Attēlā: autobusa krēsli, kas izskatās pēc cilvēkiem seju aizsedzošā apģērbā
 
Eseja
22.08.2017

Atklāj seju, Guļčataja!

Komentē
6

Viņš pamodās aukstos sviedros pēc kārtējās šausminošās nakts. Murgi un bailes. Iededzināta naktslampiņa, skatiens apkārt, viss kārtībā. Vismaz pagaidām. Pēdējā laikā murgi neļāva viņam gulēt. Viņš redzēja – un redzēja ļoti reāli –, ka viņam cenšas uzbrukt. Viņš neredzēja, kas. Sejas bija aizsegtas.

Viņš zināja, ka daudzas lietas nāk no bērnības. Tā bija skaidrojis psihoterapeits. Atmiņā bija bērnības iespaidi. Ziemassvētku vecīša bārda. Liels maiss, no kura parasti kaut ko ņēma ārā. Bet tikpat labi maisā varētu arī kādu ielikt. Viņš pazustu tajā milzīgajā maisā. Psihoanalīzē tas kaut ko nozīmē, bet viņam negribējās par to domāt. Kādu reizi aiz vecīša bārdas bija paslēpusies sieviete. Varbūt tā bija kaimiņiene. Tas bija tik negaidīti, ka rētas palika viņa dvēselē uz mūžu. Tad ķekatās iešana. Viņš nekad nebija spējīgs saprast, kas tur jautrs. Viņš jutās laimīgs, ka šajā valstī vismaz Helovīna tradīcijas nebija stipras.

Un tagad sākas atkal. Viņš sajutās kā mazs zēns, kuram neviens nenāk palīgā. Lieldienu zaķi, Ziemassvētku vecīši, policijas palīgi Bebrs Bruno un Runcis Rūdis, ārsti ar ķirurģiskām maskām, Talismanu svētki. Viņi izseko dušā, ģērbtuvē, labierīcībās. Slēpj savu identitāti. Nezināmi. Bīstami.

Bet visbriesmīgākās bija naktis, kad viņš redzēja viņu: melnu tēlu plīvurā. Rokas, potītes, seja – viss bija aizsegts, pilnībā paslēpts. Tas atgādināja sieviešu pašnāvnieču bildes ziņu portālos. Šķita, ka viņas acis zib un zem melna plīvura ir kaut kas paslēpts. Nazis? Bumba? Kaut kas, kas viņu apdraud. Šis tēls, sākumā tik neuzkrītošs starp Lieldienu zaķiem un citām lielām lellēm, ar laiku kļuva arvien uzmācošāks, un tie visi pārējie no viņas nobijās. Prom skrēja Ķekavas cālis Kačoks, samariešu suns, Lāsēns. Pat policijas Bebrs Bruno, kura acis skatījās dažādos virzienos, skrēja prom, jo beidzot ieraudzīja. Un tā palika tikai viņa. Stāvēja. Stāvēja un nekustējās. Viņas klātbūtne bija tik draudoša, ka to vairs nevarēja izturēt.

Tad bija nakts, kuru nu vairs nevar aizmirst uz mūžu. Aiz loga plosījās negaiss, un viņa atnāca atkal. Atnāca, pastāvēja. Tad sāka izģērbties. Kārtu pēc kārtas. Varēja redzēt viņas acis, delnas, potītes. Viņas spalvainās kājas un lielās, milzīgās rokas, viņas aso degunu un bārdu. Jā, tas bija viņš, paslēpies melnajā plīvurā, gatavs uzbrukt. Rokās kaut kas iezibsnīja. Nazis? Spridzeklis? Rabarberi? Saprast nevarēja. Tādu viņu bija daudz. Tie plūda pa ielām kā melnie strauti. Ietecēja dzīvokļos, skolās, guļamistabās. Kā melni mošķi viņi virpuļoja visapkārt, gaidīdami, kam uzbrukt. Ko darīt, ko darīt? Viestur, draugs, glāb mani!

Atbilde atnāca pati. Tik vienkārši ģeniāla – aizliegt. Aizliegt! Lai nevienam viņu nevajadzētu vairs redzēt ne sapņos, ne ielās Āgenskalnā. Kāds atvieglojums!

