Aicinājums izvarot

Šādi konflikti daudz labāk risinātos ar mediācijas palīdzību. Tur nekas tāds neatgadītos un arī rezultatīvāks iznākums.

Man ļoti simpatizē kaut kad sen, sen bērnībā dzirdēts "Papardes Zieds" pārstāvja izteikums - pat, ja sieviete plika gulētu pie Brīvības pieminekļa, nevienam nekādos apstākļos nebūtu tiesības viņu izvarot (ar terminu 'izvarot" attiecīgi saprotams sekss bez viņas piekrišanas). Par signāliem - manuprāt, pat akta vidū, ja viens partneris saka "stop" (neatkarīgi no dzimuma), bet otrs turpina iesākto, arī tā ir seksuāla vardarbība.

Nezinu, cik korekti raksta autore atspoguļo prokuratūras pausto nostāju, bet esmu diezgan droša, ka sabiedrībā valdošos stereotipus, kas saistīti ar izvarošanu un seksuālu uzmākšanos, gan atklāj precīzi. Man šķiet, ka tik izplatītā sievietes vainas meklēšana šādās situācijās ir absurda un slimīga, un, visskumjākais ir fakts, ka ļoti bieži pašas sievietes ir gatavas nostāties vīrieša-varmākas pusē, nosodot upuri, īpaši baisi tas šķiet tajos gadījumos, kad cietusī persona ir, piemēram, pašas bērns. Rodas sajūta, ka vīriešiem visai bieži tiek meklēti visdažādākie aizbildinājumi, savukārt jebkādas sievietes rīcības, kas potenciāli varētu tikt uztvertas kā “signāli” ir pierādījumi, ka izvarošanas upuris pats ir vainīgs.

Un viedoklis, ka sieviete, kura pati iesaistījusies komunikācijā ar nepazīstamiem/aizdomīgiem vīriešīem, ir vainojama notikušajā, man vispār liekas vistīrākā liekulība, jo gadījumos, kad vīrietis ir bijis pazīstams, tāpat tiek atrasti “aizdomīgie faktori”, proti, “nevar taču tā būt, ka cilvēks, kuru mēs visi pazīstam, tā, ne no šā, ne no tā būtu nolēmis kādu izvarot, gan jau tur kaut kas slēpjas...”.

Skaidrs, ka būt piesardzīgam un neiesaistīties “potenciāli bīstamās” situācijās ir ļoti pareizi un saprātīgi, tomēr tikpat saprātīgi un pareizi, manuprāt, ir neaizbildināt un neattaisnot vardarbību. Ja kāds naktī uz ielas tiek aplaupīts un sadurts ar nazi, mēs nesākam apgalvot, ka “apstākļi ir uzbrucēja vainu mīkstinoši”, jo visiem taču ir skaidrs, ka nav ko pa naktīm blandīties apkārt.

Katrīna,
korekts salīdzinājums starp prokuratūras minēto izvarošanas situāciju un saduršanas ar nazi situāciju ir nevis "kāds naktī uz ielas tiek aplaupīts un sadurts ar nazi," jo blandījās apkārt, bet "mēs bijām personīgi pazīstami ar sadūrēju, kopīgi dzērām, uz galda gulēja nazis, es viņu apvainoju vai apsaukāju ["izaicinoši uzvedoties"] un tad viņš mani sadūra".

Problēma, kā es to saprotu, bieži ir tajā, ka vīrietis (izvarotājs) nepareizi nolasa signālus. Piemēram, sieviete iesēšanos klēpī ir domājusi kā mīļu un draudzīgu žestu, bet vīrietis to uztvēris kā nepārprotamu aicinājumu uz seksuālām attiecībām.
Bet piekrītu tēzei, ka Prokuratūrai nevajadzētu šādi izrunāties.

Prokuratūrai vispār jārunā uzmanīgi. Arī Latvijā, lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet ir gadījumi, kad sekss ir labprātīgs, bet pēc tam tiek pasniegts kā izvarošana, lai šantažētu seksa partneri. Tam varētu būt zināms sakars ar prokuratūras pateikto.

