Pirms diviem gadiem sākām vērienīgu projektu biedrībā "Latvijas Pilsoniskā alianse". Tam ir daudz senāka vēsture, kuru neiztirzāšu, tikai pateikšu, ka dažas izcilas idejas diemžēl nogrimst birokrātijas apskāvienos un tā arī nekad neierauga dienasgaismu. Iespējams, ka tā labāk, bet iespējams, ka ne, jo zinu, kuras iespējas pusē izvēlos būt, izvēlēties to, kas uzlabo situāciju, kas risina izaicinājumu, kas meklē izeju.
Ir tāds vārdu savienojums organizational development jeb organizācijas attīstība. Tas Latvijā nav plaši izmantots jēdziens un vairāk skan kā noteiktas profesionāļu grupas žargons, kas iedzīvotājam nav jāzina. Ir tak tik labi – vajag, atnāku, paņemu, izmantoju, aizmirstu. Kas tas ir? Pilnīgi pareizi – patērētāju kultūra. Nepārprotiet, neviena virzienā netiek raidīts pārmetums – vēl ne!
Atsevišķi notikumi liek domāt, ka līdzīgi valsts sākusi uztvert to, kas ir demokrātijas pamatā – pašu iedzīvotāju veidotās organizācijas, viņu līdzdalību un piedāvātos risinājumus. Iespēju un projektu ir tik daudz, ka būtiski paspēt izpildīt termiņus, sasniegt noteiktus projekta uzdevumus, kuri šad tad kaut ko maina, šad tad neko nemaina, atgūt un apgūt resursus, attaisnojot tos ar ieguldītajiem izdevumiem, it kā rādot progresu, un doties uz priekšu, uz nākamo projektu. Vai kādu, izņemot donoru, kuram neiepatiksies ciparu skaits aiz komata, pēc trim gadiem vēl interesēs, kas notika, ko panāca konkrēts projekts? Pajautājiet sev. Un, ja pašu projekta īstenotāju neinteresēs, kuru tad interesēs? Tādējādi esam kļuvuši par patērētājiem – ne tikai iegādājoties dienišķo desu vai popularitāti ieguvušos eko produktus, bet arī to, ko piedāvā citi, dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, lai uzlabotu vidi, kurā visi dzīvojam. Vai radies jauns termins – labdarības patērētāji, kuriem faktiski nav nepieciešams zināt, ka aiz tās stāv resursi un nereti – milzīgi resursi? Neapšaubāmi, iespējams, būtu visai sāpīgi uzzināt, cik patiesībā izmaksā viens tevis ziedotais lats, tagad jau viens eiro un četrdesmit centi.
Tātad – pirms diviem gadiem sāku meklēt pašnovērtēšanas modeli Latvijas nevalstiskajām organizācijām – biedrībām un nodibinājumiem. Uzsvars uz vārdu "pašnovērtēšana". Tas nozīmīgi, jo cilvēkiem un organizācijām, kas īsteno valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības projektus, citu novērtējumu pietiek, tie ir gan saturiski, gan finansiāli, gan emocionāli novērtējumi, un beigu beigās cilvēki, citi to apzinoties, citi neapzinoties, patiesībā dzīvo kā tādas labas dējējvistas, kuras, ieejot šajā režīmā, vairs neveic objektīvu pašnovērtējumu – no tā izsecināms, vai organizācija darbojas tajā lietā, kuras dēļ tā tika nodibināta, un vai tas, kādā veidā tā darbojas, ir pats efektīvākais veids.
Šādas labas, bet tomēr it kā režģa būrī ieslodzītas dējējvistas – ne pa labi, ne kreisi, tikai ēd un dēj oliņas, precīzi pilda to, ko no tām pieprasa finansētājs, bet aizmirst nostopēt procesu, ja finansētājs prasa to, ko neesi tam solījis. Atvainojos, ja kāds sajutās slikti, to iedomājoties! Ne jau vistas, bet sevi tādu dējējvistu esam.
