Beidzot zēla tautai jauni laiki, un lepni cēlās pār Daugavu Gaismas pils, kurā kāri garīgās zinības pastrēbties. Viss it kā bija, tomēr kaut kā pietrūka. Joprojām nebija vietas, kur iestiprināties ar kafiju un kūciņu "Napoleons".
Latvijas diriģētā prezidentūra vēl bija tikai knapi ieskrējusies, kad tauta tika aicināta dalīties domas spēkā, kopīgi meklējot skanīgu vārdu bibliotēkas restorānam. Četru mēnešu laikā tika saņemti 783 ideju pieteikumi, no kuriem liela daļa bija "oriģināli un ar patīkamu humora nokrāsu" [1], tomēr nevienam nebija lemts ietrāpīt pilnīgā saskaņā ar restorāna saimnieku izloloto vīziju. "Gramšķis" vai "Lasis Nēģis Bekons" it kā izklausījās labi, bet pietrūka internacionālas labskanības un simboliska vēriena. Tomēr pārliecība, ka no šī restorāna nosaukuma lielā mērā ir atkarīga nācijas nākotne un dzīvesziņa, līdz ar to tika neatgriezeniski iesēta tautas apziņā. Atpakaļceļa vairs nebija. Tāpēc brīdī, kad medijos tika izdaudzināts, ka restorāns turpmāk būs jādēvē neizprotamajā un pagalam nelatviskajā burtu savirknējumā "Kleever", sākās masu nemieri.
Vienprātīgi metoties restorāna vadības aplamās izvēles nozākāšanā, īslaicīgā aizmirstības pavēnī tika atstātas pat nedienas ar 250 bēgļu uzņemšanu un Okupācijas muzeja piebūve "Nākotnes nams". Tauta uzsāka vērienīgu izmeklēšanu, kas vainagojās ar šaušalīgiem atklājumiem. Izrādās, ar segvārdu "Kleever" datorspēļu pasaulē pazīst kādu liesmojošu monstru, kas lien laukā no lavas un mētajas ar ugunsbumbām. Nosaukuma autori gan centās atvairīt uzbrukumus, skaidrojot, ka ar monstriem tam nav nekāda sakara un patiesais mērķis ir bijis elegantā veidā apspēlēt vēsturiskā aizmirstībā grimušo Klīversalu. Un vispār šī vārda veidotā asociāciju aiza ir vēl dziļāka, jo noved pie angļu valodas vārda "clever" (gudrs – no angļu val.), par kādiem neapšaubāmi uzskatāmi grāmatu lasītāji.
Pēc pāris nedēļu karstiem ķīviņiem starp restorāna saimniekiem un tautu, ko publiski pārstāvēja 11 humanitāro zinātņu jomu pārstāvji, bija panākts mierizglīgums. Atsauce uz datorspēļu monstru tiek saglabāta, tomēr vārdu jāpakļauj latviešu gramatikas likumu varai, piešķirot tam galotni un garumzīmi. Te radās atkal jaunas ķezas. Izrādās, ar šādu uzvārdu Latvijas vēsturē pazīstams ne tikai kāds 17. gadsimta koktirgotājs Dītrihs Klīvers, bet arī VDK ziņotājs un rakstnieks Valdis Klīvers. Spītība, ar kādu restorāna vadība turējās pie izvēlētā nosaukuma, lika klusībā kaldināt arī vēl ņiprākas sazvērestības teorijas. Iespējams, tā ir jau laikus uzsākta priekšvēlēšanu kampaņa kādam pagaidām vēl plašāk nezināmam topošajam politiķim ar tieši šādu uzvārdu. Vismaz sociālajā tīklā "Facebook" viena šāda persona ir atrodama.
Šī nav restorāna veidotāju pirmā pieredze, izvēloties savam uzņēmumam atbilstošāko nosaukumu. Vecrīgā varam uziet vēl divus viņu bāru bērnus – "Ezīti miglā" un "YOLO". Pirmais simbolizē lielākajai daļai mīļu multfilmu, kas varētu izpelnīties nosodījumu tik vien tādēļ, ka tās izcelsme meklējama krievu kultūrā, bet otrs – abreviatūru no angļu valodas izteiciena "you only live once" (tu dzīvo tikai vienreiz – tulk.). Nevienā gadījumā nav vērojams nesakarīgs burtu savirknējums, tāpēc šķiet, ka šoreiz viņi, nodarbojoties ar jaunradi, vienkārši pārcentās. Līdzīgs piemērs ir jaunās paaudzes iecienītās veģetāriešu un velobraucēju kafejnīcas "Miit" nosaukums, kas tieši tāpat izvairījies no pareizas gramatikas lietojuma un pārcenties simbolismā, veidojot asociatīvu saikni gan ar angļu valodas vārdu "meet" (tikties – tulk.), gan latviešu darbības vārdu "mīt". Faktiski nevienā valodā pilnīgi neko nenozīmē arī valsts apgādībā esošo uzņēmumu "Latvenergo" un "Lattelecom" nosaukumi. Pat galotne nav latviska, un vārdos nav nevienas garumzīmes, tomēr šos nosaukumus visi ir pieņēmuši bez jelkādiem iebildumiem. Arī latviešu un vācu tūristu iecienītā restorāna "Lido" nosaukums ir bez jēdzīgas galotnes un skaidras nozīmes. Ja vienīgi arī ar to nav ironiskā kārtā domāts darbības vārds, jo pēc krietnas maltītes šajā restorānā lidošana varētu būt pēdējais, ar ko gribētos nodarboties. Pat tad, ja visam pa virsu uzdzerts jauno laiku kvass – enerģijas dzēriens "Red Bull".
