Attēlā - Deivids Heringtons
 
Sarunas
30.08.2018

Deivids Heringtons: Blāvu mirkļu nav

Komentē
0

Šī saruna notika, gaidot amerikāņu stīgu kvarteta "Kronos Quartet" uzstāšanos 9. septembrī Ventspils "Jūras vārtos". Mainīgos sastāvos šī leģendārā apvienība spēlē visdažādāko žanru mūziku vairāk nekā 40 gadus. Viņiem veltīti pāri par 900 jaundarbu.

"Kronos Quartet" dibinātājs Deivids Heringtons dzīvo Sanfrancisko un dod priekšroku sarunām rīta agrumā. Mēs sazvanāmies pusseptiņos no rīta, Latvijā tobrīd ir pusseši vakarā. Pusseptiņos no rīta Deivids Heringtons jau ir paguvis paklausīties mūziku, viņa valodas plūdums ir kā sapnis radiožurnālistam ar pieredzi sarunu montēšanā un graizīšanā – viņš runā mērķtiecīgos teikumos bez liekvārdības un, kad jāpiemeklē vārds vai doma, vienkārši klusē.

Mani ļoti interesē, ko Deivids Heringtons varētu atbildēt uz manu pirmo jautājumu par ilglaicīgu ansambļa saspēlēšanos. Mani vien mazliet satrauc, ka jautājums varētu būt pārlieku tiešs, pārāk tuvplānisks sarunas sākumam. Tāpēc jautājuma beigās es piemetinu – if it's too inappropriate, please tell me. Izrādās, šī nevajadzīgā pieklājība tiešām bijusi lieka. Īsajā telefonsarunā Deivids Heringtons atstāj iespaidu, ka viņš ir gatavs atbildēt uz visiem jautājumiem, ka mēģinājumi un koncerti viņam ir kā skrejceļš, pa kuru ieskrieties lidojumam.

Dāvis Eņģelis

Kā iespējams ilgstoši sadarboties ar ansambļa dalībniekiem, kuriem ir visdažādākie raksturi, kas, iespējams, ikdienā pat nevar cits citu ciest ne acu galā?

"Kronos" kvartetam ir ļoti paveicies. Pēc visiem šiem gadiem mēs, ik dienas mēģinot un koncertējot, gūstam daudz vairāk prieka nekā jebkad agrāk 45 gadu pastāvēšanas laikā. Mēs pavadām lielisku laiku, spēlējot mūziku un sadarbojoties ar komponistiem.

Piemēram, šorīt mums būs mēģinājums ar komponistu un ar citu ansambli, kuru sauc "The Living Earth Show". Un mēs ļoti gaidām šo tikšanos. Mūzikai, kuru rīt ierakstīsim, tekstus rakstījuši dzejnieki no Sanfrancisko. Mēs vienkārši esam ļoti priecīgi par to.

Vakardien ar savu draugu Teriju Railiju runājām tieši par šo tematu. Viņš ir 83 gadus vecs un nupat atgriezies no Eiropas tūres. Un viņš teica, ka nekad mūžā nav piedzīvojis kaut ko tamlīdzīgu. Viņš esot ļoti, ļoti laimīgs. Pēc pāris nedēļām viņš dosies piecu nedēļu tūrē, un viņam ir astoņdesmit trīs gadi! Viņš jūtas enerģisks un laimīgs, spēlējot savu mūziku. Un es varu teikt to pašu par "Kronos" kvartetu.

Bet tādā gadījumā kas, jūsuprāt, ir šī laimes stāvokļa atslēga? Vai tas, ka jūs tik ilgi esat spēlējuši kopā, vai arī tie ir tieši šie četri cilvēki, kas saprot cits citu dziļākā līmenī vai viegli spēj saprasties mūzikā?

Manā izpratnē tā ir vairāku faktoru kombinācija. Man patīk kvartetā pastāvošais personību balanss. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski. Man patīk sadarbība, kas mūsu kvartetam ir ar daudziem talantīgiem komponistiem un mūziķiem. Ar sapņotājiem, kuri dzīvo visās pasaules malās. Un man patīk darba kopums, kuru līdz šim esam veikuši, no kā varam atsperties tālāk. Es katru dienu esmu iesaistīts procesā, kurā man jāmēģina spert jauns solis pēc tiem visiem, kas jau nosoļoti.

Vai jūs varētu dažos vārdos raksturot "Kronos" kvarteta skaņu, kā tā mainījusies no 20. gs. 70. gadiem līdz ansamblim, kāds tas ir mūsdienās?

