeb vienkārši šaipasaulē ir galvenā aiziešanas zīme. Taču, kā vēlāk izrādās, tas tā tikai izskatās no mūsu puses. Pēc mammas aiziešanas zaķēns par visu vairāk vēlas satikt Spalvu karali un sarunāt, lai viņš atdod mammu. No pieaugušā viedokļa tas ir pilnīgs neprāts, savukārt mazais nevar saprast, kāpēc nevar tā ņemt un vienkārši satikties, un parunāties ar vārdā nenosaukto nāvi. Filmas gaitā mazais, apņēmīgais Johans panāk savu – viņš brīnumainā veidā nonāk sirreālā vietā, kura izskatās pēc Gaudi un amerikāņu bērnu autora dr. Seusa kopīgi radīta shanty town un kurā pelēku un gluži parastu dzīvi jeb, precīzāk, pēc-dzīvi pavada jau nomirušie zaķi.

"Trusēna brauciens pie Spalvu karaļa" (Beyond Beyond) nav filma, kas var bērniem izskaidrot nāvi. Taču tā varētu pieaugušajiem parādīt to, kā par nāvi domā bērni un cik vienkārša viņiem tā šķiet – ja kāds ir aizgājis, tad vajag parunāt, un tādā veidā mēs varēsim atkal satikties. Bērni no šīs filmas varētu paturēt prātā to, ka ir vērts domāt par aizgājušajiem un sūtīt viņiem vēstules – Johans, par spīti tēva skumjajiem iebildumem, savai māmiņai rakstīja vēstules, lika pudelē un meta jūrā, un izrādījās, ka viņa tās visas saņēmusi.

Lai palīdzētu bērnam saprast un izskaidrot nāvi, viņiem ir vajadzīgs stāsts. Manu bērnu Valdorfdārziņā katru reizi, kad kādam no mazās grupiņas saimes ir dzimšanas diena, stāsta dzimšanas stāstu – vienmēr vienu un to pašu, bet tajā pašā laikā tieši katram bērnam domātu. Tas vēsta par to, ka kādreiz visi bērni dzīvojuši debesu mājā, kopīgi rotaļājušies, mācījušies, viņus pieskatījuši draugi – eņģeļi –, un tad dzimšanas dienas bērns pa mākoņu spraudziņu ieraudzījis zemi – zaļas pļavas, ziedus, mājas un cilvēkus – vīrieti un sievieti. Bērns sācis ilgoties pēc ieraudzītās zemes, cilvēkiem, līdz dienā, kad viņš bijis gatavs, eņģelis to aizvedis līdz varavīksnes tiltam, pa kuru var nolaisties zemē un nokļūt pie tēta un mammas. Mūsu ģimenē pirms kāda laika bija skumjš gadījums, kad bērniem bija jāpavēsta par kādas pavisam jaunas dvēseles aiziešanu. Mūsu mazākā, tolaik nepilnus trīs gadus vecā māsa, neteica neko, vecākais dēls jautāja – kāpēc –, bija skumjš un satraukts, bet sešgadnieks mierīgi un mīļi noteica – viņš aizgāja atpakaļ uz debesu māju. Viņam arī bija skumji, bet viņam bija pilnīgi skaidrs, kas noticis. "Trusēna brauciens pie Spalvu karaļa" (Beyond Beyond) šādiem gadījumiem nenoderēs – tā rada vairāk jautājumu nekā skaidrības par filmas varoņu tik bieži pieminēto nepārkāpjamo lietu kārtību. Es to ļautu skatīties bērniem no deviņu gadu vecuma – un drīzāk kā drūmā estētikā veidotu tēlainu izklaidi, nevis stāstu par nāvi. Bet jāatzīst, ka mani pašu domas par Spalvu karali, savu biļeti un filmu caurvijošie airu šļaksti jūrā – šīs pasaules un viņpasaules robežzonā - pavadīja vēl ilgi.

Zviedrijas un Dānijas kopražojuma animācijas filma "Trusēna brauciens pie Spalvu karaļa" (Beyond Beyond) ir pirmā Zviedrijā tapusī 3D filma, kas šobrīd aktīvi apceļo kinofestivālus visā pasaulē. Decembrī šo filmu iespējams noskatīties Rīgas Starptautiskā kino festivāla "Riga IFF" programmas ietvaros. Vairāk par festivāla programmu iespējams uzzināt "RigaIFF" mājaslapā.

Tēmas

Liene Brizga-Kalniņa

Liene Brizga-Kalniņa ir studējusi filosofiju un politikas zinātni, strādājusi komunikāciju jomā, bet tagad lielāko daļu laika velta trīs bērniem. Interesējas par Valdorfa pedagoģiju un ēdieniem. 

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!