A-ū, rietumnieki

Kuģis, cik saprotu, ilgojas pēc tā sauktajiem nacionālsociālistiem.

Jā, arī man Imkas nostājas galējības bija pārsteigums, kaut arī esmu starp tiem, kurš uzskata- esam Padomijas bērni, un daudziem no mums nebūtu bijušas tik labas izglītības iespējas pie citas iekārtas. Latvietis būdams, esmu starp tiem, kurš toreiz, kad mainījās iekārta, ar neizpratni nolūkojās latviešos, kā šamējie indivīdi tik ātri spēj kažoku uz otru pusi vērst- laikam modes lieta. Un no armijas dienesta Padomju Iekšlietu spēkos ļoti spilgti atmiņā ir palicis, cik ļoti katrai tautai tomēr ir raksturīgas visādas "fiškas" un vēlme dzīvot pa savam. Biju komandējošajā sastāvā, toreiz vissakarīgāk varēja vienoties tieši ar krievu tautības kontingentu, un dienēju labas dizciplīnas daļā. Zinu arī to, cik ļoti lielas maitas cilvēki spēj būt "uzkurinātā" pūlī, iestājoties par it kā labām idejām. Laikam jau Dieviņš ne velti ir devis lielajām tautām tādu varu būt noteicējām pār pasaules politiku, jo tās to vairāk vai mazāk veiksmīgi, bet tomēr spēj saturēt kopā.

Pie tam, Ivara sakāmais vietām neiztur kritiku. Viņam tagad Latviešu strēlnieki ir tie sliktie slepkavas; varētu padomāt, ka karojot visi pārējie toreiz pielietoja kaut kādus īpašos austrumnieku cīņas paņēmienus, iztiekot bez asins izliešanas. Jā, un Ivars vēl aizmirsa pieminēt Vikingu laikus, kuros Kurši bija tiem bieds- tad jau laikam arī slepkavoja mazos nabadziņus uz nebēdu.

Un, starp citu, arī Ainārs Mielavs savā pārliecībā ir nosvēries pa labu mūsu saulainajai Padomijas pagātnei. Vismaz ar savu uzstāšanos 9. maija svētkos reiz veterānus pagodināja.

Un, domāju, Ivars nenoliegs, cik ļoti mūsu cēlā Latvijas elite ir spējusi pievērt acis uz dažnedažādām savtībām šajos- jaunajos laikos. Derētu ekonomistiem parēķināt tīri summas ziņā, kad izsaimniekots vairāk- toreiz vai tagad.

Domāju, vienkāršajos cilvēkos ir pamodusies nostaļģija pēc vienkārši cilvēciskām attiecībām. Padomijā kā sociālā iekārtā tas bija iespējams, bet kapitālismā (vismaz tā pirmatnējās dabas izpausmēs, ko Latvija vēl joprojām nespēj pārdzīvot) tās ir samāksloti nepatiesas- uz izdevīguma aprēkina balstītas, kur cilvēkam nemitīgi sev prātā jāskaitļo: a' kā mana labās gribas rīcība atsauksies uz manu labklājību pēc tam, vai tik' neiekulšos smalkjūtīgā 'lūzera' statusā. Un politiskā iekārta šo brīvprātīga patriotisma injekciju ekspluatē uz nebēdu. Dažiem saimnieciski domājošiem veiksminiekiem paveicas aizkadrā vienoties par kādiem nebūt labumiem vēlāk (labi, ja ne ar kriminālsodāmiem paņēmieniem).

Kapitālisma teroram ir līdzīgas iezīmes kā komunistu galējībām- iekļūsi to melnajā sarakstā un āmen uz ilgu laiku. Tāda ir laicīgās dzīves mašinērija- Padomju iekārtā labāk bija paklusēt par vēstures nevēlamu interpretāciju, kapitālismā, savukārt, Tev jādievina darba devējs. Palaidīsi muti, iespējams, paliksi bez darba un ar neslavu uz ilgu laiku. Nespēsi izdabāt ietekmīgam biznesa partnerim (par mutes palaišanu nemaz nerunājot), Tevi no spēles laukuma nonesīs vai pats atmirsi. Es, protams, mazliet varbūt pārspīlēju; bet, ja neesi gana radošs un izdomas pilns, tad tas tā arī darbojas. Un cilvēki, ja labklājība tajā visā tā īsti nespēj iesakņoties, nogurst