Pāris pīkstieni par to, ka šāds aizliegums reālajai situācijai nav atbilstošs, ir viegli pārvarami. Viņš zina, ka nav vienīgais, kas tos redz. Tādu, kas redz, ir daudz. Viņi atbalstīs. Pārējie ir akli.

Aizliegt! Bet jautājumu bija daudz. Viņa prāts bija priecīgs, ka pēc pāris diskusijām izdevies atrast kompromisu: specdienesti varēs aizsegt savas sejas.

Tālāk nu jau mazliet grūtāk. Lieldienu zaķis. Ko darīt ar viņu? Drīkst vai nedrīkst? Kāds, kuram Lieldienu zaķis nenāk, uzstāja, ka viņš drīkst būt.

Labi, lai ir. Jūs, tur, uzrakstiet īpaši: Lieldienu zaķis drīkst būt.

Vēl? Kas nu vēl? Sportisti? Te viņš atcerējies savu skaisto atpūtu kalnos. Jā, mēdz gadīties, ka vēja un sala dēļ seja ir jāslēpj.

Viss, pietiek! Nē? Aktieri? Ārsti? Kas vēl? Visi drīkst būt, izņemot viņu?

Jā, visi drīkst būt, izņemot viņu!

Augustā Ministru kabinetā tiek skatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums". Tieslietu ministrs rāda ļoti lielu ieinteresētību Latvijai tik (laikam) nozīmīga jautājuma risināšanā. Tiek rīkotas pat preses konferences. Man ir vairākas skaidrojuma versijas, kāpēc tas tiek darīts.

Versija Nr. 1 – psihoanalītiķa cienīgs skaidrojums

Es nebrīnītos, ja ik pa laikam lēmumu pieņemšanas pamats mūsu valstī būtu, tā teikt, ļoti personisks. Kaut kā lēmumus jau pieņem, un dažreiz šķiet, ka tie visi ir kādu sapņu un murgu rezultāts. Piemēram, tādu, kā aprakstīts iepriekš. Attīstītā valstī vajadzētu pastāvēt noteiktai problēmu hierarhijai, jautājumiem, uz kuriem vajadzētu atbildēt ātrāk, un jautājumiem, kas var pagaidīt. Bet, kad saskaries ar fobijām, būt racionālam ir pavisam grūti. Tādā gadījumā labāk palīdzēt varētu folijas cepurīte.

Jautājums par sievietes sejas aizsegšanu ir sarežģīts. Savā būtībā sejas aizsegšana ir sievietes pakārtotā stāvokļa demonstrēšana, kuru nosaka patriarhālās sabiedrības un reliģijas noteikumi. Sejas aizsegšana ir patriarhālās sistēmas elements, kura pamati sakņojas reliģiskajos un kultūras uzskatos. Tas ir sieviešu kontroles mehānisms, kas pietuvina sievieti lietai, vīrieša īpašumam. Mana personīgā pozīcija: sievietēm nevajag aizsegt savu seju, ja to nosaka vīriešu noteikumi sievietēm. Bet es esmu arī pret sievietes ārējā izskata sekularizāciju un seksualizāciju, jo arī to nosaka vīriešu patriarhālās sabiedrības noteikumi. Sanāk, ka sieviešu vairākums spēlē pēc šiem noteikumiem – gan aizsedzot savu seju, gan pieticīgi ģērbjoties –, lai tas patiktu vīriešiem.

Tādēļ es biju pārsteigta, kad uzzināju, ka tieslietu ministrs virza prasību aizliegt sievietēm aizsegt seju. Kas noticis? Vai patiešām parādījās doma ar likuma spēku atbrīvot musulmaņu sievietes no vīriešu varas simbola? Varbūt tā ir savas vainas apzināšanās sakarā ar Stambulas konvencijas kritiku un līdz ar to vēlme vismaz kaut ko izdarīt sieviešu labā? Varbūt nākamais solis būs sieviešu aizstāvēšana no lakatu nēsāšanas? Kristietībā pastāv uzskats, ka sievietēm baznīcā jāvelk lakats, bet liela sieviešu daļa nēsā lakatu arī ārpus baznīcas. Tādu sieviešu mums ir daudz vairāk nekā musulmaņu sieviešu. Vai arī viņas tiks atbrīvotas?

Protams, ka ne. Par sievietēm šeit netiek domāts. Raksta pirmajā daļā viss jau ir iekļauts: konkrētais aizliegums balstās bailēs no transpersonām, musulmaņiem un latviešu sievietēm, kuras pievērsušās islāmam. Tomēr aizliegumam tiek meklēti arī racionāli pamatojumi, piemēram, nepieciešamība personu identificēt un drošības apsvērumi.

Versija Nr. 2 – drošības, identitātes un tikumības aizsardzība

Padomju laikos milzīgu popularitāti ieguva filma "Baltā tuksneša saule", kurā stāstīts par sarkanarmiešu cīņu ar bandītiem Vidusāzijā. Galvenajam varonim Suhova biedram bija palīgs – sarkanarmietis Petruha. Biedram Suhovam vajadzēja nodot drošībā bandīta Abdulas harēmu, vairākas sievietes parandžās (burku paveids). Jaunākās sievas vārds bija Gjuļčataja, viņai bija 15 gadu, un Petruha gribēja viņu precēt. Bet pirms tam viņš gribēja paskatīties, kā meitene izskatās, jo baidījās, ka viņa varētu izrādīties neglīta. Viņš vairākas reizes prasīja: "Guļčataja, atklāj sejiņu!", bet meitene to nedarīja. Un, lūk, viss tālāk notiek gandrīz kā Versijā Nr. 1, tikai tā ir filma. Bandīts Abdula nožņaudz savu bijušo jaunāko sievu Gjuļčataju un uzvelk viņas burku, lai nemanāmi aizietu. Viņu satiek Petruha un atkal prasa, lai Gjuļčataja atklātu savu seju. Abdula to izdara, un Petruha redz, ka jaunās meitenes vietā tur paslēpies viņš. Šis viņš ar savu spēcīgo roku pārtver Petruhas šauteni, un pēc brīža Petruha tiek nodurts ar šautenes durkli.

Bez šaubām, padomju laikos ministrs šo filmu varētu būt redzējis, šķiet, pat nevienu reizi vien. Bet derētu tomēr filmu pārskatīt, jo te ir pretrunas: pirmkārt, Abdula nebija plānojis uzbrukumu Petruham. Viņš bija satverts gūstā un uzmeta sev sieviešu apģērbu, lai aizskrietu. Otrkārt, Abdulam bija deviņas sievas, bet Latvijā ir mazāk nekā deviņas sievietes, kas nēsā burkas [2].

Pārģērbtie teroristi

Zem burkām var paslēpties vīrietis terorists – šāds ir viens no Tieslietu ministrijas argumentiem [3]. Patiesībā Latvijā viņš to var izdarīt, lai nokļūtu uzmanības centrā, jo Latvijā burkas pievelk uzmanīgos skatienus. Gribi būt redzama/redzams – velc burku, aizsedz seju, un visi uz tevi skatīsies. Bet man liekas, ka terorists var paslēpties ne tikai zem burkas vai parandžas. Ko darīt, ja terorists paslēpsies policista apģērbā? Kā atšķirt policistā pārģērbto teroristu no parasta policista? Piemēram, Breivīks bija ģērbies policista formā, bet tuvredzīgie norvēģi pēc Breivīka terorakta policijas formu nav aizlieguši. Policijas formas izmantošana šķiet daudz loģiskāka. Latvijā cilvēks policista formā var iekļūt vairāk vietās nekā sieviete (vai vīrietis) musulmaņu apģērbā ar aizsegtu seju.

Varbūt tad problēma ir tajā, ka burkā var paslēpt ne tikai vīrieti, bet tieši konkrēto vīrieti, kurš neizskatās kā eiropietis? Ja tāds būs policijas formā, tad visi brīnīsies, kā arābu izskata cilvēks kļuvis par policistu. Tas ir aizdomīgi. Bet, ja terorists uzvilks masku, kādu nēsā specdienesti (balaklava)? To aizliegt nevajag? To nav plānots aizliegt tādēļ, ka tāds aizliegums būtu stulbs, vai tādēļ, ka to nēsā vīrieši?

Jebkurā gadījumā aizsegt seju un pat visu ķermeni var dažādi. Piemēram, auguma lelles, talismani, kas piedalās pasākumos, reklamē preces [4]. Arī tajās var paslēpt vīriešus, bet, ja talismans ir zirgs, tad veselus divus, jo zirgam ir četras kājas. Padomājiet, talismana augumu leļļu ir daudz. Tās piedalās masu pasākumos, apkārt tiem ir bērni un pieaugušie. Masu pasākumā tie ir ļoti iederīgi, bet sieviete ar aizsegtu seju mūsu valstī nav iederīga nekur.

Tātad, ja mēs domājam par drošību, ir nepieciešams kaut ko darīt ar tām auguma lellēm. Viens variants – aizliegt. Bērniem un pieaugušajiem būs mazāk prieka. Bet ko darīt: dzīve ir sūra, vienmēr vajag būt nomodā, un aizliegt ir vienkāršāk. Otrs variants ir viltīgs, jo mums Latvijā ir viena auguma lelle, kurā neviens islāmists nelīdīs: tas ir Cūkmens [5]. Tātad vajag pārveidot visas auguma lelles par rukšiem. Ja visas auguma lelles ir rukši, būsim glābti. Nav gan skaidrs, ko darīt, ja terorists nebūs islāmists, bet gan kāds vietējais labējais baltais supremātists vai nacists, vai "krievu pasaules" pārstāvis. Viņi varēs slēpties rukšos. Ziemassvētku vecītis arī ir īsts bieds. Decembrī un janvārī teroristi varēs pārģērbties par Salavečiem, piebāzt maisus ar spridzekļiem un piedalīties dažādos pasākumos. Izskatās, ka tieslietu ministram vajadzētu pārdomāt to lietu ar auguma lellēm: kaut kas tur nav izdomāts līdz beigām.

Vīri kleitās

Varbūt ideja slēpjas tajā, ka teroristi pārsvarā pārģērbjas tieši par sievietēm? Pamatot to īsti nevaram, jo dažreiz arī sievietes ir teroristes un sievietēm teroristēm nevajag speciāli aizsegt savu seju. Arī sprāgstvielas viņas var paslēpt daudz kur.

Man liekas, ka Tieslietu ministrija ir mazliet apsēsta ar vīriešiem, kuri pārģērbjas sieviešu drebēs. Nabaga skoti! Galvenā doma ir tāda, ka vīrieši pārģērbsies sieviešu kleitās un uzbruks sievietēm tualetēs. Vai citās vietās sievietēm neuzbrūk? Būtu interesanti, cik tādu gadījumu bijis un ko tad darīt ar vīriešiem, kuri uzbrūk sievietēm ne tikai tualetēs, savukārt, uzbrūkot tualetēs, nepārģērbjas sieviešu drebēs. Es pateikšu vēl vairāk: vajag uzreiz aizliegt vīriešu apģērbu. Jo visdažādākajos uzbrukumos sievietēm vīrieši pārģērbjas vīriešu drebēs. Arī teroristi visā pasaulē uzbrūk, pārģērbjoties vīriešu drēbēs. Piemēram, uzbrukumos Spānijā teroristi bija vīrieši, Londonā un Parīzē vīrieši, Breivīks ir vīrietis.

Un te vēl ir cita problēma, kuru nesaskatīja tieslietu ministra vērīgā acs: priesteri un mācītāji. Viņi nēsā talārus, sutanas. No malas šis apģērbs izskatās kā melnas kleitas. Bērni arī uzdod jautājumus: kāpēc tantei ir bārda? Bet tante ir priesteris, tāpēc viņai, kas patiesībā ir viņš, ir bārda. Kāpēc onkulis ir kleitā? Tā nav kleita, tā izskatās tikai kā kleita, bet patiesībā tas ir kaut kas cits. Tātad teroristi var vilkt talārus un sutanas, viņiem pat nevajadzēs slēpt savu bārdu un paslēpt zem talāriem un sutanām veselus arsenālus. Kaut gan tas nav taisnīgi, ka vieni vīrieši var nēsāt kleitas, bet citiem to mēģina aizliegt. Francija, starp citu, kopā ar burkām publiskās vietās aizliedza nēsāt visus citus reliģiskus simbolus, arī kristiešiem.

