15 labas lietas, kas šobrīd notiek zinātnē

Ja šķiet, ka apkārt ir tikai sliktas ziņas, atliek palūkoties uz zinātni, kurā joprojām notiek vērtīgi atklājumi un iedvesmojoši sasniegumi. Populārzinātniskais portāls "Science Alert" apkopojis 15 labas lietas, kas šobrīd ir aktuālas zinātnē.

1. Mediķi novērš divgadīgas meitenes smadzeņu traumu.

Pēc tam, kad divus gadus vecā Īdena Karlsone no ASV bija slīkusi baseinā un viņas sirds nebija pukstējusi divas stundas, skābekļa trūkums smadzenēs izraisīja nopietnu pelēkās vielas traumu un cerebrālo atrofiju. Bērns vairs nespēja runāt un staigāt, vien nekontrolēti raustīties un kustināt galvu. Tomēr apbrīnojamā kārtā, pateicoties skābekļa ārstēšanas procedūrām, tostarp hiperbārās oksigenācijas terapijai, Luiziānas Štata universitātes Medicīnas centra un Ziemeļdakotas universitātes speciālistiem izdevās gandrīz pilnībā novērst zīdaiņa smadzeņu traumu – pēc terapijas beigām bērna kustības bija uzlabojušās un runas spējas kļuvušas pat labākas nekā pirms slīkšanas. Pētnieki uzskata, ka šis ir pirmais šāda veida smadzeņu traumas izārstēšanas gadījums.

2. Ilgtspējīgas enerģijas iegūšana ir tuvu.

Kodolsintēze ļauj iegūt teju neierobežotu enerģijas daudzumu un tikpat kā nerada blakusproduktus, taču vēl nesen trūka drošu mehānismu tās izmantošanai. Tagad situācija ir mainījusies – kopš 2015. gada beigām Vācijā darbojas kodolreaktors, kurā enerģiju ražo no karstas ūdeņraža plazmas. Līdzīgi sasniegumi kodolenerģijas jomā notikuši Dienvidkorejā un Ķīnā, arī Lielbritānija pievērsusies revolucionārajam reaktora tipam, kas izmanto plazmu. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki prognozē, ka, pateicoties jaunajiem izgudrojumiem, kodolsintēzes potenciāls varētu tikt pilnībā izmantots ap 2030. gadu.

3. Visums kļūst saprotamāks

2015. gadā pasauli pāršalca ziņa par pirmā gravitācijas viļņa novērošanu, tomēr reti kurš zina, ka kopš tā laika zinātniekiem izdevies fiksēt vēl divus gravitācijas viļņus. Paredzams, ka 2034. gadā, kad sāks darboties jaunais kosmosa detektors LISA ("Laser Interferometer Space Antenna"), zinātnieki būs spējīgi pārbaudīt visdažādākās hipotēzes par Visumu, tai skaitā par vairākām mums nezināmām dimensijām.

4. Vēl viena slimība ir uzveikta.

Līdz šim bakas tika uzskatīta par vienīgo slimību, ko izdevies pilnībā izskaust: pēdējais reģistrētais saslimšanas gadījums novērots 1977. gadā. Tagad cilvēce ir tuvu tam, lai tiktu vaļā arī no Gvinejas tārpa – parazīta, kas gadu pēc inficēšanās izlien no cilvēka ādas, izraisot neciešamas sāpes. No 3,5 miljoniem saslimšanas gadījumu 1986. gadā 2015. gadā skaits nokrities līdz 22, savukārt šī gada maijā reģistrēti vairs tikai pieci inficēšanās gadījumi. Tas viss, pateicoties izglītošanas darbam un lētam, bet efektīvam filtram, kas pasargā cilvēkus no saindēta ūdens.

5. Arī poliomielīta izskaušana vairs nav tālu.

Kopš Globālās poliomielīta novēršanas iniciatīvas uzsākšanas 1988. gadā saslimšana ar poliomielītu jeb bērnu trieku visā pasaulē ir samazinājusies par 99,9%, lielākoties pateicoties vakcinēšanās bumam. 2016. gadā visā pasaulē reģistrēja vairs tikai 19 savvaļas poliovīrusa izraisītus saslimšanas gadījumus, bet šogad tādu ir vien astoņi.

6. Zinātne ir tuvu tam, lai izstrādātu zāles autisma simptomu ārstēšanai.

Šogad ASV veikta neliela, bet cerības raisoša klīniskā procedūra liecina, ka simts gadu vecas zāles suramīns spēj būtiski uzlabot veselību bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Lai gan šajā jomā vēl ir daudz darāmā, zinātne pirmo reizi ir tik tuvu zālēm, kas ārstētu šāda veida traucējumus.

7. Zinātnieki strādā pie grafēna filtra dzeramā ūdens iegūšanai no sālsūdens.

Grafēnu 2004. gadā pirmoreiz ieguva Andrejs Geims un Konstantīns Novosjolovs no Mančestras Universitātes, par ko abi tika apbalvoti ar Nobela prēmiju fizikā, savukārt 2008. gadā Kolumbijas Universitātes pētnieki paziņoja, ka grafēns ir izturīgākais jebkad testētais materiāls. Zinātnieki turpina izmantot grafēna lieliskās īpašības un šī gada aprīlī paziņoja par pagrieziena punktu mēģinājumos atrast efektīvu ūdens atsāļošanas veidu – grafēna oksīda membrāna izfiltrē sāli no jūras ūdens lētāk un efektīvāk par iepriekš izmantotajiem materiāliem. Lai gan pagaidām šo tehnoloģiju izmanto tikai laboratorijā, daudzsološais atklājums liecina, ka jūras ūdens, viens no cilvēces bagātīgajiem resursiem, drīzumā var tikt lēti un efektīvi pārvērsts vienā no visvajadzīgākajiem – tīrā dzeramajā ūdenī.