Es domāju, ka pašlaik "Kronos Quartet" skaņa ir labāka nekā jebkad! (Smejas.) Un tam ir sakars ar pieredzi, kuru esam guvuši. Piemēram, es varu atsaukt atmiņā ļoti daudz mēģinājumu, kuros sajutu, ka mūsu skaņa pilnveidojas un mainās.

Mēs esam, iespējams, vienīgais stīgu kvartets, kas jebkad uzstājies ar Astoru Pjacollu. Esam spēlējuši ar Vu Manu, ķīniešu pipas virtuozi, ar indiešu dziedātāju Ašu Bousliju – esam iesaistījuši savos koncertos ļoti dažādus redzeslokus uz mūzikas pasauli.

Nesen veicām ierakstu, kurā spēlējam, vienlaikus skanot [leģendārās gospeļdziedones] Mahalijas Džeksones balsij. Viņa bija Mārtina Lutera Kinga iemīļotākā dziedātāja. Ja viņš jutās depresīvi, tad piezvanīja Džeksonei un viņa dziedāja viņam pa telefonu. Tik tuvi draugi viņi bija. Viņa arī savā ziņā ir atbildīga par Lutera Kinga runu "Man ir sapnis". Viņa dziedāja publikai pirms Lutera Kinga uzrunas. Tad viņš sāka runāt uzrakstīto tekstu, un vienā brīdī viņa sauca viņam: "Mārtin, pastāsti viņiem par savu sapni, pastāsti viņiem par savu sapni, Mārtin!" Tad viņš esot pastūmis malā papīrus, un tobrīd šī runa kļuva par Runu. Mums ir skaņdarbs, kurā mēs spēlējam, kamēr Džeksone dzied dziesmu "Sometimes I Feel Like a Motherless Child".

Esam kāpuši uz skatuves kopā ar Hovardu Zinnu, Noamu Čomski, Alenu Ginsbergu. Man šķiet, ka visas šī pieredze ir ietekmējusi mūsu skaņu un to, kā sajūtam mūziku. Tādējādi mums ir ļoti paveicies. Un, ja mēs runājam par Teriju Railiju, neviens un mūsu skanējumu nav atstājis lielāku iespaidu kā viņš. Es domāju, tā kaut kādā mērā varētu būt atbilde uz jūsu jautājumu.

"Kronos Quartet" līdzšinējā diskogrāfija noteikti ir viens no apjomīgākajiem modernās stīgu kvartetam rakstītās mūzikas almanahiem. Kas uz šī fona ir jūsu ambīcijas, ko jūs vēl sapņojat sasniegt?

Pirms jūsu telefonzvana es klausījos dziesmu, kuru nekad nebiju dzirdējis. Pat nezinu, kā biju to palaidis garām. Tā ir Ninas Simones dziedātā "Dambala". Un mums tā ir jānospēlē. Es tur neko nevaru darīt. "Kronos" kvartetam šī dziesma jānospēlē, cik drīz vien iespējams. Teju ik dienas es sastopos ar kaut ko līdzīgu. Par ko man līdz tam brīdim nebija ne jausmas.

Ciktāl es pārzinu to, kā strādā mūzikas pasaule, vienmēr būs kaut kas, ko darīt. Blāvu mirkļu nav. Vienmēr ir ko darīt. Un būs. Un es par to esmu ļoti priecīgs. Man vajag tik daudz laika, cik vien spēju sev iegūt. Es zinu, ka nekad neiegūšu pietiekami daudz. Tā tas notiek.

Ko jūs meklējat mūzikā un ko tajā jau esat atradis?

Es labprāt atrastu mūziku, kas spēj pasargāt bērnus, cilvēkus, kas šeit dzīvos nākotnē. Mūziku, kas ir ložudroša. Man tas patiktu. Mēs vēl neesam atraduši tādu mūziku. Tādu, kas, piemēram, spētu sevī ieskaut manus mazbērnus un pasargāt viņus no briesmām.

Bet es neesmu atmetis šos meklējumus, jo ticu, ka šajā Visumā ir tāda mūzika. Ja mēs koncentrējamies un nepārstājam to meklēt. Esmu nodevies tādas mūzikas meklējumiem, kas būtu tik spēcīga, ka liktu vardarbīgiem cilvēkiem pārtraukt vardarbību.

Dāvis Eņģelis

Dāvis Eņģelis ir muzikologs un mūzikas apskatnieks, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs. Dažreiz uzspēlē šahu un ģitāru.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!