Andris Ogriņš: suns uz kokteiļa glāzes

2007. gada 2. februārī, plkst. 18:38

komentāri (59)

  • Andri 02.02.07 19:31

    ar ko slimojam?

  • artis 02.02.07 21:09

    "vertikāls globuss", "kā glābšanas laivu atcērtu" - šie, manuprāt, ir ne pārāk forši tēli, jo tādi pat ļoti savādi, grūti saprotami. Ja salīdzina, tad šī no tavām nu jau trim publikācijām man patika vislabāk, tās nosaukums ar' nav slikts.

  • Patricija 02.02.07 21:58

    andrīc ūdenī. aizsalušā.

  • Jansons-Brauns 03.02.07 10:28

    Vārdu savirknējums.

  • oga 03.02.07 11:12

    tas ir Andra darbs. tikai viņa. nezinu, vai tajā ir tik vienkārši dalīties.

  • gruuu 03.02.07 12:30

    ļoti gribētos dzirdēt kā tas skan dzīvē. tavi dzejoļi ir košļene ar noturīgas garšas īpašībām.

  • Annuža 03.02.07 12:48

    Vai tas būtu psihodēliskās literatūras paraugs? Latviski sakot – slima suņa murgi.

  • X 03.02.07 18:40

    abet man par pārtsteigumu patīk.. protams, kā parasti latviešu literārajā daiļradē, pietrūkst satura - galveno kanti notur metaforas, šizīgi salīdzinājumi u.t.t. - gluži kā šajā gadījumā. Bet tik un tā, absolūti nepievienojos šejienes komentētāju vairākuma negatīvajam viedoklim - kaut kas šarmants un paliekošs tajā visā bija...

  • matemātiķe 04.02.07 0:13

    vai iespējams saskaitīt, cik idiotisku rakstu tiek publicēts ik dienu?

  • sofija marso 04.02.07 13:41

    dazhviet shkjiet pashmeerkjiigi, bet peedeejais patiik. Kaut kas vilinosh tur ir.

  • artis 04.02.07 13:42

    Patrīcij, mēs redzam, ka Andris peldas. Bet ko gan tu domā par tekstiem kā tādiem!?

  • X' am 04.02.07 13:44

    3 no 7 ir vairaakums? :O branga logjika : D

  • susuriņš 04.02.07 14:14

    eu, mani paņēma!

  • atzars 04.02.07 22:24

    Lasījis neesmu, bet patīk.

  • atzars 04.02.07 22:29

    Izlasīju, bet nepatīk.

  • hiacinte 05.02.07 11:20

    nezinu, kā tas ir autoram pašam, bet man kā lasītājai gan tiek tikai tāda murgaina gļukošanas sajūta, un tad nu tēlu krāsainums vien neko neglābj, ja kopaina tik biedējoši nesakarīga. bet pēdējā dzejoļa nobeigums gan patika

  • a.o. 05.02.07 11:30

    autors nepretendē uz sakarīga cilvēka statusu, bet vai tad tas viņam liedz būt autoram... paldies par "slima suņa murgi", patiešām aizkustināja. es gan vairāk uz vilku pusi, bet suņi jau arī mēdz klaiņot...

  • martinzzz 05.02.07 14:55

    atkal tuksh teksts ... taa itkaa nezinatu ko no plastelina samiciit .. teica martinz

  • dukts 05.02.07 22:35

    pārdrošai fantāzijai jau nav nekādas vainas (lai ko teiktu vecišķākie šī portāla lasītāji), tikai tad jādara viss, lai dzejolis neiznāktu nevajadzīgi sarežģīts - būtu vēlams nerakstīt lielā vienkopus blāķī, vajadzētu paskatīties, lai lietvārds, īpašības vārds vai darbības vārds, kas ir kaut kā saistīti viens ar otru, neatrastos kaut kur pārāk tālu viens no otra, padomāt par intonācijas dažādību (nu, lai dzejoļi mazliet vairāk atšķiras viens no otra). bet vispār jau daudz kas ir aizraujoši, vai tad ne?

  • a.o. 06.02.07 10:53

    šie pārsvarā ir vasaras dzejoļi (zini, roņiem karstumā grūti, no ķermeņa izgaro mitrums un iekšējie orgāni saraujas blīvā pikucī. arī smadzenes). he-he. iepriekšējais komentārs par suņiem un vilkiem, tagad roņi - zooloģiskais(bērnu)dārzs kaukāds. kaķa trūkst... nu labi, lai būtu viens retorisks jautājums vecišķākajiem portāla lasītājiem (ne jau gadu ziņā, nē...) - vai kaķītis jums šķiet skaists tikai tad, ja labi pārzināt viņa organisma uzbūvi? p.s. šobrīd ir vēsāks, un es rakstu mazliet i-z-k-l-i-e-d-ē-t-ā-k.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem