Noslēdzies Nacionālā kino centra izsludinātais 2017. gada filmu ražošanas konkurss, kurā valsts atbalstu kopumā saņēmušas 22 filmas – 10 jauni un 12 jau uzsākti projekti. Atbalstīto projektu skaitā ir piecas spēlfilmas, septiņas animācijas filmas un desmit dokumentālās filmas.
Filmu ražošanas projektu konkurss ir gada lielākais notikums Latvijas filmu nozares finansējuma apritē. Konkursā atbalsta pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu. Konkursam tika iesniegti pavisam 37 projekti: 13 spēlfilmas, 10 animācijas filmas un 14 dokumentālās filmas.
Filmu ražošanas projektu konkursa finansējums ir 1 744 214 eiro, no tā 620 484 eiro piešķirts jau uzsāktu projektu ražošanas turpināšanai un 1 123 730 eiro – jaunu projektu ražošanas uzsākšanai.
Konkursā atbalstītās spēlfilmas:
Ar 259 339 eiro atbalstīta spēlfilmas "Jelgava '94" tapšana (80 min, scenārija autors Matīss Gricmanis, režisors Jānis Ābele, operators Aigars Sērmūkšs, mākslinieks Aivars Žukovskis, producente Antra Cilinska, "Jura Podnieka studija"). "Filma pēc Jāņa Joņeva populārā un starptautiski atzītā romāna motīviem. 1994. gads, pasaule skumst par Kurta Kobeina nāvi, Jelgavas iedzīvotāji pārbijušies no izbēgušajiem cietumniekiem, bet devītās klases skolnieks Jānis nolemj kļūt par skarbu metālistu, lai iepatiktos jaunajai klasesbiedrenei, kura nezina, ka viņš līdz šim bijis neievērojams zubrītājs…"
280 000 eiro piešķirti spēlfilmas "Nekas mūs neapturēs" ražošanas uzsākšanai (90 min, scenārija autors un režisors Andris Gauja, operators Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Jurģis Krāsons, producenti Andris Gauja un Ilze Krūmiņliepa, studija "Riverbed"). "Attiecību trilleris, kura centrā ir ekscentriskais mūzikas producents Ralfs (lomā Regnārs Vaivars). Viņš pārliecina savu sievu, meitu un mīļāko sadzīvot visām kopā, jo negrib zaudēt nevienu no viņām, taču šis eksperiments strauji pārvēršas nežēlīgā cīņā, kur katrs cīnās par savām interesēm. Beidzot Ralfs saprot, ka tā īsti mīl tikai vienu cilvēku – savu meitu."
50 000 eiro saņēmusi spēlfilma "Nesmēķējiet gultā" (90 min, scenārija autore Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Andrejs Ēķis, operators Imants Zaķītis, producents Kristians Alhimionoks, studija "Platforma Filma"). "Mīlas četrstūris, kurā iesaistās negodīgs VID darbinieks, ārštata aktrise, aizrautīgs dejotājs un mafijas krustmāte. Tas varētu būt nopietni, ja vien nebūtu tik smieklīgi."
259 339 eiro lielu atbalstu ieguvusi spēlfilma "Pilsēta pie upes" (100 min, scenārija autors un režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, māksliniece Ieva Jurjāne, producents Guntis Trekteris, studija "Ego Media"). "Filma pēc Gunara Janovska romāna motīviem, stāsts par Latvijai dziļi sāpīgu un būtisku vēstures periodu – laika posmu no 20. gadsimta 30. gadu beigām līdz Otrā pasaules kara izskaņai. Daiļkrāsotājs Ansis, saukts arī par Hansu, dzīvo kādā Latvijas provinces pilsētā un mīl gan ebreju meiteni Zislu, gan latvieti Naigu. Profesijas dēļ Ansis ir spiests piedalīties visu režīmu “noformēšanā”, bet visgrūtāk ir palikt pašam, nenododot nevienu. Ar saviem it kā naivajiem lēmumiem viņš piedzīvo garīgu un eksistenciālu izaugsmi, un rīcības rezultāts ir varonīgs – neiespējamos apstākļos Ansis tomēr izdzīvo kā cilvēks."
