Komentē
0

1
Cik mierīgi tu dusēji,
cik uzticīgs tāds kailums!
Tev papīrziedus plaucēju.
Bij patiesāku bail.

Un kas tad patiesība ir?
tā taujāja sen Pilāts, -
un tomēr ausa Piektdiena,
tā Lielā? parastā? Zilā?

Un kas tad patiesība ir?
- Es Tevi mīlu. - Sazin!?
Spals vienmēr ciešs un ciets un silts
ir sirdij lemtam nazim.

Varbūt, ka patiesība ir
kas cits, - bet vienkāršs ļoti:
- Man grūti Tevi aizmirst, zin’. -
Un vairāk riebjas dot.


2
Bet vispār es gribu izlīgt.
Ar visiem. Par ikvienu.
Ar drauga glāstu
par suņa slienu
(bet otrādi arī
var darīt! var darīt!),
un aizmirst vienu,
aizmirst vienu
pavisam. līdz. galam.
.. atver rokas, savas rokas,
lūdzu:
man bail.
Bail!
laikam tak parastā sala...
bet puskrēslā mirdz
ne asara, -
mirdz mana naža smaile.

Olafs Stumbrs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!