Tomēr ar to vēl ķezām nebūt nebija gala. Klajā tika laista restorāna ēdienkarte, kas dižojās ar pāris traģiskām gramatikas kļūdām – "buljon zupa ar šifonadi" un kūka "Napolions" ir spilgtākie no piemēriem. Divas kļūdas varēja atrast arī ielūgumā uz restorāna atklāšanu, bet komata pirms saikļa "ka" trūka viesiem domātajai atvadu rozei pievienotajā pavadtekstā. Tomēr tagad jau grūti viennozīmīgi nošķirt, kas ir nepareiza gramatika, bet kas – jauna pieeja rakstības formai. Arī atklāšanas ceremonijas norisē tika saglabāts nosaukuma sāgas jau ieskicētais koncepts, centīgi mēģinot aptvert visu, bet netikt galā ar vienkāršāko. Parka atmosfēra, ogu turzas, kokos iekārtas kūkas un slāpekļa mutuļi ir skaisti, tomēr labāk varēja vismaz daļu šīs enerģijas veltīt ēdienu kvalitātei. Labā ziņa – restorāns tomēr turpmāk tiks saukts vienkārši par "Klīversalu", ļaujot atviegloti nopūsties 11 humanitāro zinātņu jomu pārstāvjiem.
It kā ir saprotami, kāpēc uz plašāka problēmu fona tomēr par salīdzinoši mazsvarīgo uzskatāmais restorāna nosaukums izraisījis tik vētrainus ķīviņus. Lai izprastu, kādas tieši pārmaiņas nepieciešamas, piemēram, mūsu valsts izglītības vai veselības sistēmā, ir jāiedziļinās. Taču šajā gadījumā – izlasi sešus burtus un izdari spriedumu! To var katrs. Jādomā, ka uz šī pamata tika rosināta plašāka diskusija par to, kāpēc mēs tā vietā, lai meklētu pērles savā dzimtajā mēlē, provinciāli rokamies pa svešām vai pat neeksistējošām valodām. Tādā gadījumā interesanti, kāpēc sabiedrība neiebilda, piemēram, tad, kad leģendārais kinoteātris "Rīga" atguva savu vēsturisko, tomēr anglisko nosaukumu "Splendid Palace"?
Nevienu privātu uzņēmēju nav iespējams piespiest izvēlēties nosaukumu, kas būtu latvisks, patriotisks un labskanīgs. Pagaidām vienīgie likuma noteiktie rāmji ir atbilstība labai tikumībai, latīņu alfabētam, komercdarbības veidam u. tml. Varbūt līdzīgi kā esam viena no retajām tautām, kas juridiski noteikusi personvārdu latviskošanu (piemēram, Elton John (Eltons Džons)), varētu ieviest arī prasību jebkuras iestādes nosaukumā ietvert tikai latviešu valodā eksistējošus vārdus. Lielākās problēmas varētu radīt ārzemju kompāniju filiāļu pārdēvēšana, bet arī tas ir risināms. Piemēram, "Swedbank" taču var pārdēvēt par "Zviedrbanku" vai "Svensonu kredītiestādi", bet apdrošinātājus "If..." par "Ja nu...".
Tomēr jāpateicas restorānam par to, ka šis incidents ļāvis apjaust mūsu patieso domas spēka mērogu, jo piedāvāt savu nosaukuma versiju steidzās teju ikviens Latvijas iedzīvotājs. Arī man, protams, tāda ir. Uzskatu, ka restorānam atbilstošākais nosaukums ir "Kukulis". Tas ir latvisks, sasaucas ar kulinārijas nozari un arī laiku, kurā tapa mūsu Gaismas pils.
[1] Avots: Gaismas pils restorāna nosaukuma radīšanas konkursā pieteiktas 783 idejas.
2