Bet, lūk, šeit ir vēl viena versija, kāpēc jautājums par sejas aizsegšanu ir aktualizējies.

Versija Nr. 3 – sieviešu sodīšana

Manuprāt, pārģērbšanās argumenti īsti nestrādā. Es piekrītu, ka varbūt tie ir kaut kādi īpaši vīriešu argumenti un sievietes prāts tos vienkārši nesaprot. Lai arī kas tiktu stāstīts, es redzu tikai vienu patiesu iemeslu aizliegumam: tas skar sievietes. Mums Latvijā ir sieviešu sodīšanas tradīcijas. Es jau rakstīju par prostitūciju, par to, ka prostitūcijas ierobežošanas noteikumus pārkāpj abi – vīrietis un sieviete –, bet pie atbildības sauc tikai sievietes. Līdzīgi ir arī šeit: vesels īpašs likums, lai sodītu sievietes par to, kā viņas ģērbjas [6]. Arī tad, ja sieviete vilks burku vīra spiediena dēļ, sodīta tiks vienīgi viņa, par vardarbīgu vīru neliksies ne zinis.

Sievietes apģērba kontroles vēsture ir ļoti gara. Mūsdienās: aizsegt sejas nedrīkst. Bet agrāk: bikses nedrīkst, mini nedrīkst, maksi nedrīkst, bikini nedrīkst utt. Vai nav apnicis? Varbūt sievietes pašas var pieņemt lēmumu par savu apģērbu? Burku jautājumā grūti pateikt, vai sievietes gribai ir iespēja izpausties, jo vieni vīrieši grib, lai sievietes tādu apģērbu nēsātu, bet citi vīrieši ir kategoriski pret to. Sievietes apģērbs ir cīņas lauks. Bet šajā cīņā ir vīrieši, kas spēj saglabāt cieņu. Sarkozī, piemēram, varēja pateikt, kāpēc Francijā sievietēm nevajag nēsāt šāda veida apģērbu, un viņa vārdos redzama loģika: "Burkas jautājums nav reliģisks. Tas ir sieviešu brīvības un cieņas jautājums. Tā nav reliģisks simbols, bet pakļaušanās un nomākšanas zīme. Es vēlos svinīgi paziņot, ka burka nav vēlama Francijā. Mūsu valstī mēs nevaram pieņemt sievietes, ieslodzītas zem aizsega, nošķirtas no sociālās dzīves, ar atņemtu identitāti. Tam nav nekā kopīga ar to, kā sievietes cieņa tiek saprasta Francijas Republikā" [7]. Diemžēl Latvijā mēs nevaram redzēt neko līdzīgu, it īpaši no personām, kas parādījušas savu attieksmi pret sieviešu interesēm, iestājoties pret Stambulas konvenciju.

Šī gada 17. augustā interesants notikums norisinājās Austrālijas parlamentā. Uz sēdi atnāca persona burkā. Kas zem tās bija paslēpies? Terorists? Nē. Zem tās slēpās sieviete, kas pārstāvēja Austrālijas labējo partiju. Viņa gribēja parādīt, ka tādam apģērbam nav vietas viņu sabiedrībā. Varbūt mums Saeimā arī kaut ko tādu var sagaidīt? Sēdē piedalījās Austrālijas ģenerālprokurors Brendiss, kas pateica, ka Austrālijā neaizliegs sejas aizsegšanu, jo šajā valstī ir piecsimt tūkstoši islāmticīgo. Pārējie deputāti viņam aplaudēja. Latvijā islāmticīgo ir 100000 reižu mazāk nekā Austrālijā. Tomēr dažiem laikam šķiet, ka mūsu valstī ir pārāk maz iespēju sievietes sodīt.

