Par grāmatām
11.09.2018

Ar bērna muti runā patiesība

Komentē
0

Par igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas grāmatu "Biedrs bērns un lielie cilvēki: vēl viens stāsts par laimīgu bērnību", no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš, apgāds "Liels un mazs", 2018

"Biedrs bērns un lielie cilvēki" ir Lēlo Tungalas triloģijas pirmā grāmata. Latviešu valodā pagaidām iztulkota vien pirmā daļa ar izaicinošu, iespējams, mazliet ironisku nosaukuma skaidrojumu. Grāmata runā ar bērna muti, bērna vārdiem un to absolūti šķīsto, smaidpilno maigumu, kāds piemīt vien bērna domām, kad tās izteiktas skaļi. Meitene Lēlo ir izteikta delvere, kuras mammu pēckara gadu Igaunijā par "pretpadomisku" rīcību aizved čekisti, un viņa tiek arestēta. Meitenes dzīve turpinās kopā ar mīļoto tēti un viņa ģimeni – vecvecākiem un tantēm. Šī dzīve padomju kārbiņā nebūt nav viegla – meitenes vecākiem ir atņemta daļa no viņu iepriekšējās dzīves un dubultā morāle, kas jāizdzīvo un jāpārdzīvo padomju cilvēkiem, jauc arī mazās Lēlo prātu. Viņa tiek audzināta, dziedot aizliegtās igauņu dziesmas, tajā pašā laikā mācīta neizpļāpāties un turēt mēli aiz zobiem. Par laimi vai nelaimi, Lēlo ir ārkārtīgi zinātkāra, apķērīga un ne mirkli nespēj būt mierā, lai būtu tāds bērns, kuru pieaugušie varētu saukt par labu. Darbā spilgti atainots bērna iekšējais apjukums, kas cīnās ar vēlmi attīrīt un saprast divdomīgo, melu pilno pasauli, kas valda apkārt. Pieaugušie ir pieraduši slēpties, nepateikt visu līdz galam un pielāgoties valdošajai iekārtai, savukārt bērnā tas rada jucekli un nepārvaramu vēlmi meklēt atbildes uz jautājumiem, kuras nevar rast kopā ar pieaugušajiem.

Kāpēc rakstniecībā laiku pa laikam parādās bērna acīm konstruētā realitāte? Ja es piekrītu apgalvojumam, ka ar bērna muti runā patiesība, tad lielā mērā tas tiek darīts, lai lasītājs tik tiešām noticētu aprakstītā ticamībai. Atmiņā uznirst romāni: Māras Zālītes "Pieci pirksti", Ineses Zanderes "Puika ar suni", kā arī Anželas Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks". Šajos darbos centrā ir bērns ar savu patiesību. Minētās latviešu rakstnieces ataino padomju okupāciju un karu, savukārt itāļu rakstniece runā par nāves un dzīves tēmām. Neviens no šiem tematiem nav vienkāršs, jo īpaši brīdī, kad par tiem savu pozīciju un savas refleksijas pauž bērns. Lēlo Tungala sniedz iespēju runāt mazajai Lēlo, tādējādi par okupācijas notikumiem un sistēmu neizpaužot paredzamu, argumentos balstītu pieaugušā vēstījumu. Bērna dzīvā pasaules uztvere diezgan lielā mērā ietverta gan baltā, gan melnā realitātē, kas paspilgtina padomju varas laikā notiekošā absurdumu. Autore pilnībā ļauj Lēlo spriest, rīkoties un izdarīt savus secinājumus, rādot Igauniju un savu bērnību no visām pusēm, grozot to savās rokās kā bumbu, kurai nav ne gala, ne malas. Tieši tik apaļš un nepabeigts ir "Biedrs bērns" – nav ne laimīgu beigu, ne cerību atgūt mammu, bet tomēr ir kaut kas, kam pieķerties.

