Jauks izgudrojums – "Ticība"
Ja Kungiem redzēt dots!
Bet apdomīgiem Nelaimē
Var derēt Mikroskops!
"Faith" is a fine invention
For Gentleman to see!
But Microscopes are prudent
In an Emergency!
Emīlija Dikinsone. Atdzejojis Kārlis Vērdiņš. No krājuma "Āboliņš un bite". Rīga: Neputns, 2017
Pašmāju un starptautisko sabiedrisko organizāciju darbības ierobežošana vai pat aizliegšana, prasība ārvalstu medijiem reģistrēties kā ārvalstu aģentiem, izpausmes brīvības ierobežošana gan fiizskajā publiskajā telpā, gan internetā – tās ir tikai dažas spilgtākās autoritārisma varas izpausmes, kas, kā vismaz šķitis līdz pat nesenam laikam, labāk piestāv tādām valstīm kā Putina Krievija, savā centībā ar visām citām diktatūrām un ar visu Visumu spēkiem mēroties allaž gatavā Ziemeļkoreja vai uz demokrātiskās pasaules robežas itin sekmīgi žonglējošā Ķīna.
Pagājušajā nedēļā satraucošas ziņas pienāca no ASV, turklāt vēstnesis nebūt nebija kāda apšaubāmas izcelsmes tenku lapa vai viltus ziņu portāls, bet gan laikraksts "The Washington Post". 15. decembrī laikraksts vēstīja, ka "Trampa administrācija valsts vadošās sabiedrības veselības organizācijas amatpersonām aizliedz topošajos nākamā gada budžeta dokumentos izmantot septiņus vārdus vai frāzes, citstarp "auglis" ("fetus") un "transpersona" ("transgender")." Pēc kāda anonīma Atlantas Slimību kontroles un novēršanas centra darbinieka stāstītā, centrā notikusi pusotru stundu gara sanāksme, kurā augstākstāvošas amatpersonas informējušas padotos par turpmāk nelietojamajiem vārdiem, kuru sarakstā jau bez diviem minētajiem ir arī "pakļauts riskiem" ("vulnerable"), "tiesības" (piemēram, uz valsts apmaksātu medicības aprūpi, "entitlement"), "dažādība" ("diversity"), "pierādījumos balstīts" ("evidence-based") un "zinātnē balstīts" ("science-based"). Dažiem vārdiem vai frāzēm ir tikušas ieteiktas alternatīvas – tā, piemēram, "pierādījumos balstīts" vietā budžeta dokumentos būtu rakstāms: "centrs savus ieteikumus balsta zinātnē, ņemot vērā sabiedrības standartus un vajadzības".
Fakts, ka pēc Trampa kļūšanas par ASV prezidentu nežēlastībā nonākušas vairākas Obamas administrācijā īpašu ievērību izpelnījušās medicīnas jomas – seksuālās orientācijas jautājumi, dzimtes identitāte un tiesības uz abortiem –, pats par sevi nav nekas jauns, taču šī ir pirmā reize, kad pārmaiņas politikā tik uzskatāmā veidā atspoguļojas arī valodā. Jau agrāk no ASV Veselības departamenta interneta vietnes nozuda informācija par LGBT kopienu, tajā skaitā arī ieteikumi par to, kāda palīdzība ir pieejama seksuālas vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem, kur un kā veicama bērnu adopcija u.tml. Vairākas Slimību kontroles un novēršanas centra pārraudzībā esošas instutūcijas veic pētījumus, kas vistiešākajā veidā saistīti ar kādu no "aizliegtajiem vārdiem", jo, piemēram, pētījumi par Zika vīrusa izraisītajiem iedzimtības defektiem nebūtu iespējami bez augļa attīstības novērojumiem.
Ikviena vara veido savu valodas vārdnīcu, un par to, ka Trampam ar viņa izteikto noslieksmi uz vieglo valodu tā būs kaut kas īpašs, varēja spriest vēl viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tomēr, kā redzams šajā septiņu aizliegto vārdu gadījumā, varas vārdnīca nav tikai publikas priekšā no tribīnes izkliegti vienkārši nepaplašināti teikumi. Varas vārdnīcu veido ne vien tie vārdi, kas tiek pateikti vai kaut kur nodrukāti, bet arī tie, ko vara izlemj noklusēt, par kuriem nospriež izlikties, ka tādi neeksistē, un arī tie, kurus sāk aizvietot ar citiem vārdiem vai frāzēm. "The Washington Post" ziņu turpmākajās pāris dienās pārtvēra arī citi ziņu avoti – "The New York Times", "CNN" u.tml., tomēr līdz Latvijas ziņu portāliem šī vēsts, kā šķiet, tā arī nenokļuva.
Žēl, protams, jo zināmas aizliegtu jeb, precīzāk sakot, apzināti ignorētu vārdu un vārdu savienojumu tradīcijas ir arī pie mums. Par vienu šādu vārdkopu nu ir kļuvis "kopdzīves likums". Lai arī portālā manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 10 000 paraksti, kas nepieciešami šāda likuma projekta iesniegšanai Saeimā, Tieslietu ministrija ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) personā tūdaļ pat sociālajos tīklos steidza paziņot, ka šādu likumprojekta izskatīšanu Saeimā neatbalstīs, jo tas būšot "kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju". Nemaz nerunājot par to, ka ministrs acīmredzot nezina vai izliekas nezinām – viendzimuma kopdzīve pati par sevi arī šobrīd Latvijā nav nelegāla, šāds lēmums par it kā neesošiem padara arī to vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu vārdus, kas divarpus gadu laikā šo likumdošanas iniciatīvu bija parakstījuši. Tas ir aptuveni tāds pats skaits cilvēku, kāds tādu vai citādu iemeslu dēļ ik gadu mēdz pamest Latviju, un liela daļa no viņiem tad arī fiziski kļūst par Latvijas valstij neesošiem. Gan aizliedzamo vārdu meklēšana Trampa Amerikā, gan nevēlēšanās ņemt vērā 10 000 un vēl vairāk savas valsts pilsoņu balsis tikai pirmajā brīdī šķiet nesalīdzināmas lietas. Patiesībā abiem šiem gadījumiem ir nepatīkami daudz kopīgā, un šo kopīgo raksturo vēlēšanās izslēgt, nevis iekļaut, aizliegt, nevis atļaut, noliegt, nevis pieņemt, aizspiest acis un ausis, nevis redzēt un dzirdēt, sludināt, nevis iejusties līdzās esošā otra ādā.
3