Starp citu, izskatās, ka saskaņā ar likumprojektu, ja sieviete publiskajā vietā parādīsies burkā, tad varēs ne tikai viņu sodīt, bet arī noraut burku no viņas [8]. Interesanti, vai arī sabiedrības locekļi drīkstēs iesaistīties, lai apturētu šo bīstamu noziegumu? Dažādās pasaules valstīs notiek daudzi gadījumi, kad sievietēm musulmaņu galvassegā uzbrūk. Labākajā gadījumā galvassegas norauj, sliktākajā: sievieti arī piekauj. Ir pētījumi, kas parāda, ka vardarbīgos islamofobu uzbrukumos lielākoties cieš musulmaņu sievietes, nevis vīrieši [9]. Par laimi, ir valstis, kuras adekvāti reaģē pret vardarbību, kas sakņojas mizogīnijā un islamofobijā. Tā 2013. gadā Zviedrijā pēc vardarbīga uzbrukuma grūtniecei hidžabā sabiedrība vienojusies: ministres, sievietes, vīrieši, bērni uzvilka hidžabu, parādot, ka iestājas par musulmaņu sieviešu drošību neatkarīgi no drēbēm, ko viņas velk.

Balstoties uz esošo informāciju, tās piecas sievietes, kas Latvijā aizsedz savu seju, ir latvietes. Es nedomāju, ka viņas izdarījušas pareizo izvēli, bet tas ir viņu lēmums. Šeit, Latvijā, tāda izvēle pastāv. Valstīs, kur visas spiesti nēsāt burku, izvēles nav. Citādāk būtu Mosulā vai kādreiz Afganistānā pēc "Taliban" varas krišanas, kad sievietes vismaz varēja neģērbties tādā veidā, kā viņas negrib. Bet es kaut kā neatceros, ka "Taliban" varai būtu pakļauta arī Latvija un ar likuma palīdzību vajadzētu atgriezties pie sejas aizsegšanas atcelšanas.

Saprotams, tieslietu ministrs, kas pieder pie attiecīgās partijas, grib dot stingru ziņu, ka latvieši nedrīkst būt islāma piekritēji. Ja tu, sieviete, izvēlējies tādu ceļu vai apprecēji kaut kādu ne mūsu puisi, tev vajadzēs par to ciest. Kāpēc tev vajadzēja to musulmani? Kāpēc negribēji pareizticīgo, tam arī būtu bārda, bet tava vieta būtu virtuvē. Varētu gan galvu apsegt, gan vilkt garos melnos svārkus.

Labākajās Tieslietu ministrijas tradīcijās palīgā tiek piesaistīts kārtējais eksperts. Šoreiz tas, kurš jau aicināja aizliegt islāmu Latvijā. Viņaprāt, islāms viennozīmīgi ir bīstams, bet miermīlīgie musulmaņi ir vainīgi tajā, ka savus ekstrēmistus nespēj savaldīt.

Situācija kļūst vēl interesantāka, kad otrā puse – musulmaņu vīrieši – arī iesaistās diskusijās par to, ar ko tad vajadzētu precēties latviešu sievietēm. Nopeļot latvietes par nepaklausību, necieņu pret vīriešiem un tradīcijām, viņas tomēr tiek aicinātas precēties tikai un vienīgi ar musulmaņiem. Un atkal, lai ko sieviete izvēlētos, viņa tiks nosodīta. Precēsies ar musulmani un izvēlēsies aizsegt seju – būsi nodevēja, kas nerūpējas par sabiedrības kopējo labumu [10], un tiksi sodīta. Neprecēsies ar musulmani: tiksi apvainota necieņā un vardarbībā pret vīriešiem.

Gribētos novēlēt tieslietu ministram radošo garu. Ar nepacietību gaidīšu, kādus vēl sodus sievietēm Latvijā ieviesīs un par ko.