Analizējot dažādus līdz šim veidotos pašnovērtējumu modeļus, lielākie izaicinājumi to ieviešanai Latvijā bija šādi – vairums no dažādiem monitoringu instrumentiem tiecās novērtēt apkārtējo vidi, kurā darbojas biedrība vai nodibinājums. Pieņemot, ka, videi uzlabojoties, arī pašas organizācijas darbība uzlabojas, šie modeļi neatbilst organizācijas pašnovērtējuma kritērijam. Kā zināms, ne vienmēr darbības vides kvalitāte automātiski atspoguļojas organizāciju darbības rezultātu uzlabošanā, kaut gan labvēlīgas vides esamība var veicināt noteiktu rezultātu pieaugumu. Otrs izaicinājums – atsevišķu organizāciju pašnovērtēšanas modeļu izmaksas un to izmantošanas procesā nepieciešamo resursu ieguldāmais apjoms ir neadekvāti liels to rezultātu apjomam, ko var iegūt, tos īstenojot. Tādējādi tie nenodrošina samērīgumu, kas nepieciešams, ieguldot resursus projektos, kuri nodrošina sabiedrisko labumu. Savukārt trešais izaicinājums – atsevišķi modeļi nesniegtu to informāciju, kas nepieciešama, ja vēlamies uzlabot sabiedrības līdzdalības iespējas Latvijā, stiprinot biedrības, nodibinājumus un to spējas darboties ilgtermiņā. Lieki minēt, ka dažādos līmeņos valdība to apņemas katru gadu no jauna, katras jaunas valdības veidošanas procesā no jauna, katrā plānošanas dokumenta veidošanas procesā atkal un atkal.
Biju patīkami pārsteigta, kad savas pētniecības vidusposmā secināju, ka ir iespēja izmantot un pielāgot jau biznesa sektorā pielietotu izcilības modeli un novērtējumu. Šo modeli ievieš un popularizē Eiropas Kvalitātes vadības fonds (European Foundation for Quality Management). Lai nodrošinātu Latvijas nevalstisko organizāciju monitoringa sistēmas izveidi, sākām sadarbību ar uzņēmumu SIA "Eurofortis IT", kas ir īpašas pašnovērtēšanas datorprogrammas oficiālais izplatītājs Baltijas valstīs. Sadarbības pamatā bija GOA-WorkBench® datorprogrammas pielāgošana biedrību un nodibinājumu vajadzībām. Šī programma ne tikai saturiski, bet arī savā tehniskajā risinājumā pārspēja visus iepriekš izskatītos pašnovērtēšanas modeļus.
Konkrētajā pašvērtējumā organizācijām tiek dota iespēja novērtēt sevi deviņās jomās, no kurām piecos kritērijos tiek vērtēts, kādā līmenī organizācija īsteno dažāda veida aktivitātes, savukārt četros – nosaka to, kādi ir īstenoto aktivitāšu izmērāmie rezultāti. Šāds pašnovērtējums ļauj iegūt strukturētu pārskatu par organizācijas stiprajām pusēm vai vispār veiktajām darbībām un pieejām, kā arī palīdz identificēt uzlabojamās jomas, jo tiek prasīti konkrēti attīstības priekšlikumi jau pašnovērtējuma veikšanas laikā. Visas jomas un kategorijas saistītas ar noteiktu jomu rezultātiem, kas nosaka to, vai organizācija darbojas optimāli, ar vismazāk iespējamo resursu ieguldījumu tajā jomā, kurā tā nolēmusi darboties, vai panākt noteiktu jomu izmaiņas, panākot uzlabojumus – izglītībā, veselībā, sociālajā jomā, vides aizsardzībā, korupcijas apkarošanā, pilsoniskās sabiedrības attīstībā, bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanā un... jebkurā citā jomā, kuru vari iedomāties.
Kā iespējams izdarīt secinājumus par nevalstisko organizāciju sektoru kopumā, ja nav iespējas kvalitatīvi noteikt, kurās jomās organizācijas saskaras ar vislielākajiem izaicinājumiem to iekšienē? NVO monitoringa sistēmai izvēlētais un pielāgotais risinājums nodrošina iespēju organizācijas vadībai sadarbībā ar saviem darbiniekiem, brīvprātīgajiem un ikvienu, kuru organizācija uzskata par nepieciešamu iesaistīt pašnovērtējuma īstenošanā, sekojot noteiktai shēmai, sniegt atbildes un pārrunāt jautājumus, kas attiecas un ir cieši saistīti ar rezultātiem: organizācijas vadības, stratēģijas attīstības un esamības, kā arī īstenošanas kontekstā. Tas ir jomā, kas skar darbinieku, brīvprātīgo un aktīvistu iesaisti, jomā, kas skar sadarbības jeb partnerības un resursu izmantošanas jomu, sfērā, kas skar organizācijas iekšējos procesus, pakalpojumu un produktu sniegšanas kvalitāti, darbībās, kas nodrošina izpratni par to, kādā veidā organizācija sadarbojas ar saviem klientiem – mērķa grupu, ziedotājiem, sadarbības partneriem, analizējot jomu, kas skar organizācijas attieksmi un darbības, sadarbībā ar saviem darbiniekiem, cilvēkresursu jomu, kas skar organizācijas attieksmi un sadarbības attīstību ar plašāku sabiedrību un analizē rezultātus, kas saistīti ar organizācijas galvenajiem rezultātiem, kuru dēļ šī organizācija tikusi dibināta.
Latvija ir iespēju zeme! Latvijā tika radīts instruments, ar kura palīdzību būtu iespējams noteikt Latvijas nevalstiskā sektora veselības stāvokli. Tādējādi, plānojot to, kur ieguldīt nodokļu maksātāju resursus, veidojot politikas plānošanas dokumentus pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā, būtu pieejami objektīvi dati par organizāciju vajadzībām, jo pašnovērtējums tiktu papildināts ar instrumentiem, kas ļautu analizēt pašnovērtējumu veikušo organizāciju kopīgi iegūto informāciju, neapšaubāmi – anonīmi apkopojot tos datus, kas sniedz informāciju par kopīgajām tendencēm un to intensitāti.
Tomēr, neskatoties uz zināšanām un pieredzi organizāciju attīstības nodrošināšanā un izcilu sadarbību konkrētajā gadījumā starp biznesa un nevalstisko organizāciju sektoru, meklējot konkrētu risinājumu problēmai un rezultātā radot ne tikai Latvijā, bet pasaulē unikālu piedāvājumu, kas tika prezentēts par nozari atbildīgajai Kultūras ministrijai, – iestājās birokrātiskais kolapss. Tādēļ šis instruments, visticamāk, netiks izmantots, kā iecerēts, jo, kā jau pie mums mēdz notikt, – ja tas neatbilst ierēdņa izpratnei, kaut arī bez kompetences un zināšanām par noteikto jomu, vari kaut vai uz galvas stāvēt – tā nebūs.
Kur tad īsti ir problēma? Līdzīgi kā ar autoparku valsts iestādē – ja kaut ko nevari iegādāties – vienkārši tā iemesla dēļ, ka tas fiziski nav iespējams, – visticamāk, ir iespējams konkrēto auto (vai vairākus) nomāt. Tomēr šajā gadījumā, kaut arī ieguvums būtu daudz lielāks, auto nomājot, valsts vēlas risinājumu vai nu nopirkt, vai neizmantot to vispār un iet ar kājām – vai mēģinās izgudrot kaut ko jaunu, kas, iespējams, ir nevis auto, bet vilciens un paredzēts citu jautājumu risināšanai. Kaut gan šis konkrētais IT risinājums un pieeja tā izmantošanā ir tieši tāda pati kā valsts pārvaldei un ikvienam citam – iegādājas datorprogrammas uz noteiktu laiku, nevis iegūst tās savā īpašumā.
Lai būtu pavisam skaidrs – nevienā brīdī, uzņemoties izveidot Latvijas NVO monitoringa sistēmu, nebijām uzņēmušies radīt vilcienu, un tas bija skaidrs pirms diviem gadiem, kā arī šo divu gadu laikā nekas neliecināja, ka Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un, kā tiek apgalvots, arī projekta finansētāju vēlme ir iegūt vilcienu. Pārfrāzējot – iespējams, kādu nemaz neinteresē rezultāts, kas rastos, ieviešot NVO monitoringa sistēmu, jo tad būtu mazākas iespējas interpretācijām par to, kur ieguldīt vai neieguldīt savas vai citu zemju nodokļu maksātāju resursus. Bet, nepastāvot šādam rīkam, ir tik viegli risināt nerisināmo un pildīt neizpildāmo, jo nereti darbība pati par sevi tiek uzdota kā rezultāts.
Tā kā pilsoniskās sabiedrības attīstība nereti šķiet gaužām netverama, ir būtiski piedāvāt dažādiem tās elementiem noteiktus atskaites punktus, pēc kuriem vadoties noteiktā laika posmā var pateikt – attīstāmies vai notiek gluži pretējais. Apzinoties teikto, uzskatu – pēdējais laiks nodrošināt, ka izmantojam instrumentus, kuri veido kvalitatīvu novērtējumu it kā nenovērtējamajam sabiedriskajam labumam.
Novēlot, lai ikviens redz sava darba rezultātus, ja vien darba rezultāts, viņaprāt, nav pats darbs pats par sevi.
P.S. Šajā rakstā paustais ir autores personīgais viedoklis.
* benchmarking – kvalitatīvs darbības un tās rezultātu mērījums, kuru izmanto, lai noteiktu konkrētas organizācijas produktu, pakalpojumu un procesu atbilstību noteiktiem standartiem, kā arī lai noteiktu labāko konkrētajā jomā. Avots: Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu datu bāze "AkadTerm".
0