Konkrētajā gadījumā kontekstam kā reizi nav nekāda nozīme, jo par to nav strīds. Strīds ir par prokuratūras apgalvojumu, kurā nekā no tā, ko min autore nav. Nevienā teikumā un pat mājienā. Autore pati piegudro klāt to, kas nav prokuratūras tekstā un tad gari un plaši spriedelē par to, kas nekad nav teikts. Tādējādi diskusija tiek aizvirzīta pilnīgi citā gultnē. Tajā, kurā savas kaut kādas problēmas var nokanalizēt autore.

Prokuratūra:" ...ir tādi izvarošanas gadījumi, kad cietušās veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret viņām, labprātīgi iesaistoties kopīgā alkohola lietošanā un izaicinoši uzvedoties, kas novedis pie tā, ka viņas tikušas izvarotas"
Autore-demagoģe: "Šķiet, ka tieši par amorālu prokuratūras pārstāvji uzskata ģērbšanos ķermeni atsedzošā apģērbā..."
Interesanti, kur prokuratūra ir izteikusies par kaut kādu īpašas ģērbšanās stilu (ķermeni atsedzošu vai neatsedzošu) kā izvarošanu veicinošu (vai pat atbildību mīkstinošu) darbību? Autore bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem savas iedomas ieliek mutē citiem un tad jau sāk šaustīt tos, kas neko tādu nav teikuši tādā izteikti totalitārā garā. Vienkārši Brrr no tāda diskusiju līmeņa. Viduslaiku tumsonība.

Tā mīlīgi izklausās. Ja vēlu vakarā pēc novirpotām virsstundām tu ej mājās, bet uzbrūk pusaudžu banda, aplaupa un sadur, tad uzbrucējus nevajadzētu sodīt, jo upuris, vēlā vakara stundā ejot pa ielu, pats izprovocējis noziegumu, kurš šāda kontekstā vairs nav noziegums. Ja kāds sūdzas, ka viņam automašīna nozagta vai dzīvoklis aplaupīts, tad pats vainīgs - nevajag te visādus dārgus gadžetus pirkt - ar savu rīcību pats izprovocējis zagļus.
Principā, ja palūkojam, jebkurš upuris jebkurā kriminālā situācijā ir zināmā mērā izprovocējis vardarbību pret sevi, jo kaut kādā veidā parādījis, ka ir kādā ziņā neaizsargāts un vājāks par uzbrucēju - tātad pats vainīgs. Šo vienkārši ir skaidri un gaiši jāieraksta Krimināllikumā un cietumus varēsim renovēt par radošajām darbnīcām, jo noziedzības vairs nebūs. :)

Aprakstītos gadījumus es saucu par sliktu seksu, un aicinu nedevalvēt jēdzienu izvarošana, paplašinot to ar vienkārši sliktu seksuālu pieredzi. Ja nu tik ļoti gribas kriminalizēt seksu, tad var ieviest kaut vai dažādu pakāpju dzimumpārkāpuma jēdzienu, bet dēvēt paģiraina rīta mieles par izvarošanu ir noziedzīgi.

Sekss vienmēr ir gribēts?! Tad kā būtu jārīkojas vīrietim ar klubā sastaptu sievieti, kurš akta laikā mazliet atžirgst un iestājas WTF moments? Piecelties un doties projām, bet vai te atkal netiks saskatīta vardarbība pret sievieti? Galu galā tas, šķiet, ir lielākais iespējamais atraidījums un viņas seksualitātes noniecinājums. Un kā ir situācijā, kad viņa drāžas virspusē, bet nevar beigt? Teikt, ka pietiek, un, ja viņa nedzird, ierosināt izvarošanas lietu?

Neatbalstu seksu kopā ar apreibinošām vielām, vēl jo vairāk ar tikko iepazītu partneri, bet šāda rīcība ir daudzu vīriešu un sieviešu brīva izvēle. Lai notiek – katriem piedzīvojumiem ir savi ieguvumi un sava cena, bet feministes grib pieļaut šādu sieviešu seksualitātes brīvību, vienlaikus riskus un neveiksmes padarīt vienīgi par vīriešu atbildību.