129 011 eiro ražošanas turpināšanai saņēmusi filma "Ko zina klusā Gerda" (84 min, scenārija autors, režisors un producents Jevgeņijs Paškevičs, operators Andrejs Rudzāts, mākslinieks Jurģis Krāsons, studija "Nida Filma"). "Filmas darbība risinās mūsdienu Latvijā, kultūretnogrāfiskā pansijā, kur speciāli radītā 30. gadu gaisotnē atpūšas VIP klienti no dažādām valstīm. Pēkšņa vasaras tveice trīs nedēļu garumā nomāc cilvēkus līdz ārprāta robežai, bet situācijas sirreālā un groteski kaleidoskopiskā juceklība kļūst par drāmas pretmetu – komēdiju."
Dokumentālās filmas, jaunie projekti:
Ar 42 560 lielu atbalstu taps dokumentālā filma "Mans draugs mr. Kauliņš" (90 min, scenārija autors un režisors Kaspars Roga, scenārija līdzautori Sandijs Semjonovs, Audinga Kucinskaite, operators Jānis Andrējevs, producente Undīne Buka, studija "Skuba Films"). "Viena latvieša neticamais dzīvesstāsts. Āfrikā, Sjerraleonē, pirms daudziem gadiem ieradās kāds eiropietis, lai "no nulles" sāktu pats savu dimantu biznesu. Tas ir latvietis Guntars Kauliņš, kurš kā neārstējams romantiķis joprojām cer atrast savu lielo dimantu, kamēr Latvijā paliek mamma, sieva, dēls, draudzenes un investori, kas zaudējuši naudu Mistera Kauliņa bankā un citos projektos. Arī Kaspars Roga, Kauliņa kādreizējais biznesa partneris, kurš vairs necer atgūt naudu, bet vienkārši brauc ciemos pie sena drauga."
25 831 eiro ražošanas uzsākšanai ieguvusi dokumentālā filma "Teletilts". (70 min, scenārija autori Gints Grūbe un Rita Ruduša, režisors Ivo Briedis, operators Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisore Linda Olte, studija "Mistrus Media"). "1991. gada janvārī, ko mēs pazīstam kā barikāžu laiku, Maskavā notika TV sarunu šovs, uz kuru ietekmīgais politologs Vladimirs Pozners aicināja 14–16 gadus vecus jauniešus no visām 15 padomju republikām, lai runātu par to, kas notiek tobrīd brūkošajā PSRS impērijā. 25 gadus vēlāk, kad pasaule atkal runā par "auksto karu", daži no šiem jauniešiem – latvietis Ingus, krieviete Anna, moldāvs Serdžiu, armēnis Tigrans un azerbaidžānis Bahrams – sameklē cits citu feisbuka tīklā un satiekas atkal, nu jau katrs ar savu un savas valsts pieredzi "postpadomju periodā"."
Dokumentālās filmas ražošanā:
34 150 piešķirti dokumentālās filmas "Brisele" ražošanas turpināšanai (70 min, scenārija autore Ieva Alberte, režisores Inese Kļava, operators Dāvis Doršs, producentes Inese Boka-Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, studija "Mistrus Media"). "Uz mākslīgi radītās planētas "Brisele" ir komforts, bet vai tur ir dzīvība? Gadu gaitā cilvēku prātos Brisele no ģeogrāfiskas vietas pārvērtusies par daļu Eiropas mīta, tur sabraukuši gaišākie prāti no visām Eiropas valstīm, arī Latvijas, un veido savu mikropasauli. Uz to varēja raudzīties ar ironiju, taču pavisam nesen filmas iecerei bija lemts mainīties, jo tagad dzīve Briselē vienmēr būs salīdzināma – pirms un pēc sprādzieniem."
14 000 eiro saņēmusi dokumentālā filma "Dotais lielums – mana māte" (60 min, scenārija autore un režisore Ieva Ozoliņa, operators Mārcis Slavinskis, producente Madara Melberga, studija "Fa Filma"). "Talantīgs matemātikas zinātņu doktors Raitis (32) gadiem ilgi nevar izveidot attiecības ar meitenēm, jo izjūt arvien ciešāku psiholoģisko atkarību no mātes. Viņš gribētu sadumpoties un izlauzties brīvībā, taču mātei vienmēr atrodas kāda sadzīves problēma, ar ko noturēt dēlu savā tuvumā. Nesen Raitis iepazinies ar omulīgo un ekstraverto matemātiķi Borisu, kurš mēģina draugu sapurināt un iedvesmot cīņai ar mātes mīlestības postošo ietekmi, un ne filmas varoņi, ne autori nezina, kā beigsies šī cīņa."
Ar 15 000 eiro lielu atbalstu taps dokumentālā filma "Iemesti pasaulē" (70 min, scenārija autore, režisore un producente Antra Cilinska, operators Roberts Mortons, montāžas režisore Sandra Alksne, "Jura Podnieka studija"). "Latviešu izcelsmes gleznotājs Imants Tillers dzīvo Austrālijā un ir daudz pazīstamāks pasaules mākslas aprindās, nekā senču dzimtenē Latvijā. Tomēr viņš ir viens no savas paaudzes nozīmīgākajiem Austrālijas māksliniekiem, kura darbus var lasīt kā pasaules kultūras grāmatu, un tajos ir vieta arī aborigēnu kultūrai, jo Imants Tillers uzskata – latviešu tautas vēsturiskā pieredze viņam ļauj daudz dziļāk izprast aborigēnu un jebkuru citu "pārvietoto personu” problēmas".
30 000 eiro piešķirti dokumentālajai filmai "Karote" (66 min, scenārija autore, producente un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, studija "Kompānija Hargla" sadarbībā ar Igaunijas, Polijas un Norvēģijas kompānijām). "Filma par plastmasas karoti un par sabiedrību, kas sasniegusi izcilu attīstības līmeni – no zemes dzīlēm iegūst naftu, transportē to uz pārstrādes rūpnīcu, pārvērš par plastmasu, transportē uz citu rūpnīcu, kur plastmasai piešķir karotes formu; tad transportē uz veikaliem, kur mēs karoti iegādājamies un visai drīz izmetam atkritumos. Citiem vārdiem sakot – šī filma būs par pūlēm, kas jāiegulda, lai radītu karoti, ko bez pūlēm var izmest."
20 000 eiro saņēmusi filma "Mūris" (70 min, scenārija autors un režisors Dāvis Sīmanis, operatori Andrejs Rudzāts un Aigars Sērmukšs, producents Guntis Trekteris, studija "Ego Media" sadarbībā ar "Produkce Radim Prochazka" (Čehija)). "Filmas stāsta galvenais koncepts ir – robežas un mūri, iekšēji un ārēji. Filma tiek uzņemta dažādu robežu abās pusēs – Latvijas pierobežā, Krievijā, Lietuvā, Piedņestras republikā –, runājot ar dažādu pārliecību cilvēkiem: gan ar nacionāļiem, gan separātistiem, gan ar robežsargiem, gan vienkāršiem iedzīvotājiem."
Ar 21 150 eiro atbalstīta filmas "Valkātājs / Volkōtōjs" uzņemšanas turpināšana (90 min, scenārija autors, režisors un operators Ivars Zviedris, producente Marta Bite, studija "Dokumentālists"). "Kamēr Eiropā lemj par imigrācijas politiku, pie Latvijas austrumu robežas dzimusi jauna profesija – "valkātājs" vai vietējā izloksnē "volkōtōjs", kas ved pāri robežai nelegālos imigrantus. Pierobežas ciematu iedzīvotāji katrs savā veidā sadzīvo ar nelegālo imigrāciju – vieni ar to pelna, citi nosoda, vēl citi baidās."
