Dažās svešvārdu vārdnīcās minēts, ka latviešu valodā vārdi "koncepts" un "koncepcija" ir sinonīmi. Var jau būt, ka tieši tāpēc gan mūsu konceptuālās mākslas censoņi, gan visi pārējie īsuma un ērtības labad iecienījuši tieši "konceptu". Tomēr arī viņu rakstītajā var samanīt abu vārdu nozīmju iespējamās atšķirības. Piemēram: "[..] es pats kādā dzīves daļā esmu iemācījies noteiktus konceptus, un tie ir man svarīgi. Tikai ar laiku pamani, ka ir daudz vienkāršāk kaut ko runāt uz āru, bet ļoti sarežģīti ir īstenot pārmaiņas sevī." Vai arī tā: "Pētījums "Modernisma koncepti 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā" sniedz pārskatu par modernisma literatūras aizmetņiem Latvijā." Un vēl viens piemērs: "Šī fotosērija izstaro pēdējā laikā nobriedušos Austrumeiropas stila toņus – blāvās krāsas, alkas pēc brīvības un abstrakti koncepti, kas apvienoti ar reālistisku izpildījumu."
Un tad ir otra nozīme: "Šis bija pilnīgi jauns, līdz šim nebijis kāzu izstādes koncepts." Vēl viens piemērs: "Tas nenozīmē, ka izstādi nevar kritizēt kā kuratores projektu; tieši samudžinātais koncepts ir tas piedauzības akmens."
Nav grūti pamanīt, ka pirmajā gadījumā runa par ir par priekšstatiem, jēdzieniem, vispārinātām domām jeb idejām, bet otrajā: par idejas jeb projekta izklāstu, aprakstu, uzmetumu, scenāriju, citiem vārdiem sakot – koncepciju. Tezaurs.lv mums aizrāda, ka vārda "koncepts" lietošana "uzmetuma" nozīmē esot novecojusi. Nekādu novecošanu pagaidām nav gadījies novērot, jo vārds čakli un juku jukām tiek lietots abās nozīmēs. Man gan labāk patīk koncepta un koncepcijas nošķīrums: kaut vai tikai tāpēc, ka viens vārds apzīmē ideju, bet otrs – procesu, jo ir mājiens uz latīņu darbības vārdu "concipere" jeb ieņemšanu. Un, ja jau par idejām arī reizēm mēdz sacīt, ka tās dzimst, kaut kā pirms tam pie tām ir arī jānonāk.
0