Atraisīšanās

***
Atvaino mūza
Tu atnāci par vēlu
Tu apmaldījies šajā gadsimtā
Kur viss ir kā betonā izcirsts
Sīki apstādījumi nevar atdzerties
Parasta ikdienība
Netaisās projām doties
Augstu pretī logu melnās acis
Skatās bet neredz
Un neviens nestāv aiz tām
Atvaino mūza
Tu neatnāci pie manis
Lai nedalīti izlītu kvēlās rindās
Tavi trauslie pieskārieni ir auksti
Tu aizgāji svešajās ielās
Neviena nemanīta iesēdies taksometrā  
Un aizbrauci prom

***
Vakarkrēsla
Tumši logu rāmji  
Dēļi un putekļains klons
Gandrīz tukša telpa
Esam paši savā izplatījumā
Dziļi lejā
Ar vakardienu un dažiem vientuļniekiem
Sasaucas kaijas
Tu arī man kaut ko teici
Neatceros kas tas bija –
Redzu ka ziepju burbuļi aizlido
Viegls skūpsts uz vaiga tukšā telpā
Vēsta par šo brīdi
Kas rīt jau būs vakardiena

***                                                       
Ietinamies baltā kūniņā
Lai atdzimtu jaunā pasaulē
Ar spārniem
Iesprūstam mēmā klusumā
Klusā baltumā
Kas salipina pirkstus
Saldā nespēkā
Starp mirkļiem
Aiz kaut kā nenoteikta
Tepat tālumā

***
Jūra vēl atspīd
Pēdējos saules staros
Tu skrien cauri krāsām un smejies
Viegli laidies iekšā agrā vakara mirāžā
Jūra vēl klusē
Tu straujiem soļiem sajauc ūdens virsmu
Kā laiva savā taisnā virzienā
Vēsuma taustekļi sapin  
Bet tu smejies
Ej cauri vakara krāsām un smejies
Raugies pretī zūdošam saules diskam
Kas lēni lēni noguļas pie kājām
Tu dodies pretī vakara krāsām
Krāsainam vakaram

***  
Nē tas nav sastingums
Vien vieglas trīsas īssavienojumā
Kad pagātne ieplūst nākotnē
Nē tas nav sastingums
Vien brīdis spilgtā pavasara gaisā
Kad saskatītais veido mazu eksploziju
Krāsainu zibšņu bezgalība –
To ir tik daudz
Ka kopā viss kļūst balts
Citādākas beigas
Un savādāks sākums

***
Pirms pilsētā notiek gadsimta balle
Es vēl kavējos autobusa pieturā
Pie nomaļas šosejas
Brīdī kad vakars ievelk gaisā melnas švīkas
Kad virs galvas
Melnē tumšs pieturas jumts
Kā vāks
Kā čaula pār mani
Kad zem kājām guļ trotuārs kā domīgi pelēka jūra
Un mētājas sērkociņi
Kāds te aizkūpinājis
Pats savus pelēkos mirkļus
Un pametis zemē
Pirms pilsētā notiek gadsimta balle
Pie nomaļas šosejas
Es iekāpju autobusā un braucu atmuguriski
Garām pelēkiem ceļmalas krūmiem
Garām cilvēkiem
Garām dienām un laikiem
Es braucu atmuguriski

***
Tajās svelmainajās dienās
Viss dīvaini attālinās
Pilsēta gaist
Vilcienu sliedes vedina iekļūt
Mākoņos
Peroni stacijā kūp kā aizlaiku pasaule
Pilsēta aizpeld
Dzelzceļa dunoņa
Mūzikas austiņās
Ātri ritmi
Dzelteni ziedi
Akvareļu triepieni
Laika spoguļa nospiedumi

***
Tu aicināji mani uz pēdējo deju
Savā dzīvoklī
Kas rīt jau tiks pārdots
Vēl kaktos guļ grāmatu kaudzes un mūzikas diski
Vēl tavās acīs spīd kaut kas no atlanta zvaigznēm
Es vēlos tevi paturēt
Kaut esi tālu stepju klejotājs
Nepiederi šai šaurajai telpai
Nepiederi ne man
Ne visumam ne tukšumam
Nekam
Es zinu šī nakts aizies pie citām naktīm
It kā tās nebūtu bijis
Pēdējo reizi es raugos tevī
Pēdējo reizi nolīst zvaigznes
Un viss ir tik vienkārši
Tāpat kā aug zāle

***   
Šodien rudens pilsēta tik smaga
Piebriedusi pilna
Kā govij pļavā tesmenis ar pienu
Lietus vēsta par tuvo ziemu
Izmirkst dvēsele
Gribas pamest kailo zemi
Kur kājas jau lēni iesalst ledū
Bail aizlidot
Nezinu kur esi

***                                                
Tavs muzikālais motīvs
Atbalso pelēkās griestu sijās
Kā vakarkrēsla
Kā noziedējušu pieneņu bālās galviņas
Tumšā vakara pļavā
Vējš kas aizpūš pēdējās pūkas
Tev sejā deg skumjas
Sāp nenotikušais
Tavs muzikālais motīvs
Kā rītausma pavasara sākumā
Kad biju pārāk agri atmodusies
Kā rudens dzeltenās lapas
Kas lēni laižas uz trotuāra
Tev sejā deg skumjas
Viss jau ir bijis
Guļ pelēks klusums pelēkās griestu sijās

***
Jūra paņēma mani savā pirmatnības šūpulī
Līdzi gulbjiem
Kas tālu peld pretī horizontam
Vai varbūt otrādi –
Pretī krastam

***  
Tas pats saulriets virs jumtiem
Antenas snaužot tver vientulību
Vienu līkumu mūžības taisnē
Es nāku no vakardienas
Naivās pirmatnības
Pa irdenām smiltīm
Lēni iestaigāju savā šodienā

***
Kā upe vakara miglā
Plūst tālas ģitāras skaņas
Nevar saprast vai bija  
Balansēdams lēni
Kā cirka priekšnesumā
Staigā kaķis pa šauru mūra dzegu
Istabas krēslainos spoguļos
Rēgojas vakars
Debesis ir tālas
Tikai sārts mākoņu plīvurs
Karājas gaisā

***  
Ir atkal jauns rīts
Krīt sniegs un atnes līdzi gaiši rāmu gaismu
Pavisam nesen pāri dienu dubļiem
Aizlidoja pēdējie gājputni
Es aizveru acis un lidoju prom
No savas šodienas un mirkļa tiešamības
Aiz manis paliek gluds ezera spogulis
Spogulis vien

***
Eju tālu
Garām svētkiem
Iekšā gaisma bet ārpusē tumsa
Es esmu ārpusē
Svētki vēl nav notikuši
Spīd tikai tāli zvaigžņu putekļi