Jā, arī man Imkas nostājas galējības bija pārsteigums, kaut arī esmu starp tiem, kurš uzskata- esam Padomijas bērni, un daudziem no mums nebūtu bijušas tik labas izglītības iespējas pie citas iekārtas. Latvietis būdams, esmu starp tiem, kurš toreiz, kad mainījās iekārta, ar neizpratni nolūkojās latviešos, kā šamējie indivīdi tik ātri spēj kažoku uz otru pusi vērst- laikam modes lieta. Un no armijas dienesta Padomju Iekšlietu spēkos ļoti spilgti atmiņā ir palicis, cik ļoti katrai tautai tomēr ir raksturīgas visādas "fiškas" un vēlme dzīvot pa savam. Biju komandējošajā sastāvā, toreiz vissakarīgāk varēja vienoties tieši ar krievu tautības kontingentu, un dienēju labas dizciplīnas daļā. Zinu arī to, cik ļoti lielas maitas cilvēki spēj būt "uzkurinātā" pūlī, iestājoties par it kā labām idejām. Laikam jau Dieviņš ne velti ir devis lielajām tautām tādu varu būt noteicējām pār pasaules politiku, jo tās to vairāk vai mazāk veiksmīgi, bet tomēr spēj saturēt kopā.

Pie tam, Ivara sakāmais vietām neiztur kritiku. Viņam tagad Latviešu strēlnieki ir tie sliktie slepkavas; varētu padomāt, ka karojot visi pārējie toreiz pielietoja kaut kādus īpašos austrumnieku cīņas paņēmienus, iztiekot bez asins izliešanas. Jā, un Ivars vēl aizmirsa pieminēt Vikingu laikus, kuros Kurši bija tiem bieds- tad jau laikam arī slepkavoja mazos nabadziņus uz nebēdu.

Un, starp citu, arī Ainārs Mielavs savā pārliecībā ir nosvēries pa labu mūsu saulainajai Padomijas pagātnei. Vismaz ar savu uzstāšanos 9. maija svētkos reiz veterānus pagodināja.

Un, domāju, Ivars nenoliegs, cik ļoti mūsu cēlā Latvijas elite ir spējusi pievērt acis uz dažnedažādām savtībām šajos- jaunajos laikos. Derētu ekonomistiem parēķināt tīri summas ziņā, kad izsaimniekots vairāk- toreiz vai tagad.

Domāju, vienkāršajos cilvēkos ir pamodusies nostaļģija pēc vienkārši cilvēciskām attiecībām. Padomijā kā sociālā iekārtā tas bija iespējams, bet kapitālismā (vismaz tā pirmatnējās dabas izpausmēs, ko Latvija vēl joprojām nespēj pārdzīvot) tās ir samāksloti nepatiesas- uz izdevīguma aprēkina balstītas, kur cilvēkam nemitīgi sev prātā jāskaitļo: a' kā mana labās gribas rīcība atsauksies uz manu labklājību pēc tam, vai tik' neiekulšos smalkjūtīgā 'lūzera' statusā. Un politiskā iekārta šo brīvprātīga patriotisma injekciju ekspluatē uz nebēdu. Dažiem saimnieciski domājošiem veiksminiekiem paveicas aizkadrā vienoties par kādiem nebūt labumiem vēlāk (labi, ja ne ar kriminālsodāmiem paņēmieniem).