Nu, neticami kroplīgi uzskati! Atklāta seksuālas vardarbības apoloģija!
"Pēc visa spriežot, meitene bija cerējuse, ka puisis ir impotents."

Tātad sievietēm būtu ikviens pretim nākošais vīrietis jāuztver kā potencionāls varmāka. Nedejo, neskūpsties, nesmaidi, nemiedz ar aci, ja neesi 100% nolēmusi, ka esi gatava ar konkrēto vīrieti pārgulēt. Vislabāk, ietinies palagā un nelūkojies acīs, lai "neuzprasītos", jo tu nekad nevari zināt, kas kuram skaitīsies uzprasīšanās. Diemžēl, daudzie smagie izvarošanas gadījumi islāma valstīs pierāda, ka pat parandža u.c. sievietes neglābj.

Ļoti aizvainojoši tas ir arī visiem tiem vīriešiem, kuri pēc nodejotas skūpstīšanās nakts nav izvarojuši sievieti - viņi visi taču ir impotenti.

Ja viena no pusēm nevēlas seksu, bet dzimumakts notiek, Jūs to joprojām saucat par seksu?

Ziniet, nemācēšu dot padomus, kā atraidīt (jebkuru) sievieti, viņu neaizvainojot. Taču, ja vīrietis saka, ka pietiek, bet sieviete to ignorē un turpina, tad te jau sākas izvarošana. Vispār, šeit Jūs skārāt vēl vienu smagu tēmu - ir daudzi cilvēki, kuriem šķiet, ka sieviete vispār nevar izvarot vīrieti, jo tak visi vīrieši grib seksu ar visām sievietēm visu laiku.

Par ko Jūs te runājat, nekur šajā sarunā netika ieteikts "dēvēt paģiraina rīta mieles par izvarošanu". Un arī "kriminalizēt seksu" šeit neviens nav aicinājis.

Padomājiet vēlreiz - ja viena no pusēm nevēlas seksu (vai nevēlas turpināt iesākto seksu), bet otra puse šos iebildumus neņem vērā, tas ir tikai "slikts sekss"?

Jūs paužat arvien fantastiskākus priekšstatus par vīriešu fizioloģiju: ja iepriekš erekcija vēl tikai radīja nepārtraucamas muskuļu spazmas ("kad no partnera tiek prasīts teju neiespējamais"), tad tagad jau - nobloķē arī dzirdi ("vīrs nepamana, ka sieva vairs nevēlas turpināt").

Bet tagad nopietni. Abi Jūsu minētā piemēra gadījumi ir izvarošana. Taču pusaugu meitenes gadījumā nāk vainu pastiprinošie apstākļi (ne tikai seksuāla, bet arī fiziska vardarbība, turklāt pret nepilngadīgu personu), kas arī kriminālajā praksē parasti tiek piemērots. Izvarota sieva ir no likuma puses pilnīgi neaizsargāta, jo pierādīt izvarošanas faktu ir praktiski neiespējami, ja papildus nav notikusi arī fiziska vardarbība, kas atstājusi pēdas. Un likuma ietvaros to arī, man šķiet, nav iespējams sakārtot. Kā jau minēju, ir nepieciešams vairāk zēniem un vīriešiem mācīt, kā atšķiras sekss no izvarošanas, jo, acīmredzot, ne visiem tas šķiet pašsaprotami.

Vai Jūs (vai prokuratūras pārstāvji) uzņematies lemt, kurai no abām sievietēm ir nodarīts lielāks psiholoģiskais kaitējums = kura ir vairāk, bet kura mazāk izvarota?
Ja pareizi sapratu no piemēra, Jums šķiet, ka izvarot savu sievu ir morāli pieņemamāk nekā svešu pusaugu meiteni. Kādēļ tā? Vai tādēļ, ka apprecoties viņa ir atdevusi varu pār savu ķermeni un seksualitāti vīra rokās? Tāpat, kā sieviete, kas ir seksīgi saģērbusies, vai pavedinoši uzvedas, vai lieto alkoholu, vai plika atrodas ar vīrieti gultā - arī šīs visas ir automātiski zaudējušas tiesības lemt pār to, kas notiks ar viņu ķermeni?