30 000 eiro saņēmusi dokumentālā filma "Vēsture aiz kadra" (90 min, scenārija autori Romualds Pipars un Sanita Grīna, režisors Romualds Pipars, operatori Jānis Pipars, Kristians Luhaers, Oļegs Kotovičs, producente Baiba Urbāne, Filmu studija "Ģilde"). "Latvijas valsts atjaunošanas un Atmodas nepublicētā vēsture – Latvijas kinodokumentālistu stāsti par leģendāru kadru uzņemšanu, par to, ko operatori vēsturisko notikumu laikā redzēja un piedzīvoja, bet dažādu iemeslu dēļ neuzfilmēja; par izjusto un piedzīvoto laikā, kad Latvijas sabiedrība bija īpaši vienota."
Ar 15 000 eiro atbalstīta filma "Zirdziņ, hallo!" (45 min, scenārija autore, producente un režisore Laila Pakalniņa, operators Ivars Burtnieks, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, studija "Kompānija Hargla"). "Paklausot vietējo iedzīvotāju ieteikumam “uzfilmēt to šausmīgo ceļu” netālu no Latvijas austrumu robežas, filmas autori, regulāri filmējot dažādos diennakts laikos un gadalaikos, krāj novērojumus par to, kā viss mainās, palikdams tāds pats. Un tad ļaus skatīties tiem, kuriem pašiem nav laika stāvēt un vērot."
Jaunie animācijas projekti:
41 000 eiro piešķirti animācijas īsfilmas "Ievads epilogam" tapšanai (8 min, scenārija autore, režisore un māksliniece Indra Sproģe, māksliniece Ilze Kiršteina, komponists Renārs Kaupers, producents Jānis Zaržeckis, studija "Jaunciema osta"). "Plastilīna animācijas tehnikā veidota filma – alegorija bērniem un pieaugušajiem par cilvēka dzīvi kā ceļojumu, kas sākas ar mazām sēkliņām auglīgā zemē, zaļu zāli un divu narcišu satikšanos. Ceļš no zvaigznēm līdz zvaigznēm apliecina, ka ikvienas beigas ir kaut kā jauna sākums."
Ar 93 000 atbalstīta animācijas pilnmetrāžas filma "Mans laulību projekts" (85 min, scenārija autore, režisore un māksliniece Signe Baumane, komponists Kristians Sensini, producents Roberts Vinovskis, studija "Lokomotīve"). "Jauna, enerģiska sieviete Zelma meklē Mīlestību, bet mītiskās Sirēnas māca viņu tiekties pēc Ideālās Laulības. Tomēr labi domātie plāni neglābjami sabrūk, kad notikumos iesaistās Bioloģija ar tās hormonu un neironu signāliem. Tā nu Zelma kuļas pa dzīvi, precēdamās un šķirdamās vai tikai sapņodama par to, kamēr beidzot saprot, ka viss ir daudz sarežģītāk – cilvēku vada gan sabiedrības priekšstati, gan kultūras mīti, gan pat ķīmiski savienojumi, kas mutuļo viņa ķermenī."
35 000 eiro piešķirti animācijas īsfilmai "Puteklis" (13 min, scenārija autore un režisore Dace Rīdūze, mākslinieki Ilze Kiršteina un Mārtiņš Milbrets, komponists Uldis Marhilēvičs, producents Māris Putniņš, studija "Animācijas Brigāde"). "Grāmatu plauktā mīt dažādi putekļi – gan draiskie, gan snaudoši, gan ceļojošie, un vien no viņiem ir īpaši izglītots un gudrs, mīl kārtību un zina svešvalodas. Lielā tīrīšanas diena liek prātīgajam Puteklim satikties ar istabas iemītnieku – zēnu, kura dzīvi šī satikšanās pārvērš piedzīvojumā."
35 000 eiro saņēmis animācijas projekts "Ragavas" (8 min, scenārija autors un režisors Reinis Ūbelis, mākslinieks Dzintars Krūmiņš, komponists Mārtiņš Brauns, producents Māris Putniņš, studija "Animācijas Brigāde"). "Mainās gadalaiki un arvien sarūk sirmo kundzīšu pulciņš, kas kārtējās bērēs pavada kārtējo draudzeni. Beidzot palikusi tikai viena kundzīte sniegotā pilsētā, bet zārku veikalā viņa tomēr izvēlas nopirkt ragaviņas. Ar tām, protams, var vienkārši vilkties uz mežu, kā senās pasakās, taču pa ceļam gadās slidkalniņš, kur pikojas bērni…"
Ražošanā esošās animācijas filmas:
Ar 150 000 eiro atbalstīta animācijas filmas "Ābolrauša šūpuļdziesma" ražošanas turpināšana (65 min, scenārija autore Līva Eglīte, režisors Reinis Kalnaellis, mākslinieks Andrejs Prigičevs, komponists Kārlis Lācis, producents Vilnis Kalnaellis, Filmu studija "Rija"). "Krāsaino zīmuļu tehnikā veidota pilnmetrāžas animācijas filma par mazu pingvīnmeiteni Telmu, kura uztraucas, ka viņas piektā Dzimšanas diena neatradīs Telmas māju un Telmai vienmēr paliks četri gadi… Piedzīvojumos Leduszemē un Lielajā mežā piedalās arī kaķītis Vilhelms, pelīte Sofija, kaiju karalis Stefans, zebru pāris Teo un Mare ar saviem viedtelefoniem un citi brīnumpasaules iemītnieki."
55 788 piešķirti animācijas īsfilmas "Elektriķa diena" (8 min, scenārija autors, režisors, mākslinieks un producents Vladimirs Leščovs, komponists Ģirts Bišs, studija "Lunohod"). "Veicot remontdarbus blakus psihiatriskajai slimnīcai, ar elektriķi notiek negadījums brīdī, kad viņš mūra otrā pusē ierauga sievieti. Elektrošoka rezultātā viņš nokļūst klīnikā, iedzīvojas pacientu ikdienā un, lai atgrieztos savā ierastajā dzīvē, līdzīgi Dievam no jauna pārdzīvo savas pasaules radīšanas procesu."
106 385 saņēmusi animācijas pilnmetrāžas filma "Mans mīļākais karš" (80 min, scenārija autore un režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, mākslinieks Svein Nyhys, operators Andrejs Verhoustinskis, komponists Kārlis Auzāns, producents Guntis Trekteris, studija "Ego Media"). "Autobiogrāfisks stāsts zīmētās divdimensiju animācijas tehnikā ar dokumentālām epizodēm – mazas meitenes padomjlaiku bērnība, kur veikalos ir rindas un kara veterāniem priekšroka, televīzijas hits ir poļu filma “Četri tankisti un suns”, un fakts, ka būs karš, nevienam nešķiet apšaubāms. Šodien mazā meitene ir izaugusi un vērtē savu reiz izdzīvoto identitātes un morālo vērtību apjaušanas procesu."
Animācijas filmu projektus vērtēja eksperti Anna Veilande Kustikova, Bruno Aščuks un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, spēlfilmu projektus – Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš un NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis, dokumentālo filmu projektus – Daira Āboliņa, Andris Gauja un NKC pārstāve Kristīne Matīsa. Jau trešo gadu projektu vērtēšanā piedalījās arī sabiedrības pārstāvji, kas izteica viedokli par projektu aktualitāti Latvijas filmu skatītājiem. Šogad NKC konkursā konsultatīvie pārstāvji ir LTV kultūras raidījumu satura redaktore Gunta Sloga, sociālantropologs Kārlis Lakševics, kinoteātra "Splendid Palace" ciklu lektors Toms Grēviņš un SIA “Forum Cinemas” Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja Ilze Roķe (filmu izplatītāju pārstāve).
0