Šo ceturtdien, 21. jūnijā, Saeima 3. lasījumā lems par grozījumiem "Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma" 17. panta pirmajā daļā, kas aizliegtu nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas. Juriste un "Manabalss.lv" iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" pārstāve Katrīna Kaktiņa apkopojusi 9 iemeslus, kāpēc šis aizliegums nebūtu jāpieņem.
1. Iecerētie likuma grozījumi neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijai.
Uz to norādījis gan Tiesībsargs, gan Saeimas Juridiskais birojs. Pret iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča ierosināto grozījumu iebilst arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša. Tāpat grozījumus aicina atsaukt arī Labklājības ministrija.
2. Pret grozījumiem iebilst arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.
Tās vadītāja Dace Matule norādījusi, ka olšūnu ziedošanas aizliegums nedzemdējušam sievietēm nav atbalstāms, jo tas apšaubītu pilngadīgas sievietes spēju pieņemt lēmumus un nerespektētu atsevišķu sieviešu vēlmi ziedot olšūnas un nedzemdēt. Tāpat, kā uzsvērusi Matule, olšūnu ziedošanai jāpieiet kompleksi – nevar viennozīmīgi noteikt aizliegumu tikai tāpēc, ka sieviete nav dzemdējusi, jo tas nozīmētu mainīt vispārējos priekšstatus par to, ka cilvēks no 18 gadu vecuma ir absolūti lemttiesīgs, kas noteikts arī Latvijas likumos.
3. Grozījums neaizsargās jaunu, astoņpadsmitgadīgu sieviešu veselību, kā to apgalvo grozījuma aizstāvji.
Grozījums attieksies uz nedzemdējušām sievietēm, nevis 18 gadus vecām sievietēm. Vidēji sievietes Latvijā pirmo bērnu dzemdē 27 gadu vecumā. Līdz ar to aizliegums attieksies gan uz 27 gadus vecām, gan pat 35 gadus vecām sievietēm, kas vēl nav dzemdējušas. Bet neattieksies uz 18 gadus vecām sievietēm, kuras jau ir dzemdējušas.
4. Aizlieguma pamatā nav pārliecinošu statistikas datu par pašreizējo olšūnu donoru profilu.
Datu par olšūnu donorēm Latvijā nav, jo Latvijā nav apkopota nekāda veida statistika par olšūnu donoru vecumu, nodarbošanos vai citām pazīmēm. Citās Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka olšūnu donores vidējais vecums ir 27 gadi, 50% strādā algotu darbu, 48% motivācija ir altruisms.
5. Olšūnu ziedošanas medicīniskais process atbilst medicīniskās apaugļošanas procesam, kad olšūnas tiek iegūtas, lai sievietei pašai veiktu medicīnisko apaugļošanu, piemēram, ar IVF procedūru.
Šādu medicīniskās apaugļošanas procedūru neauglīgiem pāriem apmaksā arī valsts programmā. Apšaubāmi, ka valsts apmaksātu procedūras, kas būtu bīstamas sievietes veselībai vai dzīvībai.
6. Nav medicīnisku pētījumu, kas apliecinātu, ka šī procedūra nedzemdējušas sievietes ietekmētu citādi nekā dzemdējušas.
Specifisku pētījumu par nedzemdējušām olšūnu donorēm vispār nav. Olšūnu ziedošanai nav negatīvas ietekmes uz sievietes auglību – uz to norāda arī speciālisti.
7. Nevienā citā Eiropas Savienības valstī nav aizlieguma tieši nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas.
Nav pamata un nav cilvēktiesībām atbilstoši uzskatīt, ka katrai sievietei ir jākļūst par māti. Tā ir sievietes brīva izvēle, vai un kad kļūt par māti, vai un kad ziedot savas olšūnas, lai palīdzētu citām sievietēm.
8. Līdz ar šo likumprojektu tiek atvērts olšūnu importa tirgus, tādējādi atzīstot, ka olšūnu donoru Latvijā trūkst.
Ieviešot šo aizliegumu, tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas olšūnu donorus. Šobrīd Latvijā ir ap 200 000 sieviešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem, no kurām dzemdējušas ap 105 000, līdz ar to potenciālo donoru loks tiks samazināts uz pusi.
9. Aizliegums sadārdzinās apaugļošanas procedūras izmaksas.
Personas, kurām būs nepieciešama medicīniskā apaugļošana ar donora olšūnu, vēl biežāk būs spiestas un nu jau arī tiesīgas to importēt no ārvalstīm. Jau šobrīd medicīniskā apaugļošana ar donora olšūnu Latvijā maksā 4500-7000 EUR, valsts programmā to neapmaksā, personas to sedz no personīgiem līdzekļiem. Nepieciešamība olšūnas importēt šo procedūru sadārdzinās.
Ja arī tev šķiet, ka šis aizliegums ir nepareizs, paud savu viedokli piketā pie Saeimas ēkas 21. jūnijā plkst. 8:30!
1