Kapitālisma teroram ir līdzīgas iezīmes kā komunistu galējībām- iekļūsi to melnajā sarakstā un āmen uz ilgu laiku. Tāda ir laicīgās dzīves mašinērija- Padomju iekārtā labāk bija paklusēt par vēstures nevēlamu interpretāciju, kapitālismā, savukārt, Tev jādievina darba devējs. Palaidīsi muti, iespējams, paliksi bez darba un ar neslavu uz ilgu laiku. Nespēsi izdabāt ietekmīgam biznesa partnerim (par mutes palaišanu nemaz nerunājot), Tevi no spēles laukuma nonesīs vai pats atmirsi. Es, protams, mazliet varbūt pārspīlēju; bet, ja neesi gana radošs un izdomas pilns, tad tas tā arī darbojas. Un cilvēki, ja labklājība tajā visā tā īsti nespēj iesakņoties, nogurst

Jā, arī man Imkas nostājas galējības bija pārsteigums, kaut arī esmu starp tiem, kurš uzskata- esam Padomijas bērni, un daudziem no mums nebūtu bijušas tik labas izglītības iespējas pie citas iekārtas. Latvietis būdams, esmu starp tiem, kurš toreiz, kad mainījās iekārta, ar neizpratni nolūkojās latviešos, kā šamējie indivīdi tik ātri spēj kažoku uz otru pusi vērst- laikam modes lieta. Un no armijas dienesta Padomju Iekšlietu spēkos ļoti spilgti atmiņā ir palicis, cik ļoti katrai tautai tomēr ir raksturīgas visādas "fiškas" un vēlme dzīvot pa savam. Biju komandējošajā sastāvā, toreiz vissakarīgāk varēja vienoties tieši ar krievu tautības kontingentu, un dienēju labas dizciplīnas daļā. Zinu arī to, cik ļoti lielas maitas cilvēki spēj būt "uzkurinātā" pūlī, iestājoties par it kā labām idejām. Laikam jau Dieviņš ne velti ir devis lielajām tautām tādu varu būt noteicējām pār pasaules politiku, jo tās to vairāk vai mazāk veiksmīgi, bet tomēr spēj saturēt kopā.

Pie tam, Ivara sakāmais vietām neiztur kritiku. Viņam tagad Latviešu strēlnieki ir tie sliktie slepkavas; varētu padomāt, ka karojot visi pārējie toreiz pielietoja kaut kādus īpašos austrumnieku cīņas paņēmienus, iztiekot bez asins izliešanas. Jā, un Ivars vēl aizmirsa pieminēt Vikingu laikus, kuros Kurši bija tiem bieds- tad jau laikam arī slepkavoja mazos nabadziņus uz nebēdu.

Un, starp citu, arī Ainārs Mielavs savā pārliecībā ir nosvēries pa labu mūsu saulainajai Padomijas pagātnei. Vismaz ar savu uzstāšanos 9. maija svētkos reiz veterānus pagodināja.

Un, domāju, Ivars nenoliegs, cik ļoti mūsu cēlā Latvijas elite ir spējusi pievērt acis uz dažnedažādām savtībām šajos- jaunajos laikos. Derētu ekonomistiem parēķināt tīri summas ziņā, kad izsaimniekots vairāk- toreiz vai tagad.

Domāju, vienkāršajos cilvēkos ir pamodusies nostaļģija pēc vienkārši cilvēciskām attiecībām. Padomijā kā sociālā iekārtā tas bija iespējams, bet kapitālismā (vismaz tā pirmatnējās dabas izpausmēs, ko Latvija vēl joprojām nespēj pārdzīvot) tās ir samāksloti nepatiesas- uz izdevīguma aprēkina balstītas, kur cilvēkam nemitīgi sev prātā jāskaitļo: a' kā mana labās gribas rīcība atsauksies uz manu labklājību pēc tam, vai tik' neiekulšos smalkjūtīgā 'lūzera' statusā. Un politiskā iekārta šo brīvprātīga patriotisma injekciju ekspluatē uz nebēdu. Dažiem saimnieciski domājošiem veiksminiekiem paveicas aizkadrā vienoties par kādiem nebūt labumiem vēlāk (labi, ja ne ar kriminālsodāmiem paņēmieniem).