Tēvs – drošības un mīlestības sala

Reti sastopama parādība Baltijas valstu literatūrā – arī tētis var kļūt par lielu un svarīgu bērna dzīves sastāvdaļu, viņa attīstības un drošības noteicēju, ceļabiedru grūtībās. Visbiežāk tēvi literatūrā tiek nostumti malā, centrā paliekot mātei un bērniem, rādot virkni dažādu attiecību un situāciju, kas rezultējas konkrētā ietekmē uz bērnu dzīvi. Protams, ka šāda pieredze nerodas pati no sevis, tā vistiešākajā veidā aizgūta no realitātes tieši postpadomju telpā, kurā māte ieņem būtiskāko lomu lielākajā daļā ģimeņu. Iespējams, ka tieši tēva un meitas ciešās attiecības, gaišie un sirsnīgie dialogi un piedzīvojumi Tungalas darbā neļauj iezagties pat mirklīgam izmisumam. Tēvs simbolizē drošību, kas var būt tik dažāda – meitas audzināšanā un aprūpē iesaistot citus cilvēkus, savus draugus, kā arī ļaujot Lēlo pieaugt pašai, – meitene var izvēlēties, kā ģērbties, savā nodabā iemācās lasīt u.tml.

Vēl viens simtgades projekts? Diez vai.

Triloģijas pirmā daļa Igaunijā izdota 2008. gadā, taču šogad iznākusi triloģijas pēdējā daļa un pēc šīs grāmatas motīviem tapusi filma, kas iekļauta Igaunijas simtgades pasākumu skaitā. Lai vai kā, šis nebūt nešķiet tāds "simtgades projekts", par kuru padomāt, vienu gada skaitli sasniedzot, un pēc tam aizmirst. Lasot grāmatu "Biedrs bērns", neviļus nākas aizdomāties par šobrīd notiekošo arī latviešu literatūrā. Sērija "Mēs. Latvija. XX gadsimts" un arī daudzi citi darbi parāda tā saucamo kultūras traumu, ko pieredzējušas pat vairākas paaudzes un kuru tagad dažādos veidos mēģina reprezentēt gan tiešie aculiecinieki, gan tie, kuri to atceras tikai daļēji. Šie skatupunkti bieži vien nonāk savstarpējā sadursmē, tomēr tieši tas vairo sabiedrības diskusijas par to, kas apdraud mūsu katra redzējumu, un liek domāt par jautājumu, vai iespējams vēstures individuālos stāstus salikt lielākā puzlē. Un tā, savukārt, var veidot kolektīvo priekšstatu, par kuru savā referātā "Kultūras traumas reprezentācijas sērijas "Mēs. Latvija. 20. gadsimts" romānos" runā arī zinātniece Zanda Gūtmane, paskaidrojot, ka kultūras traumas raksturo personiskās un grupas eksistences apdraudējums, kas noved pie dažādām indivīda izmaiņām vai pat kultūras pamatu sagrāves, un tikai no reprezentācijas ir atkarīga kultūras traumas saglabāšana un tās atainojums turpmākajām paaudzēm.

Tieši šī kultūras traumu reprezentēšana man liek aizdomāties par šodienas paaudzi. Varbūt mani bērni pēc vairākiem gadiem rakstīs par tehnoloģiju ietekmi uz savu dzīvi, patēriņa kulta laikmetu, par klimata pārmaiņām, par vientuļnieku paaudzi, kas draugus atrod sociālajos tīklos. Un varbūt viņi par to runās no savas bērnības pozīcijas, līdzīgi kā Lēlo Tungala šodien. Un tā no paaudzes paaudzē mēs izdzīvosim šos tik dažādos laikmetus, tik dažādās pieredzes. Bet tie ir tikai mani minējumi, nekas vairāk.

Ilze More

Ilze More studējusi žurnālistiku un rakstniecību. Šobrīd dzīvo Liepājā un strādā pie stāstu sērijas par vides aizsardzību pirmsskolas vecuma bērniem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0