[1] "Valstij ir jāaizsargā cilvēku kā kopuma labklājība tā nemateriālajā izpausmē, jārūpējas par atvērtas, vienotas un harmoniskas sabiedrības izveidi, jāaizstāv sabiedrībā pastāvošas tikumības un uzvedības normas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sabiedrības attīstību un indivīda integrāciju sabiedrībā un sadzīvošanu visiem kopā publiskajā telpā. Ņemot vērā minēto, labums, ko iegūst sabiedrība kopumā, ir lielāks par indivīda tiesību aizskārumu". Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

[2] "Plānotais tiesiskais regulējums var ietekmēt atsevišķas musulmaņu ticībai piederīgas sievietes, kuras nēsā pilnu galvassegu, kas aizsedz seju pilnībā. Pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir piecas šādas sievietes." Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

[3] "Publiskās vietās apkārtējiem cilvēkiem nav iespēju un nav pienākuma pārbaudīt, vai burku uzvilkusi islāmticīga sieviete, vai to ir uzvilcis ļaundaris, kuram padomā ir izdarīt prettiesiskas darbības pret citām personām vai svešu īpašumu. Tā kā pēdējā laikā Latvijā ļoti aktīvi diskutē par to, lai novērstu visa veida vardarbību pret sievietēm, tad burkas vai nikāba nēsāšanas aizliegums publiskās vietās samazinās arī risku, ka vīrietis, ietērpies burkā, varētu piekļūt sievietēm un mazgadīgām meitenēm (piem., publiskās ģērbtuvēs, labierīcībās u.tml.) nolūkā veikt seksuālu un/vai fizisku vardarbību pret viņām. Šobrīd nav pieejama statistika par šīm situācijām, tomēr tas neizslēdz šādas rīcības varbūtību un iespēju personām tā rīkoties nākotnē". Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācijas sākotnējā versija. Patlaban šī rindkopa man nezināmu iemeslu dēļ no tās ir izņemta.

[4] "Likumprojekts paredz, ka sejas aizsegšana publiskās vietās ir atļauta gadījumos, kad sejas aizsegšana ir nepieciešama profesionālo pienākumu izpildei [..]. Izpildot noteiktā veidā pakalpojumus, personas var nēsāt tērpus, kas aizsedz seju (atsevišķu produktu reklāma, Lieldienu zaķa tērps vai Ziemassvētku vecīša tērps)." Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

[5] Šo dzīvnieku izmantošanu cīņā pret musulmaņu teroristiem par efektīvu nesen bija atzinis arī ASV prezidents Donalds Tramps.

[6] "Ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par likumprojektā noteiktā ierobežojuma neievērošanu. Pēc šī likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā", paredzot, ka par šajā likumprojektā noteiktā ierobežojuma aizsegt seju publiskajās vietās neievērošanu personas ir saucamas pie administratīvās atbildības. Izstrādājot attiecīgā normatīvā akta grozījumus tiks vērtēts attiecīgā soda apmērs, kā arī institūcijas, kas būs tiesīgas izskatīt šādas administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt attiecīgu sodu". Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

[7] "The problem of the burka is not a religious problem, it's a problem of liberty and women's dignity. It's not a religious symbol, but a sign of subservience and debasement. I want to say solemnly, the burka is not welcome in France. In our country, we can't accept women prisoners behind a screen, cut off from all social life, deprived of all identity. That's not our idea of freedom."

[8] "Tā kā likumprojektā ir ietverts ierobežojums aizsegt seju publiskās vietās, personai ir pienākums atsegt savu seju pēc attiecīgo amatpersonu pieprasījuma. Turklāt šis likumprojekts neliedz citos speciālajos likumos noteikt sevišķas prasības attiecībā uz sejas aizsegšanu vai rīcību, kas nepieciešama, lai personu identificētu". Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

[9] Piemēram, organizācija "European network against racism" norāda, ka Nīderlandē 90% islamofobu uzbrukumos cietušo ir sievietes, Francijā – 81,5%, Beļģijā – 63,6%.

[10] "Likumprojektā paredzētais ierobežojums vērsts uz to, lai saglabātu Latvijas valsts raksturīgas tradīcijas, uzvedības normas sabiedrībā, kā arī izpratni par tikumīgu uzvedību sabiedrībā. Šajā gadījumā katram sabiedrības loceklim ir jārūpējas par sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem. Arī paužot savu reliģisko pārliecību publiskajā telpā, personai būtu jāapzinās un jāciena citu sabiedrības locekļu domas, uztveri, tiesības uz dzīvošanu atklātajā sabiedrībā". Likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācija.

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
6