Kapitālisma teroram ir līdzīgas iezīmes kā komunistu galējībām- iekļūsi to melnajā sarakstā un āmen uz ilgu laiku. Tāda ir laicīgās dzīves mašinērija- Padomju iekārtā labāk bija paklusēt par vēstures nevēlamu interpretāciju, kapitālismā, savukārt, Tev jādievina darba devējs. Palaidīsi muti, iespējams, paliksi bez darba un ar neslavu uz ilgu laiku. Nespēsi izdabāt ietekmīgam biznesa partnerim (par mutes palaišanu nemaz nerunājot), Tevi no spēles laukuma nonesīs vai pats atmirsi. Es, protams, mazliet varbūt pārspīlēju; bet, ja neesi gana radošs un izdomas pilns, tad tas tā arī darbojas. Un cilvēki, ja labklājība tajā visā tā īsti nespēj iesakņoties, nogurst

tad lūdzu, Spīdola, beidz ķēzīties. varētu pamēģināt paspekulēt, cik kometārus saistībā ar to, ko "Ījabam vajadzētu rakstīt" vēl no tevis sagaidīsim.

skaidrs, ar laiku, domājams, nacionālajam/konservatīvajam blokam tiešām vajadzētu sašķelties, jo Latvijā izmisīgi pietrūkst eiro-skeptiska anti-rietumnieciska nacionālā spēka, kas turklāt nebūtu pro-kremlisks un būtu ar sociālistisku (nu labi, socdemokrātisku) ievirzi , šķiet, ņemot vērā tautas masu intereses, tādam spēkam vajadzētu savākt ievērojamu balsu skaitu. cik zinu, Īrijas ir kreisā spārna nacionālisti/eiroskeptiķi Sinn Feinn; t.i. ja Latvijas vēsturisko socdemokrātijas mantojumu izdotos kaut kā samiksēt ar nacionālismu/konservatīvismu, tad būtu lieliski, cilvēkiem teorētiski par to vajadzētu balsot.

Neesmu saticis nevienu ar Kalniņa viedokli, kurš būtu no tā īpaši kautrējies, viņi vispār mazāk kautrējas. Un cik nagu var noraut Kalniņa piekrās simfonijas atskaņošanas laikā? Es šo matemātikas uzdevumu mainītu pret kloāku un līdzmaksājumu muzeja ēkas atjaunošanai jebkurā laikā.

Man būtu interesanti saprast, kas tieši tiek domāts ar Latvijas intelektuāļu viedokļiem. Ījaba kungs apgalvo - daudzi no tiem domājot ļoti līdzīgi, kā Imants Kalniņš. Vai tiešām? Kalniņa viedoklis ir tik galēji konservatīvs iemeslu dēļ, kas minēti šajā rakstā, ka daudziem cilvēkiem, kas pat vairāk sliecas būt konservatīvi, tas šķistu nepieņemami radikāls. Gribētos zināt, kas ir šie intelektuāļi, kas domā līdzīgi. Ja runa ir par pretiniekiem - var jau būt, ka lamāšanās tviterī oficiāli "neskaitās", tomēr tā tomēr tas ir spēcīgs līdzeklis, lai popularizētu viedokli un iesaistītu cilvēkus diskusijās. Cik noprotu, tieši Kalniņa pretinieki tviterī ir visaktīvākie. Nešaubos, ka tieši tviterī daudzi ieguvuši priekšstatu par to, kādi viedokļi šobrīd valda starp tā saucamajiem intelektuāļiem, un viedoklis ir diezgan viennozīmīgs - Kalniņš ir sarunājis pilnīgas muļķības. Tieši šā iemesla dēļ šis raksts ir iepriecinošs - Ījabs spēj paskatīties uz situāciju kritiski, ne tikai no galēji polarizētas pozīcijas. Šīs spējas, man šķiet, gan daudziem intelektuāļiem, gan ne-intelektuāļiem pietrūkst.

Kad mēs beizot paskatīsimies paši uz sevi ? Pašiem sēta netīra, kliedzam, ka kaimiņš, pašvaldība un , protams, valdība vainīga !!! Kad Latvijā, ļaudis sāks paši strādāt, paši savus bērnus audzināt un izglītot, tad arī tā labklājība nāks. Un es nedomāju, ka Padomju laikos kultūras darbinieki ēda ikrus un dzēra šampi, un tāpēc "lielo" mākslu varēja taisīt.

būtu interesanti uzzināt par citu tautu dižgaru intelektuāļu dīvainajiem politiskajiem uzskatiem un izgājieniem. domāju, ka tādu ir daudz, jo šie cilvēki nebaidās izteikt radikālas un savstarpēji pretrunīgas idejas. tas ir cienījami, lai gan galīgi neatbalstu Kalniņu, bet cienījami tapēc, ka - kā jau rakstā bija minēts - to nevada kāds īslaicīgs mērķis, bet gan nepārtraukta, lai gan dīvaina (kukū fāze, lai būtu :) cilvēka attīstība.

Imants Kalniņš ir viens no visu laiku dižākajiem latvju ģēnijiem. Cilvēkam viedoklim (galīgi ne tajā jomā, kur viņš ir ģēnijs), var piekrist vai nepiekrist, bet, lasot šos tautiešu izteikumus (par sava ģēnija personu, nevis viņa viedokli), jāatzīst, ka šāda tautele nudien nav cienīga saukt par savu nevienu ģēniju.

Teicami raksta Ījabs! Kaut būtu arī mūsu kuslajā rakstībniecībā kāds, kas spēj rakstīprasmē mēroties ar publicistiem - šo, Līcīti, Lapsu, Saksu, Lemešonoku...
Tieši šajā sakarā gribas piekomentēt Ījaba teikto: "latviešu kultūras saglabāšanā (kā nu pats režīms šo kultūru saprata) tas bija gatavs ieguldīt daudz vairāk nekā krīzes un tehnokrātiskas politikas mocītā neatkarīgā Latvija." Mājiens, ka ieguldīt gatavais un spējīgais režīms to kultūru tomēr ne gluži saprata? Ar netiešu secinājumu, ka šobrīd mums naudiņas trūkst, bet, būtu tik bijusi, mēs jau nu gan prastu ieguldīt? Un kas tie pratēji? Tā ir "nozare" ar augstvērtīgas literatūras kali Rukšāni kā bazūni - dod, cūka Grende, piķi mums, kultūrai! Tā pati "nozare", kuras kultūrdziļums spīd un laistās tepat Satoru aktualitātēs: "Dzejnieka Riharda Bargā grāmata "Tenkas" izvirzīta Dienas gada balvai kultūrā"!

"filigrānu zemtekstu laiks ir pagājis"
Jā, diemžēl vismaz literatūras aizgaldā pērlēm nav patērētāja.
"tagad ir šokēšanas laiks"
Jā, un aktuālajā latvju literatūrā - diemžēl tikai ar muļķību.

Labrītiņ, kāpēc man ir tā sajūta, ka Tev džinkst sirdsapziņa , nevis ausis... Tev pietrūkst tolerances.
Bet ja tomēr ausis, tad meklē ārstu, nevis vaino tādus kā es. Jauku un seksīgu dieniņu !

Nekādi nevaru piekrist Taviem apgalvojumiem.
1. kurš uzskata- esam Padomijas bērni, un daudziem no mums nebūtu bijušas tik labas izglītības iespējas pie citas iekārtas.
Mans bērns šobrīd studē vienā no pasaules prestižākajām universitātēm. Bērns izturēja konkursu un saņēma gan stipendiju, gan pašas universitātes apmaksātas studijas. Apceļojusi jau pusi pasaules. Es sāku studēt PSRS laikā un studijas, kad neskaloja smadzenes man bija utopija. Tā kā nebiju ne kora dziedātāja, ne sportiste, ne izcila komjauniete - ceļot varēju tikai padomijas ietvaros.

2. Noteicējas pār pasaules politiku ir nevis lielās, bet gudrās tautas. Tā pati rietumu demokrātija , kuru nicina Imants Kalniņš, Čērčila vārdiem runājot - nekas labāks par to joprojām nav izdomāts. Ne jau angļi , franči vai vācieši liek mums zagt, būt negodīgiem un nekulturāliem, tā ir mūsu sabiedrība un mana pārliecība, ka bez padomju laiku pieredzes mēs būtu daudzkārt kulturālāki un laimīgāki.
Padomā - kāpēc Kalniņš piesauc Lukašenko un nepiesauc Merkeli? Cik Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi pārcelties uz Baltkrieviju un cik uz Vāciju?

3.Par latviešu strēlniekiem gan piekrītu. Ideāliem ticoši bija daudzi. Pati savulaik skolā tikos ar sarkanajiem strēlniekiem, kur viens stāstīja, ka viņš nejūtoties kā kara varonis, jo bijis tikai 15 gadīgs puika un viņam tas vairāk bijis piedzīvojums nevis nopietnas cīņas.

4. Par mūsu eliti - kāda tauta, tāda elite. Par to lieku reizi pārliecinājos gadījumā ar grendes komandējumu uz Austrāliju. Bija taču grendei aizstāvji ne jau tikai savas partijas rindās ...

5. Nostaļģija pēc padomju laikiem jau vairāk ir tādiem kam tie bija jaunības laiki. Ar visu šodienas nedrošību par savu nākotni, es nemūžam negribētu atpakaļ padomju laikus. Un nekādas nostaļģijas pēc padomju laikiem man nav un man zināmiem cilvēkiem nav, jo cilvēciskie raksturi jau nemainās - kā bija cilvēki cūkas, tad, tā ir tagad, zagļi, meļi, godīgie un negodīgiem , runātāji un darītāji, klusētāji un darītāji un nedarītāji - tā ir tagad.

Alkatība ... ja padomju laikos būtu iespēja ņemt kredītus un galvenais iespējas tos tērēt , tad jau būtu tas pats kas šodien.
Es vairāk sliecos domāt, ka izmirst Latvijas lauki, mazpilsētas. Aizbraucu pie mammas - tikpat kā nav vairs neviena skolasbiedra tuvumā - visi ārzemēs. Palikuši čīkstīgākie, neuzņēmīgākie, ar kuriem jau nav daudz ko runāt.

Nevaru piekrist tādai attieksmei. Visi drīkst ķēzīties, es nē. Kāpēc ?
Ko no manis sagaidīt, nezinu pateikt. Dzīvosim redzēsim.
Lūk, komentāros mellene raksta, lai katrs noņemās pats ar sevi , nevis bāž visur degunu. Labi, piekrītu. Cilvēkam ir jābūt sakoptam, jārūpējās par ģimeni, par māju. Bet - noteikti ir jāuzņemās atbildība un jābūt aktīvam sabiedriskajā dzīvē. Tā ir mana stingra pārliecība. Nevar tikai klusi dzīvot un pukstēt vai klusi ciest un tad domāt, ka es jau tās labā - ne par ko nesūdzos.
Lūk. Laikam jau tevi tagad dikti apbēdināju, bet neko darīt, tāda arī ir dzīve.

Šorīt lasu vakar rakstīto un spriežu, ka pilnīgi tukša manu emociju izgāšana.
Tad jau labāk Ījabs būtu uzrakstījis savas domas un savus vērtējums par lielo troksni ap grendes komandējumiem. Manuprāt, būtu bijis vērtīgi sbiedrībai izdiskutēt par komandējumu lietderību vispār. Lūk, lasu , ka Rīgas Satiksmei 2012.gadā mīnusos būs vismaz 3,5 milj latu. Nezinu par komandējumiem 2012.gadā, bet pāris gadus atpakaļ no drošiem avotiem zinu, ka RS amatpersonas komandējumos bija gan Peru Maču Pikču, gan Dubaijā, gan ... jā , varētu teikt - apskaužami bija dzirdēt, kur tik nebrauca un ko tik nebaudīja komandējumu laikā. Un tās bija tikai dažas amatpersonas un daži braucieni. Un par to uzzināju tikai privātā kārtā. Pat žurnālisti par to neko nerakstīja.
Lūk. Žēl, ka tāda savstarpēja ķēzīšanās vien sanāk. Gan no ierēdņu puses, gan tā saukto kultūras ikonu puses, gan no tautas, gan visādu apskatnieku puses.
Bet nekas - nekas vēl nav beidzies...

Jā, īstenībā nenormāli amorāls ir tas Imants Kalniņš. Viņš cik gadus ar saviem tēvzemiešiem bija parlamentā. Ko tad nelēma, ko nesprieda gudri ? Bija jādzer un savas privātās lietas jākārto.
Lūk, būtu kādam žurnālistam laiks izpētīt un uzrakstīt kādi biznesi un kā ir sakārtoti bijušajiem deputātiem. Par cik simtiem un miljoniem mūs - to nicināto tautu tirgoja.
Ka es padomāju kā cilvēki dzīvo citur ... Un patriotims - palasiet kā ārzemju teātros tiek rakstīts - Aleksandrs Antonenko. Jā , nevis Aleksandr, bet ar latvisko -s. Tas manā uztverē ir miljons reižu lielāks patriotisms par visiem kalniņiem un dzintariem un grendēm kopā ņemot.
Ellē, tos , kas nonicina savu tautu !

Pirmkārt, jauki, ka vismaz Ījabs reaģē uz šo Imkas ķēzīšanos.
Otrkārt, Imkas paziņojumu es uztveru tikai un vienīgfi kā veca cilvēka marasmu un sabiedrības reakciju vērtēju no tiem pašiem komentāriem, kurus Ījabs dēvē par ķēzīšanos. Interesanti , kā Ījabs to domā, kā tad vienkāršam cilvēkam vēl iespējams paust savu viedokli ? Iet demonstrācijās taču arī esot slikti, tas pats Imka tos lietussargu revolūcijiņas dalībniekus nosauca par draņķiem un salašņām.
Tālāk - par kādiem Imkas politiskajiem uzskatiem raksta Ījabs ? Tas būtu pats interesantākais. Jo manā uztverē tēvzemieši un vislatvieši to vien dara kā savu tautu lamā par stulbeņiem, kas neko nejēdz no patriotisma un nacionālisma. Tas ir tas, ko es atceros no Imkas deputāta darbības un tas ir tas, ko es tagad redzu un dzirdu vislatviešu darbībā.
Nākošais - kultūras ikonas statuss tomēr nenozīmē visatļautību. Ir laiks akmeņus mest un ir laiks akmeņus salasīt. Pieļauju, ka lielākajai daļai ir veinkārši cilvēcīgi neērti pateikt - Imka - labāk klusē.
Par visu tālāko Imkas runu pat runāt negribās ... absolūtais patriotiem raksturīgais skaudīgums un šaurpierība. Kā var apgalvot, ka padomju laikā tikai bija augsta māksla un tagad ir tikai sūds ? Ak jā, ja ir noteikts vecums un nav vairs speja redzēt laukumu , jā tad var saprasrt , no kurienes tas vējš ...
Apnika, man. Tikai - britiem Dž.Kamerons sola referendumu par izstāšanos vai palikšanu ES. Ja es pieņemu, ka daudziem, bet ne man, Imka topmēr ir kāda autoritāte , tad lūk - mūsu autoritātes spēj tautai tikai kārtējo rungu un bada maizi piesolīt.
Var to apstiprināt kaut ar savu p/k un pases numuru , bet man tēvzemiesi un vislatvieši ir pats ļaunākais poltiskais spēks un savukārt tādi konjakdeputāti ka imka - īstākie tautas nodevēji.

"šodienas Latvijā nedz valsts, nedz privātais sektors negrib un nevar nopietni investēt Latvijas izglītībā" - bet tur jau mums jāvaino pašiem sevi, nevis "rietumniekus". Proti, "rietumnieki" neredz vajadzību kāda nebūt priekšā tēlot "labvēļus", un atšķirībā no septiņdesmito gadu Kremļa, nedos vadošās "direktīvas kultūrai". Šeit, vainojot "rietumniekus", mēs atgādinām - " agrāk tad bija labi, barona lielkungs pateica kas jādara, nevis kā tagad, viss pašiem"...
Jā , vēl nedaudz par "labajiem padomjlaikiem" - protams, vēl astoņdesmitajos Kremlis vēlējās tēlot "labo onkuli", un nenoliedzami, kultūras uzplaukums šajos apstākļos bija. Bet kaut kā aizmirstam - astoņdesmito pašās beigās Kremlis, visticamāk bija izlēmis atrisināt nacionālo jautājumu galīgi, sākās latviešu valodas pilnīga izspiešana, par lietvedību, tehnisko vispār nebija ko runāt, kaut vai tās pašas mūsu mākslinieciskās filmas bija krievu valodā, latviski tikai dublētas, tāpat jāatceras kaut vai tas pats metro, vai vēl vairāk, "Saules pilsētas" projekts pie Liepājas, kur krievu funkcionārs atklāti paziņoja, ka ar nākamo iebraucēju vilni "nacionālais jautājums atrisināsies pats no sevis".
Tātad, grozies kā gribi, "austrumnieki" tomēr nav un nebija un nebūs nekāda panaceja - lai kādās ilūzijās mēs negribētu domāt. Un "rietumnieki" taču nav solījuši "ķīseļa upes" - to solīja "austrumnieki", mēs nez kāpēc šo absurdo solījumu transformējām uz "rietumniekiem".
Protams, ka "rietumi" nerūpēsies un neveicinās mūsu kultūru - nesaprotu, kāpēc mēs uzskatām ka viņiem tas jādara. Tas taču mūsu rokās - lai cik banāli tas neskanētu.

Piekrītu tiem, kuri šeit raksta, ka klusēšana ir tikai un vienīgi cieņa pret Kalniņa sirmo galvu un viņa lielo devumu Latvijas kultūrai. Turpretī Ījabam, kuram ne galva sirma, ne kaut minimālākais devums kultūrai ( ja par tādiem neuzskata izmisīgus reveransus kremlim), nav ne mazākā attaisnojuma šādu pilnīgu stulbību paušanai.

Nedomāju, ka parādoties šāda veida partijai uzreiz atbirs masa, kas balsos. vai arī balsos tāpēc, ka jaunas sejas, jaunas cerības.

ZZS ar vienu kāju ir eiroskeptiķu smilšu kastē, dažkārt pat ar abām divām. Un Nacionālā Apvienība arī.

Paradokss ar latviešiem ir tāds, ka politiskās simpātijas neatspoguļo attieksmi pret kādu jautājumu - simpatizē sociāldemokrātu modelis, ir anti-eiropeiskais sentiments utt., bet balsojam par liberāļiem, pro-ES.

Es pilnīgi noteikti neatbildētu kaut kādam acīmredzami kukū fāzē nonākušam večukam. Droši vien tāpēc, ka gribētu pati izskatīties inteliģenta :)

p.s. turklāt vecumā cilvēki tāpat nemainās

Spīdola: "Bet - noteikti ir jāuzņemās atbildība un jābūt aktīvam sabiedriskajā dzīvē."
Nu tad, lūdzu, cienītā, uzņemies atbildību par saviem vārdiem un nerunā stundām ilgi par to, ko var pateikt divos teikumos. Die's pasarg jebkuru darba kolektīvu no šādām "sabiedriskajām aktīvistēm", pēc kuru "aktivitātēm" visiem džinkst galva!

Es nevaru reaģēt vienkārši tādēļ, ka nelasu tādu NRA. Ijabs varēja iedot saiti.
Bet būs jāpameklē un jāizlasa.
Par padomjlaiku labumu un sliktumu jau daudz runāts. Ja I. K. tos laikus paslavē, tad viņam daudz kas kopīgs ar tādu, laikam vēsturnieku, Juri Lavrinoviču. Viņa Jumavā izdotajā grāmatā arī jaušas skumjas pēc tiem laikiem. Kalniņu gan viņš noteikti nemīl, jo izteikti nicinošs pret "radošo jaunatni"

pieļauju, ka rezonēt grūti arī tad, ja tavas jaunības ikona atstāj iespaidu, ka ir pilnīgi nojūdzies. noticēt, ka šis ir tas pats cilvēks, kura viedoklī esi ieklausījies un uzskatījis par autoritāti, cienījis un uzticējies. dziedājis viņa dziesmas draugu pulciņā vai uz lielās koru estrādes satraukumā aizlūstošu balsi. savējie sapratīs. tu jau zini, kas būs, ja tu kliegsi..
un nu. nu ir brīvība klaigāt. jebkuram. un par jebko.
filigrānu zemtekstu laiks ir pagājis. tagad ir šokēšanas laiks. varbūt tāpēc.