Komentārs
29.06.2016

BREXIT – NO EXIT jeb būtu labāk tēju dzēruši

Komentē
5

Jāņu dienas rītā, tāpat kā daudzi citi, biju pārsteigts, uzzinot Lielbritānijas Eiropas Savienības referenduma rezultātus. 23. jūnijā Lielbritānijas un Gibraltāra iedzīvotāji bija devušies balsot par Lielbritānijas atrašanos Eiropas Savienībā, un nākamajā dienā visu pasauli pārsteidza šīs tautas nobalsošanas rezultāts: 51,89% jeb 17,4 miljoni cilvēku bija nobalsojuši par Lielbritānijas izstāšanos no ES, 48,11% jeb 16,1 miljons bija pret.

Šis referendums ir ļoti interesants no politikas zinātnes viedokļa, un, visticamāk, tas tiks pētīts vēl vairākus gadus, iespējams, kļūstot par līdzīgu hrestomātisku analīzes piemēru kā 1962. gada Kubas raķešu krīze. Īpašu statusu tam piešķir apstāklis, ka nevienai no iesaistītajām pusēm (stakeholders) nav skaidrs, kā būtu labāk rīkoties šajā situācijā, kurā nav iepriekš noteiktu rīcības modeļu.

ES valstu un institūciju līderi

Uzzinot referenduma rezultātus, pat Eiropas Savienības līderu vidū valdīja tāds kā neliels apjukums. Uzreiz pēc referenduma Eiropadomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta prezidenti nāca klajā ar kopēju paziņojumu par to, ka Lielbritānijai jāpamet Eiropas Savienība pēc iespējas ātrāk. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele bija krietni pragmatiskāka, aicinot nesteigties ar secinājumiem.

Dažas dienas vēlāk Eiropas līderi jau bija savstarpēji konsultējušies un vienoti savos paziņojumos. Tomēr tas nenozīmē, ka kaut kas būtu mainījies vai kļuvis skaidrāks attiecībā uz pašu jautājumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Turklāt ļoti daudz kas būs atkarīgs no lēmumiem, kuri tiks pieņemti otrdien un trešdien Briselē notiekošajā ES samitā. Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka pats svarīgākais ir Eiropas Savienībai palikt vienotai, kā arī tas, ka nekādas atlaides Lielbritānijai dotas netiks. Kā otrdien Eiropas Parlamenta debatēs sacīja Manfrēds Vēbers, Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs, "tie laiki, kad mēs iestājāmies par samierināšanās politiku, ir beigušies. Tagad mums ir kopīgi jāiestājas par mūsu Eiropas projektu. Arī attiecībā uz Lielbritānijas tik ļoti kāroto palikšanu ES vienotajā tirgū, izstājoties no Eiropas Savienības, ES nostājai ir jābūt stingrai". Tajās pašās debatēs Monika Holmeiere no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības teica – "ja Lielbritānija vēlas kaut ko no Eiropas Savienības, tai ir arī jādod kaut kas pretī". Vēlāk līdzīgu viedokli pauda arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Lielbritānijas politiķi

Pašiem Lielbritānijas politiķiem referenduma rezultāti ir atnesuši tik daudz pārsteigumu kā nevienam citam. Premjerministrs Deivids Kamerons, kurš aicināja balsot par palikšanu ES sastāvā, ir paziņojis par savu atkāpšanos. Vienlaikus no viņa toriju partijas pretējās nometnes – leave kampaņas līderiem – neviens šobrīd nešķiet gatavs uzņemties jaunā toriju līdera lomu. Bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons nešķiet apmierināts ar referenduma sekām, un, lai gan iepriekš viņam tika paredzēts ieņemt toriju līdera vietu, šobrīd, arvien vairāk apzinoties referenduma rezultātu sekas, viņa izredzes vairs neizskatās tik cerīgas. Vēl vērts pieminēt arī to, ka pat viens no galvenajiem izstāšanās kampaņas aizstāvjiem, bijušais laikraksta "The Sun" redaktors Kelvins Makenzijs, jau ir atklāti izteicies, ka pēc balsošanas izjūt tā saukto buyer's remorse – pircēja nožēlu – un ka viņam ir bail par to, ko referenduma rezultāts reāli nozīmēs Lielbritānijai.

Arī leiboristiem, otrai ietekmīgākajai Lielbritānijas partijai, pēc referenduma neklājas vieglāk. Tās līderis Džeremijs Korbins tiek asi kritizēts par nespēju mobilizēt leiboristu partiju uzvarai referendumā un saņēma aicinājumu neuzticības balsojumam 24. jūnijā. Dažas dienas pēc tam, atlaižot vienu no saviem galvenajiem ēnu kabineta ministriem un izraisot lavīnveidīgu ēnu kabineta ministru atkāpšanos, līdz 27. jūnija pēcpusdienai 31 no leiboristu partijas 312 ēnu kabineta ministriem bija atkāpušies. Korbina pozīcijas kā leiboristu partijas līderim izskatās vājākas nekā jebkad. Neskaidrā situācijā atrodas arī Lielbritānijas pārstāvji Eiropas Savienībā, ietekmīgajā finanšu komisāra amatā esošais lords Džonatans Hils jau ir atkāpies (Valdis Dombrovskis ieņems viņa vietu), kā arī veselas institūcijas – piemēram, Eiropas Savienības Banku iestāde, kura atrodas Londonā, – Lielbritānijas izstāšanās gadījumā būs spiestas pārcelties uz citu valsti.

