Populisma deva parlamentārajā opozīcijā nav lielāka nekā pozīcijā. Vienlīdz sliktas ir arī komunikācijas prasmes.
Ikgadējās debates Saeimā par valsts budžeta projektu var lasīt vismaz trīs veidos (un var, protams, nelasīt). Pirmais – lasīt ar pieņēmumu, ka opozīcija projektu kritizē tāpēc, ka tā ir opozīcija, līdz ar to saturiski šie vērtējumi apriori ir vāji. Otrais – lasīt, lai izklaidētos, fiksējot retorikas "pērles". Trešais – nenoliedzot, ka budžeta debates ir tā reize, kad deputāti cenšas par sevi atgādināt publikai un tātad te ir noteikts "zīmēšanās" elements, tomēr lasīt ar pieņēmumu, ka sakāmais pašam runātājam liekas svarīgs un attiecīgi uztverams nopietni.
Pirmais veids mani neinteresē. Otrais – patīk, tomēr paturot prātā, ka "pērles" neraksturo kopējo diskusiju līmeni. Tādēļ attiecībā uz otro veidu centīšos būt īss. Klusie ūdeņi ir tie dziļākie, attiecīgi citējamais teksts, kas, manuprāt, varētu patikt šī portāla lasītājiem, pieder nevis kādam no labi zināmajiem daiļrunātājiem, bet gan Kārlim Krēsliņam (NA): "Es gribēju atzīmēt, ka šeit daudzi cilvēki runā un izsaka daudzas patiesības. Bet, kas ir patiesība un īstenība, – ir divas puses". Lūk.
Starp citu, viens no slavenākajiem daiļrunātājiem, Valdis Kalnozols (ZZS), negaidīti nāca klajā ar visnotaļ precīzu vērtējumu: "Aicinu atbalstīt doto budžetu kā labāko iespējamo pie mūsu pašreizējās vērtību skalas un sabiedriskās apziņas".
Trešais lasīšanas veids saskaras ar problēmu, kuru daļēji radījuši paši opozīcijas pārstāvji, daļēji plašsaziņas līdzekļi.
Vispirms minēšu piemērus izteikumiem, kas, manuprāt, nav populistiski pārmetumi "viss ir slikti" žanrā. Inguna Sudraba (NSL) norāda, ka Finanšu ministrija nav skopojusies budžeta projektā – par 310 eiro palielinot vidējo algu tieši šajā struktūrā strādājošajiem, radot 7 jaunas štata vietas, kopumā algu fonds tiks palielināts par 1,3 miljoniem eiro. Un tas viss, paralēli Valsts kancelejai publiski solot valsts pārvaldi veidot slaidāku un jo īpaši pārskatīt štata vietu skaitu... Juris Viļums (LRA) aizrāda, ka minimālās algas celšana, protams, ir apsveicama, bet jāatceras, ka šāds kāpums kādā uzņēmumā Rīgā nozīmē vienu, savukārt kādā nelielā uzņēmumā Latgalē – ir krietni grūtāk paceļams. Un attiecīgi būtu jādomā par reģionālo īpatnību ņemšanu vērā. Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs) un Arvīds Platpers (NSL) norāda, ka publikai ir tiesības zināt personālijas valsts pārvaldē, kam izmaksātas prēmijas 81 miljona eiro apmērā. Un tā var turpināt ilgi. Galu galā arī koalīcijas deputāts Romualds Ražuks (V) izteica kritiskas piezīmes: lai gan veselības aprūpes finansējums nākamgad būs ievērojami lielāks, parlaments tiek aicināts atbalstīt kopējo summu, nezinot, cik no tās tiks tērētas pieejamības uzlabošanai (t.s. rindas), cik mediķu algām utt. Par to jau pēc budžeta apstiprināšanas spriedīs izpildvara (Ministru kabinets) bez lēmējvaras līdzdalības.
Problēma ir tā, ka šie izteikumi objektīvi pazūd – pat ja lasa stenogrammu, nevis klausās (skatās) sēdes tiešraidi – starp tehniskiem, ja tā var teikt, likumprojektu gaitas procedūras lasījumiem. Pilsonim ir tiesības konkrētās politiskās grupas vai politiķa viedokli uzzināt jēdzīgā formā, nodalīti. Te, protams, opozīcijas pārstāvji atcirtīs, ka plašsaziņas līdzekļi viņiem "neprasa", attiecīgi plenārsēde ir vienīgā forma viedokļa paušanai. Pirmkārt, tā nav vienīgā forma – mēs te vairāk redzam kaut kādu dīvainu priekšstatu, ka plenārsēdē no tribīnes paustajam ir lielāks svars. Turklāt man ir aizdomas, ka politiķi lolo pārāk lielas cerības uz sēdes tiešraidi kā publicitātes labāko iespēju; man nav statistikas, cik liela auditorija šīm tiešraidēm seko, bet, atkārtošos, tādā gūzmā arī klausītājs nogurst. Otrkārt, plašsaziņas līdzekļiem nav jāuzmin, vai cienījamam tautas pārstāvim nav radusies kāda gaiša doma.
Budžeta pieņemšanā – kā jebkurā regulārā notikumā ar paredzamu struktūru – ir rituāla elementi. Rituāls arī ir komunikācija. Jautājums – ar ko? Saeimas gadījumā liekas, ka komunikācija notiek vispirms starp pašiem rituāla dalībniekiem (opozīcija uzrunā pozīciju, pozīcija – dažkārt atbild) un papildus nefokusēti ar abstraktu "sabiedrību", nevis konkrētiem indivīdiem kaut vai sociālajos tīklos.
0