Edge
pirms 6 gadiem
"- Latvijas inteliģence zināmā mērā ir sagrauta. Kādā nozīmē? Sabiedrībā nav inteliģences pārstāvju, kuru viedoklis būtu ārkārtīgi nozīmīgs lielākajai daļai iedzīvotāju." Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors Andrejs Krasņikovs intervijā Neatkarīgajai, 27.06.2017.
Nav pašlaik pamata piesaukt kādus "mēs", kas varētu "mobilizēt savu joprojām sāpīgo pieredzi, lai iejustos kāda individuālajos lēmumos visā to psiholoģiskajā sarežģītībā un filozofiskajā absurdā" pēckara periodā (1945-1955) "bez pieņemtā diskursa ideoloģiskajiem balstiem –, un tālāk piedāvāt patstāvīgu filozofisku refleksiju. Esošajā sistēmā un pašreizējā globalizācijas procesa posmā to var tikai katrs inteliģents individuāli - "pats domā, spried un sver" (Rainis).
Par "problēmu" Radzobes u.c. "bāreņu tautas" sindroma izplatītāju darbos skaidrojumu uzrakstījis vēsturnieks Harijs Tumans: " .....tā ir depresīva, jo akcentē okupāciju un rusofobiju… Tā vietā, lai lepotos ar savu pagātni ( un mums ir ar ko lepoties! ), mums visu laiku tiek piedāvāts apraudāt vēsturiskos pāri darījumus. Rezultātā mums veidojas negatīvs pagātnes tēls un negatīva identitāte, kas traucē attīstīties šodien. Bez tam tā šķeļ sabiedrību, nevis vieno. Protams, vēsture ir jāzina un jāatceras, to nedrīkst aizmirst, bet nav produktīvi veltīt tik daudz laika un spēka tās apraudāšanai. Un katra sabiedrība veido savu identitāti uz pretnostatījuma pamata: „mēs – viņi”. Tas ir dabiski un pareizi, bet ar to nepietiek. Ir jāatbild arī uz jautājumu par mūsu valsts projekta būtību,..." Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī. (blogi.lu.lv)

kuģis
pirms 6 gadiem
Jā, Edge, sekojot jūsu viedoklim citur publiskajā vidē, būtu visaugstākajā mērā interesanti dzirdēt jūsu traktējumu par pēckara periodu. Sociālisma un taisnīguma uzvara Latvijā? Kapitālisma sagrāve? Latviešu tautas brīvprātīga iekļaušanās progresīvo un miermīlīgo darbaļaužu tautu saimē, kurā nav "bāreņa sindroma, sabiedrības sašķeltības un rusofobijas", hmm?

Edge
pirms 6 gadiem
„Vēsture neatstāj pēdas. Tā atstāj vienīgi sekas, kas nav līdzīgas to izraisošajiem apstākļiem.” Aleksandrs Zinovjevs: Rēgainās virsotnes.
No 1990.g.4.maijā virsotnes pēckara periodu dēvēju gluži kā tā laika aculiecinieki - V.Belševica:"Augšā celšanās no nāves gultas," vai kā A.Čaks:"Kā kastanis es vaļā šķēlos, / Ar savu tautu kopā cēlos / Un tagad stāvu saules starā. /
Noder Mirdzas Ķempes sarakstīto dzej.krājumu "Rīta vējš" (1946) izlasīt, kā arī O.Vācieša atmiņu grāmatu "Tās dienas acīm". Un vēl V.Baļunas "Kur palika dienas", noderēs arī - A.Zinovjeva "Atkritēja grēksūdze" un vēl, vēl...
Mums ir ar ko lepoties - arī par pēckara gados pārvarēto, ar daudziem zināmajiem un tūkstošiem nezināmajiem, kuri spēja Latviju pēc postošā kara atjaunot un pacelt līdz 1990.g.4.maija virsotnei.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!