Līdz ar to šķiet, ka abas galvenās Lielbritānijas partijas atrodas diezgan liela bezdibeņa malā vai vismaz gara neskaidrību perioda priekšā. Ko Lielbritānijas politiķi varētu darīt, lai tiktu galā ar šo haosu? Ko darīt, ja šie politiķi beigu beigās izlemj, ka nevēlas, lai viņu valsts izstājas no Eiropas Savienības? Iespējas ir vairākas, tomēr arī tās visas pagaidām vēl ir kā ļoti neskaidri ūdeņi:

Lielbritānijas parlaments var balsot par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, un šāds balsojums padarītu referenduma rezultātus par vērā neņemamiem. Teorētiski. No vienas puses, Lielbritānijas likumdošanā nekur nav noteikts, ka šis referendums valsts valdībai vispār ir obligāti jāņem vērā un ka tai ir obligāti jāiniciē Lisabonas līguma 50. pants, tādējādi uzsākot izstāšanās procedūru. No otras puses, valstu valdības parasti cenšas ievērot referendumu rezultātus – neievērot tautas gribu bieži vien nozīmē tām būtiski zaudēt nākamajās vēlēšanās, kā arī tas padarītu neleģitīmu visu Lielbritānijas pēdējā laika demokrātisko procesu. Tomēr šāda iespēja ar parlamenta balsojumu par Lielbritānijas palikšanu ES nav nereāla – britu parlamenta deputāts Deivids Lemijs jau ir oficiāli izvirzījis iespēju par parlamenta balsojumu, līdz ar to šis ir viens no varbūtējiem situācijas attīstības scenārijiem.

Otra iespēja – atkārtota referenduma rīkošana par palikšanu ES, ko iniciē ar petīciju ierosinātās likumdošanas izmaiņas ES referendumos. Petīcijas galvenais arguments – notikušajā referendumā piedalījās mazāk par 75% balsstiesīgo vēlētāju (piedalījās 72%) un par izstāšanos nobalsoja mazāk nekā 60% referenduma dalībnieku. Līdzīgi kā Latvijas portālā manabalss.lv, kur ikviens var iesniegt savas likumdošanas iniciatīvas Latvijas Republikas Saeimai, arī Lielbritānijā ir šāda iespēja, un par to raksta tapšanas brīdī jau bija parakstījušies gandrīz 4 miljoni cilvēku (sic!)

Visbeidzot – būtiskas izmaiņas Lielbritānijas politiskajā situācijā. Piemēram, gadījumā, ja parlaments izsludinātu ārkārtas vēlēšanas un tajā ar būtisku pārsvaru uzvarētu partijas, kuras atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, referenduma rezultāti neietekmētu Lielbritānijas palikšanu ES – jo ar referendumu dotais mandāts izstāties tiktu aizstāts ar vēlēšanās uzvarējušo partiju nostāju palikt ES. Vēl iespējams, bet ES neizdevīgs (un, manuprāt, nereāls) scenārijs būtu ES līderiem nākt klajā ar īpašu paziņojumu par piekāpšanos Lielbritānijas prasībām un par īpašas attieksmes piešķiršanu šai valstij – kas arī padarītu tikko notikušo referendumu par nebūtisku, jo tas notika, balstoties uz esošajiem nosacījumiem, kurus ES noteikusi Lielbritānijai.

Skotija

Skotija, kura pati pirms diviem gadiem nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, atkal ir izvēles priekšā. Tomēr šoreiz Skotijai ir iespējas ietekmēt kaut ko vairāk nekā tikai pašai savu likteni –ja tā izspēlēs savas kārtis pareizi. Dienu pēc Lielbritānijas ES referenduma Skotijas valdība paziņoja: ir liela iespēja, ka tā rīkos atkārtotu referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas. Tāpat Skotija ir paziņojusi, ka uzsāks sarunas ar Eiropas Savienību par iespējām tai saglabāt savu vietu Eiropas Savienībā. Līdztekus tam Skotijai kā daļai no Lielbritānijas varbūt (par to notiek diskusijas) tomēr ir iespējas bloķēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas ir diskutabli, jo oficiāli ārpolitikas joma ir deleģēta Lielbritānijas parlamentam Vestminsterā, tomēr, ņemot vērā, ka šāda līmeņa jautājums – turklāt ar atšķirīgu vēlētāju attieksmi Skotijā un Anglijā – līdz šim nav bijis dienaskārtībā, pašreiz īsti nav precedentu saistībā ar to, vai tiešām Skotijas parlamentam ir iespējas Lielbritānijas izstāšanos no ES bloķēt vai kaut kā citādi ietekmēt. Visas aprakstītās iespējas ir diskutablas, un līdz ar to vēl jo vairāk viss ir atkarīgs no Skotijas valdības un tās politiķiem, proti, vai Skotija spēs ietekmēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, apzinoties, ka Anglija un citas ieinteresētās puses nevēlas Lielbritānijas sadalīšanos? Uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, bet neapšaubāmi būs ļoti interesanti sekot līdzi tā attīstībai.

Latvija

Ko darīt Latvijai un tās politiķiem? Arī šeit ir jāizvērtē gan labie, gan sliktie piemēri. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt ir, piemēram, nākt klajā ar tādiem paziņojumiem kā Polijas ārlietu ministram, kurš uzreiz pēc referenduma paziņoja, ka Briselei būtu jāatzīst savas kļūdas, kā arī kritizēja vienu no dedzīgākajiem Eiropas idejas aizstāvjiem, Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Polijas ārlietu ministrs nekaunējās izcelties ar savu neapdomību, bet ir arī labāki piemēri, tai skaitā Lietuvas ārlietu ministrs, kurš paziņoja, ka pēc grūtībām, kas piemeklējušas Eiropas Savienību, palikušajām 27 valstīm ir svarīgi palikt vienotām. Šāds paziņojums ir daudz adekvātāks nekā Polijas, tomēr arī tas izteiksmes un paustās nepieciešami spēcīgās nostājas ziņā būtiski atpaliek no raksta sākumā minēto Eiropas līderu retorikas.

Savukārt Latvijas paziņojums, ar kādu – vismaz Latvijas medijos – klajā nācis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, proti, ka Lielbritānijai, izstājoties no ES, jānodrošina godīga attieksme pret ES valstu pilsoņiem, kas uzturas tās teritorijā, nav īsti vietā. Tas (ja Lielbritānijas izstāšanās no ES patiešām notiks), protams, būs jādara, bet vēl ir pāragri par to runāt. Šādi paziņojumi ir nevēlami divu aspektu dēļ – pirmkārt, Latvija parāda, ka nespēj izvērtēt pati savas dienaskārtības prioritātes atbilstoši reālajai situācijai un vienlaikus palaiž garām iespēju dedzīgi iestāties par Eiropas ideju, piebalsojot kādai spēcīgākai valstij, tādējādi gan iegūstot papildu atpazīstamību, gan nostiprinot savas soft power pozīcijas. Latvijai, īpaši ņemot vērā, ka tā ir maza valsts, ir visas iespējas izmantot tā saukto soft power un paust savu pozīciju, atbalstot Eiropas Savienības ciešu sadarbību, apzinoties, cik ļoti daudz Latvija no tās iegūst un turpinās iegūt – gan finansiāli un politiski, gan visas sabiedrības līmenī –, un būtu ļoti vēlams, lai Latvijas Republikas Ārlietu ministrija darītu visu iespējamo, lai šīs iespējas maksimāli izmantotu.

Nobeiguma vietā

Referendumiem ir liels spēks. Ar referenduma palīdzību valsts vienā dienā var pazaudēt savu līderi, izbeigt 43 gadus ilgo stabilo un harmonisko laulību ar pasaules spēcīgāko ekonomisko bloku un apjaust, ka ir ielikti pamati pašas radītās savienības – Apvienotās Karalistes – izjukšanai. Ar referenduma palīdzību valsts valūta var pāris dienās pazaudēt milzīgu daļu no savas vērtības – sterliņu mārciņa ir nokritusies līdz savai viszemākajai vērtībai 31 gada laikā, un visa valsts ekonomika 3 dienās ir pazaudējusi 8 miljardus sterliņu mārciņu, kā arī būtiski sabojājusi savu kredītreitingu, kas ietekmēs Lielbritānijas ekonomikas attīstību vēl ilgu laiku. Šonedēļ Briselē notiek ES samits. Paredzēts, ka otrdienā darba vakariņās Kamerons informē citu dalībvalstu vadītājus par situāciju, bet trešdien pārējo 27 valstu līderi tiekas bez Lielbritānijas premjera, lai izstrādātu savu nostāju. Patlaban, raksta tapšanas brīdī, vēl nav zināms Kamerona paustais viedoklis un attiecīgi Eiropas Savienības līderu reakcija uz to. Bet es ļoti ceru – un pieļauju –, ka situācija ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības nav tik melnbalta, kā daudziem šķita uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas. Joprojām ir iespējami vairāki varianti, un to īstenošanās ir tieši atkarīga no visu iesaistīto pušu rīcības. Cerēsim, ka šī rīcība no visām pusēm būs saprātīga un pragmatiska, un cerēsim, ka Lielbritānijai tomēr izdosies palikt Eiropas Savienībā.

Dāvids Zalāns

Dāvids Zalāns ir neatkarīgs pētnieciskais žurnālists. Uzskata, ka pasaule būtu mazliet labāka, ja tajā būtu vairāk humānisma, cilvēktiesību, vienlīdzības un labas indie mūzikas.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
5

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!