8. Liela daļa zinātnisko rakstu pieejami par brīvu internetā.

Arvien vairāk aug pieprasījums pēc brīvpieejas zināšanām, tai skaitā, zinātniskiem rakstiem, par kuru izmantošanu akadēmiskie žurnāli nereti prasa samaksu. Aprīlī ASV tika palaists interneta pārlūka paplašinājums "Unpaywall", kas ļauj noteikt, vai aplūkotajam zinātniskajam rakstam atrodama bezmaksas versija, savukārt šī gada vasarā lietotne veica pētījumu, kurā noskaidroja, ka šobrīd vairāk nekā ceturtdaļa no visiem zinātniskajiem rakstiem ir pieejami internetā par brīvu.

9. Alcheimera slimnieku zaudētās atmiņas varētu būt atgūstamas.

Ar Alcheimera slimību sirgstošo atmiņas, iespējams, nav zudušas uz visiem laikiem – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki atklājuši proteīnu Sp3, kas savienojumā ar Alcheimera slimnieku smadzenēs pārāk lielā daudzumā esošo enzīmu HDAC2 traucē atmiņu veidošanās procesus. Šis atklājums paver cerības reiz izstrādāt zāles pret slimību, kas šobrīd ir visizplatītākā demences forma un skar aptuveni 6% pasaules iedzīvotāju, kuri vecāki par 65 gadiem.

10. Vitamīns B3 var novērst grūtniecības problēmas.

12 gadus ilgs austrāliešu zinātnieku pētījums liecina, ka sievietes var izvairīties no spontānā aborta un augļa defektiem, grūtniecības laikā lietojot vitamīnu B3. Lai arī līdz šim eksperimenti veikti tikai uz pelēm un četrām sievietēm un ieteikt vitamīna lietošanas dozas ir pāragri, rezultāti ir daudzsološi un zinātnieki šo atradumu jau nodēvējuši par grūtniecēm svarīgāko kopš folijskābes atklāšanas.

11. Zinātne ir soli tuvāk tam, lai spētu ārstēt muguras smadzeņu traumas.

Muguras smadzeņu trauma var izraisīt nopietnu invaliditāti, sāpes un paralīzi. Traumas gadījumā pārrautu kustību nervu saknīti, kas atbild par muskuļu darbību, iespējams pārstādīt un saaudzēt ķirurģiskā ceļā, taču vēl samērā nesen ārsti uzskatīja, ka tas nav iespējams ar jušanas nervu saknīti, kas atbild par jutību, tostarp sāpēm un tausti. Tomēr 2011. gadā publicētie jaunas metodes rezultāti rādīja, ka, pārstādot saknīti dziļāk muguras smadzenēs, kur jušanas nervu šūnas atrodas lielākā koncentrācijā, ķermenim izdodas atjaunot daļēju jutību. Līdz šim nebija skaidrs, kā tas iespējams, taču tagad britu zinātnieki izpētījuši metodes panākumu mehānismus šūnu līmenī, ļaujot cerēt, ka drīzumā izdosies atklāt vēl efektīvākus veidus nervu sistēmas ārstēšanai un paralīzes novēršanai.

12. Hipercilpas tuvojas.

Pazīstamā amerikāņu uzņēmēja un izgudrotāja Īlona Maska domu auglis – hipercilpas (hyperloops) – ir transporta tehnoloģija, kas nākotnē varētu pārvietot cilvēkus īpašās magnētiskās caurulēs no vienas vietas uz otru ar ātrumu 1126 km/h, ļaujot, piemēram, ceļu no Ņujorkas līdz Vašingtonai veikt vien 29 minūtēs. Šobrīd testa hipercilpas būvē ASV, Nīderlandē, Slovākijā un Čehijā. Mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot hipercilpu sistēmu starp Amsterdamu un Parīzi.

13. Zinātnieki cīnās ar baktēriju pretestību pret antibiotikām.

ANO pasludinājusi antibiotiku rezistenci par fundamentālu draudu visiem pasaules iedzīvotājiem. Saskaņā ar atsevišķu zinātnieku prognozēm 2050. gadā šī problēma var izraisīt nāvi desmit miljoniem cilvēku katru gadu. Tomēr šī gada sākumā zinātnieki paziņoja par pirmajām sekmēm jaunas molekulas izveidē, kas ļautu iznīcināt pret antibiotikām izturīgas superbaktērijas. Vēl vairāk zinātnieku sabiedrību satricināja austrāliešu doktorantūras studentes Šu Lamas atklājums, kurā viņai izdevās iznīcināt baktērijas bez antibiotikām. Tas izdevās ar viņas radīto zvaigžņveida polimēru, kas spēj iznīcināt sešus dažādus superbaktēriju celmus, vienkārši izlaužoties caur to šūnu sieniņām.

14. Visi NASA pētījumi pieejami par brīvu internetā.

Pagājušajā gadā NASA paziņoja, ka visi kosmosa aģentūras pētījumi turpmāk būs ikvienam pieejami bez maksas jaunajā mājaslapā.

15. Zinātnieki atklāj jaunu rīta blāzmas veidu un nosauc to par Stīvu.

Jaunatklātais astronomiskais fenomens – protonu rīta blāzma Stīvs – izskatās pēc mirgojošas gaismas lentītes un ir novērojams augstos ziemeļu puslodes platuma grādos. Uz amizanto nosaukumu zinātniekus iedvesmojusi animācijas filma "Otrpus žogam" ("Over The Hedge"), kurā viens no varoņiem par Stīvu nosauc dzīvžogu, kas tam liekas biedējošs.