Taču visā šajā galējo situāciju modelēšanas vingrinājumā mēs esam aizmirsuši būtisko, par ko vispār bija šis raksts: prokuratūras pārstāvji ir jau divreiz apstiprinājuši, ka, viņuprāt, var būt izvarošanas, kur vainojama sieviete: ja viņa ar izvarotāju ir kopīgi lietojusi alkoholu un/vai izaicinoši uzvedusies. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka upuri tiek dalīti divās grupās: "godīgās mātes meitas", kam pretnostatītas "palaistuves", kuru izvarošana ir pelnīts sods par "nepareizu" sievietes uzvedību. Un "nepareiza" sievietes uzvedība jau ir jautājums ar plašām interpretācijas iespējām.

Šis pēdējais komentārs atklāj, cik ļoti sakropļota ir Jūsu izpratne par seksu.
"sekss ir gribēts vai nē." - sekss vienmēr ir gribēts. Ja kāda no iesaistītajām pusēm to nevēlas, tas nav nekāds sekss, tā ir izvarošana. Vai Jūs nespējat atšķirt gribošu sievieti no negribošas?

"kad no partnera tiek prasīts teju neiespējamais" - neizvarot sievieti ir teju neiespējamais? Lūdzu, nemēriet visus vīriešus pēc savas mērauklas, ne visi ir brutāli tēviņi, kas "nespēj" sevi kontrolēt un kuriem ir vienalga, kā jūtas partnere. Ja seksa laikā sievietei pēkšņi sāk sāpēt, vai, ja viņai galva atsitas pret gultas galu un viņa atslēdzas, arī tad Jums šķiet "teju neiespējami" apstāties, un Jūs vienkārši turpinātu?

Izvarošanas mēdz būt dažādas tikai virspusēji, taču pēc savas būtības tās visas vieno vienkārša definīcija: negribētu seksuālu sakaru uzspiešana. Un vienalga - vai sieviete jau ir kaila un blakus gultā, uzspiests dzimumsakars ir izvarošana. Jūs varbūt arī piederat pie tiem, kas uzskata, ka vīrs nevar būt izvarojis sievu, jo viņi jau ir precēti (un kopā gultā taču katru nakti)?

Interesants piemērs, kas, iespējams, nedaudz izgaismo mūsu atšķirīgās morāles izpratnes. Ziniet, gadījumos, kad ieraugu, ka garāmgājējam kas vertīgs izkritis, es to paceļu un atdodu īpašniekam, jo mani ir pietiekami labi attīstīta empātija un arī personīga pieredze ar vērtīgu lietu pazaudēšanu.

Man vispār šķiet diskutabli salīdzināt sievietes tiesības uz savu ķermeni un seksualitāti ar mantiskām īpašumtiesībām, bet, ja jums tā vieglāk uztvert, arī piemērs: zaglis apzog dzīvokli, kuru saimnieks no rīta steigā aizmirsis aizslēgt. Vai esat dzirdējis, ka šāda situācija tiek uzskatīta par "vainu mīkstinošiem apstākļiem"? Vai esat lasījis, ka diskusijās šādi gadījumi tiek dēvēti par "zādzību" - pēdiņās?

Uzdošu tiešu jautājumu: kādas ir konkrētas sievietes uzvedības un izskata nianses, kas tieši Jūs provocētu viņu izvarot?

Traģiski, ka pat satori lasītāju vidū atrodas tādi, kas labprāt nododas visādu "upuris vainīgs" situāciju kariķētai modelēšanai pie tik nopietnu tēmu skaroša raksta.

Nezinu nevienu meiteni vai sievieti, kuru jau no mazotnes nebūtu mācījuši, kā izvairīties no izvarošanas. Taču maz ir puišu un vīriešu, kuriem būtu mācīts, kā neizvarot = mācīt milzīgo atšķirību, kāda ir starp seksu un izvarošanu. Un tieši šī ir sabiedrības daļa, kurai to vajadzētu mācīt visvairāk, jo ir pārāk daudz tādu, kas uzskata, ka sievietes "stop" ir vardarbība pret veselību (un tāpēc būtu jāignorē?????) vai, vēl ļaunāk, tulko to kā koķetēriju. Un tādi pat neuzskata savu nodarījumu par izvarošanu, jo "viņa taču pati uzprasījās" (un "uzprasīšanās" interpretēta tiek plaši, atkarībā no katra personīgās "gaumes"...).

Šis prokuratūras paziņojums ir vēstījums, kas var izraisīt smagas sekas tā jau problemātiskajā sabiedriskajā domā par šo tēmu.

Pēc Wolfa komentāriem var secināt, ka viņam bieži nācies saņem seksa atteikumu jau sākta procesa vidū un viņš atriebīgi par to novēl visām tādām sievietēm tikt izvarotām. Bet, Wolf!! Ja vīrietis neprot pieskarties sievietes miesai, iedomājas, ka pietiks paberzēt krūti vai sāpīgi paraustīt klitoru, lai viņš nebrīnās, ka sieviete teiks ,,nē, labāk neturpini" un centīsies izvairīties no tālākā. Tādos gadījumos vēlams savas nemākulīgās ekstremitātes izmantot sava bez ejakulācijas veselību zaudējošā locekļa vientulīgai paberzēšanai, nevis uzspiest aktu tikai tāpēc, ka šamējā pati izģērbās plika un atgūlās blakus! UN - ja pārtraukts dzimumakts var kādam nabadziņam sabojāt veselību, tad nabaga vārgulim jāskrien steidzīgi pie daktera, nevis jāizliekas internetā par izvarošanas atbalstītāju veselības saglabāšanas nolūkos.
Un, jā, arī iereibusi sieviete var pēkšņi atskurbt un teikt nē un dot iespēju atskurbt arī vīrietim, kuram vienalga, kādā sajēgas stāvoklī ir viņa partnere.

Izvarot nevar! Varbūt, ka puskailas sievietes galvā zaķi spēlē paslēpes.
Pareizi, ka ne tik sen par izvarošanu sodīja ar nāvi.

Jā, vienkārši pretīgi uzskati! Nespēlējies ar vīrieti, ja nevēlies iet nākamo soli attiecību virzienā. Bet, ja visi šie soļi ir jau sperti, un tu jau plika atrodies kāda skavās, tad es teiktu, daļa vainas ir jāuzņemas pašam upurim. Lūdzu ievērot, ka es neattaisnoju vardarbību, bet uzskatu, ka daļa vainas jāuzņemas tam, kas sekmēja šo apstākļu radīšanu.

Tas ir viens. Otrkārt es nekad šādu apzinātu spēlēšanos ar uguni nesalīdzinātu ar bezpalīdzīga upura izvarošanu, kurš nav devis tam nekāda iemesla, vai, vēl vairāk, nemaz nezina par šādu lietu esamību. Šīs ir divas pavisam atšķirīgas situācijas, kas nevar tikt iztiesātas vienādi. Diemžēl dažkārt tā notiek.

Jā, man ir tādi uzskati.

jā, es, protams, lietoju pārspīlētus piemērus, kas dod te visiem pasakainu iespēju piedēvēt man visus nāves grēkus. tā vietā, lai sapratu, ka viena situācija no otras atšķiras kā diena pret nakti. Dzimumakts ir vienīgā līdzība.

Varat tā darīt, ja tas jums sagādā prieku. Atzīstos, ka tematu pārzinu samērā teorētiski. Saskāros ar to tīņa vecumā, kad lasīju A.Dripes piezīmes par kādu čali, kas bija ietupināts uz 5 gadiem par izvarošanu. Meitene tiesā atzinās, ka visu vakaru dejojusi un skūpstījusies ar varmāku. Tad tiesnesis prasīja, ko tad viņa ir domājuse, tā darot. Atbilde nebija tālu jāmeklē: "Es domāju, ka viņš ir īsts padomju jaunietis!". Pēc visa spriežot, meitene bija cerējuse, ka puisis ir impotents. Cheers!

Labi, pierunājāt. Ja vīrs nepamana, ka sieva vairs nevēlas turpināt, tad tas ir tas pats, kā piekaut mazgadīgu meiteni un apmierināt savas zemiskās tieksmes.

Vai visi beidzot laimīgi?

Nu, tāda empātija var sabojāties, ja mājās ir izsalkuši bērni...

Ne sevišķi tīkamajā izvarošanas tēmā, jādomā, problēma ir kur citur. Daudzas sievietes (arī vīrieši) vēlas būt mīlēti. Tīri fiziski. Un raida šos signālus visapkārt. Kāds tos uztver, un tad var sanākt žonglēšana uz naža asmens - sekss ir gribēts vai nē. Brīdī, kad ir aiziets jau tik tālu, kad pāris ir kaili gultā, var izrādīties ļoti sarežģīti mainīt savu viedokli par 180 grādiem. Daudzas sievietes arī seksa atteikumu no vīrieša puses uzskatīs par visai nosodāmu lietu. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad šāda nenovērtēšana beidzas pat ar sievietes pašnāvību.

Tāpēc sievietēm vajadzētu saprast, ka ir brīdis, kad pašai sev ir jāpasaka ciets "NĒ", lai nenokļūtu situācijā, kad no partnera tiek prasīts teju neiespējamais.

Bet visvairāk es gribu pasvītrot, ka šādai "izvarošanai" gandrīz nav nekāda sakara ar vardarbīgu izvarošanu, izmantojot upura bezpalīdzību.

iedomājieties cilvēku, kas staigā pa centrāltirgu ar milzu turzu, kas pilns ar eiro banknotēm. vējš papūš, kādas aizlido... bet tad kāds ņem uz nozog to vēja pūsto. un tad mūsu bezrūpīgais pircējs metāliskā balsī sauc - STĀT! ZAGLIS!
situācija neticama, bet viss, ko es gribēju pateikt, ka ir iespējamas situācijas, kad upuris provocē uz noziegumu. un tas nav stāsts - viens pats devos mājās, kā tādu var neaplaupīt.

par mediāciju var arī šaubīties, bet masturbācija noteikti palīdzētu.

izvarošana ir briesmīgs noziegums, ja tas ir veikts pret kādu, kurš nemeklē seksuālas attiecības. Ja šādas attiecības tiek meklētas, un iespējas seksam ir pašu upuru radītas, bet pate "izvarošana" vairāk attiecināma uz neapmierinātību par to kādā veidā, cikos vai tml., tad tas viss liekas kaut kas gluži cits. šīs lietas kaut kā vajadzētu vienu no otras nošķirt.

visu vakaru dejoju ar viņu, tad skūpstījos, tad plika likos ar viņu gultā, bet viņš mani izvaroja. vai es būtu sūtījuse kādu nepareizu signālu?

mjā, ja Stop saka sieviete vīrietim, tad tā ir vardarbība pret viņa veselību.

tomēr, es gribēju teikt, ko citu. sievietes pašas var radīt apstākļus, kad viņas var kļūt par upuriem. vecākiem vajadzētu to savām meitām apstāstīt (mazākais, es tā rīkojos).
otrs ir tas, ka nevar mest pār vienu kārti uzbrukumu vientuļai sievietei, un aprakstīto gadījumu, ka partneris nav saklausījis "Stop". ja prokuratūra domā par šīm dažādām situācijām, manuprāt, tas ir labi.

Varētu pamodelēt situāciju: satiekas tātad puisis un meitene, visu vakaru dejo, skūpstās, pliki liekas gultā, visi signāli kārtībā, bet puisim sanācis pārāk daudz iedzert un līdz ar to "nestāv". Vai šajā mirklī, ja puisis saka "sorry, seksa nebūs", meitene varētu viņu anāli izvarot un tas skaitītos okei?