Dzjuničirō Taņidzaki: Atslēga

2007. gada 19. februārī, plkst. 23:08

komentāri (1)

  • ne pa tēmu 23.02.07 14:06

    Interesanti, man, piemēram, uzkrītoša šķiet "moderno" austrumnieku tendēšanās literatūrā uz "īpatnējām" un ne īsti piepildītām attiecībām un jūtām cilvēku starpā. nesaku, ka tas ir kaut kas slikts, protams, ka viņu trumpis, atšķirībā no Rietumnieku klajās seksualitātes un seksa demonstrēšanas, ir izsmalcināta vēlmju-domu-komunikācijas tīmekļa izveide un aprakstīšana. Taču nepamet vilšanās, ka arī pasaules otrā malā nav labāk - cilvēki, par spīti savai kultūrai un smalkajai "redzei", ir tikpat vientuļi, tikpat samaitāti, nesaprasti un nesaprotami. Cilvēces lāsts būt muļķiem?

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem