***
tev patika matemātika
tāpēc jau caurām dienām varēji
sēdēt aiz rūtiņu restēm
bet manu vētrā plandošo garu
nevienam tā arī neizdevās
ierāmēt istabas sienā
mans raksturs izplūda
nu jau tas atgādināja neglītu ar darvu piesūkušos gubu mākoni
kuru var iztīrīt tikai –
LŪGŠANAS BAZNĪCA DIEVS
UN CITI PRĀTA MAZGĀŠANAS & SKALOŠANAS LĪDZEKĻI
īstenībā man nekad nav paticis rušināt mirušo skaitļu kapu kopiņas
vilkt kvadrātsaknes un citas nezāles
no aizaugušās pierakstu klades
tev patika latviešu valoda
(līniju burtnīcas vagās
burtu sēkliņas dīgst)
bet manu pacietību regulāri sabojāja pieturzīmes
ceļazīmes komatu āķi un daudzpunktu krusa
tev patika zīmēšana
īpaši jau klusā daba
stundām švīkstēja pelēkais grafīts
izdila
novājēja dzēšgumija
kamēr manas acis skrēja krosu
pa tavām ķermeņa slaidajām taciņām
***
tikai lidmašīna prot par mani labāk
debesīs novilkt taisnu līniju
vai atceries ģeometriju
mīlas trīsstūri
istabas četrstūri
krītošās zvaigznes piecstūri
tava dzīve kustas pa mikrorajona riņķa līniju
(darbs televizors veikals gulta
gulta veikals televizors darbs)
atver prātu līdz kliņķim
līdz pēdas paksim
līdz zobu žogam
no punkta
līdz punktam
vaļā
izmet telefonu televizoru
to rijīgo laika badmiru vai arī savā garlaicībā
sarūgsti
***
skolas laikā man nepatika skriešana
ne acu galā nevarēju ciest
riņķot pa stadiona orbītu
kā krītoša komēta
tu tikai nepārproti mani
es nebiju vājš
mājās man lika cilāt
biešu un kartupeļu kastes
skaldīt neaptēstus bērza bluķus
pa aplokiem skriet atspoles un maratonus
ķerot dunduru sapotētos teļus
taču man riebās skriet
nevarēju izturēt
kustēties melnbaltajās
pa trīs piecdesmit
Cēsu tirgū nopirktajās kedās
kājas piesmēlās ar svinu
seja kļuva līdzīga sulīgam tomātam
sviedru lāsītes tecēja
kā no atgriezta krāna
bet asfalta asie akmeņi
sāpīgi dūrās plānajās papīra zolēs
taču kad garām aiztesās
meitene no pretējās klases
un zem viņas spilgtā krekliņa
kratījās milzīgās piena kannas
es vilkos lēnāk par nāvi
***
es zinu ka
tumsas tinte garajos ziemas vakaros
man parasti saķēpā raksturu un vispār
vajadzētu beidzot pārstāt rakņāties pa bijušo paziņu gruvešiem
tā vēl var noķert skumjas
izplatītāko mūsdienu slimību
mans draugs savā bārmeņa praksē
ar to saskaras no dienas dienā
un zini nepalīdzot
ne simts gramīgās degvīna potes
ne arī kilometriem garās
teikumu marles
galvenais neuzmet lūpu
uz veļas striķa
ja manā kabatā neatradīsies sauja
ar sīknaudas drupačām
lai pabarotu
tavu izklaides grūtībās nonākušo miesu
***
februāra sākumā kāds uzlika Valentīna dienas pasta kastīti
taču nevienai vēstulei nebija manas adreses
arī diskotēkās parasti sēdēju uz rezervistu soliņa
kaut kāda stipra sakne mani turēja pie zemes
visiem vajag
pērkona dārdiem līdzīgu mūziku
stipru aplausu lietu
bīstamas smieklu lavīnas
jūtu paisumus un bēgumus
daudzstāvu draudzību
bet man tikai iebrist putojošā alus jūrā
un piesmelt
muti
varbūt tieši šonakt
pilsētas smagie ķermeņu buldozeri
ies tev pāri un no smagā sapņu metāla
ielūzīs gulta
***
cilājot smagos mācību priekšmetus
mana galva kļuva
par 32 kilogramu bumbu
burti nedevās rokā
no skaitļiem uzmetās kaut kāda alerģija
bet starpbrīžos kad visi mazgāja netīro atmiņu veļu
es vienkārši skatījos pa logu
(tie bija laiki
kad vēl nevarēja telefona āliņģī iemērkt galvu
tāpēc cilvēkiem nācās sarunāties vienam ar otru)
aiz stikla taču nekā prātīga nebija
vien dažas sniegpārslu pelēkās skrandas
manas pēdas dzina sīkas saknītes
mana pakauša galotne rāmi
uzsūca saules saldo sulu
taču
pavisam drīz
spilgtās smieklu petardes gāja gaisā
un minūtes pilēja uz grīdas
un sarāvās stundas dienas gadi
bet pa tukšo pļāpu kanalizāciju
aiztecēja visa dzīve
jā
mana sirds bija metamais kauliņš
pārāk bieži uzkrita viens un tas pats
garastāvoklis
0