Ivars Ījabs: Mūsu te nav. Jauns pētījums par Latvijas krievvalodīgajiem skolēniem (10)

  • kuģis  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 13:17

    "atrast vietu arī krievu valodai Latvijas multikulturālajā realitātē. "

    Reizēm runājot ar 94/95 utt dzimušajiem latviesu jauniešiem, var secināt, ka viņiem jebkāds krieviskais izsaka vispār neko, viņiem tas neko nenozīmē un ir kas absolūti svešs, viņiem nav ar to nekāda sakara, turklāt rodas sajūta, ka viņi nu jau ir daudz rietumnieciskāki, salīdzinot ar 88-90 gados dzimušajiem. Vārdu sakot, jaunākajai Latvijas latviešu daļai krieviskais vispār neizsaka neko un, manuprāt, tas ir labi. Labi ir arī, lūk, kas cits - 94utt gada jauniešiem ir vairāk krievu tautības draugu, bet nevis tāpēc, ka viņi baigi interesētos un rastu savā dzīvē vietu krieviskajam un embrace'otu Latvijas "multikulturālo vidi" , bet gan gluži vienkārši tāpēc, ka šie krievi pārsvarā ir mācījušies ar viņiem vienā skolā - latviešu skolā, vai apmeklējuši vienus un tos pašus ārpusskolas pasākumus, interešu pulciņus, utt. Tātad loģiskais secinājums - etnisko dalījumu un nosacīto spriedzi uztur tieši dalījumes krievu un latviešu skolās, kas attiecīgi veicina getoizāciju. Krievs, kas gājis latviešu skolā, šodien ir par 90% lielāks ieguvējs salīdzinoši ar krievu skolu krieviem. Ka vēro viņus pulkā ar latviešu skolēniem, atšķirību tiešām nevar manīt, teju tāda pati rietumnieciskošanās pakāpe kā pārējiem. A gudrajiem un zinīgajiem vīriem nezkāpēc vajag, lai valstiskā mērogā krievisko darītu "klātesošāku" latviešu starpā. Kas būtu dīvaini, it īpaši apstākļos, kur liellākajā daļā Latvijas (atskaitot, protams, Latgali) krieviskais elements nekad nav bijis un nebūs sastopams. Piemēram, Tukumā - kas turklāt ir salīdzinoši tuvu Rīgai - jau gadus atpakaļ aiztaisīja vienīgo krievu skolu.mvai, teiksim, Rubeņu novadā Sēlijā - kāda viņiem daļa gar krievisko? Bet vienādot Latviju ar Rīgu ir, maigi izsakoties, slimi.
    Vai vēl, piemēram, Kaķenieki, bijušais sovhoza centrs - padomju gados etniskais dalījums kolhozā 50 uz 50, bet šodien jau pārsvarā visi ir latviskojušies, ko darīt, ja visapkārt, tur laukos, tā latviskā vide.

    Antropologiem vienkārši ir tendence no parastas deskripcijas uzreiz pārsteidzīgi pārlēkt uz moralizējošu preskripciju.

  • kuģis  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 13:32

    Turklāt attiecībā uz latviešu vēsturisko nevēlēšanos šo problēmu risināt, ir pavisam vienkārši - liela daļa latviešu lielo krievu skaitu uzskata vienkārši par vēsturisku pārpratumu, kam kaut kad vajadzētu beigties, tā lieta tiek uzlūkta kā kaut kas, kam vajadzētu būt pārejošam. Nav grūti saprast, kāpēc - tu dzīvo, dzīvo, bet piepeši ap 70tajiem sāk uzrasties anomāli liels svešinieku bars. Loģiski, ka kolektīvajā apziņā tas attiecīgi tiek saistīts ar totalitārā režīma sekām un blaknēm. Kad režīms pagājis (arī - kā vēsturisks pārpratums un "netaisnība"), saglabājas velme tikt vaļā no blaknēm. Un tur neko darīt, latviešos tas tā arī ir.
    Gana bieži no reģioniem uz Rīgu atbrauc cilvēki, un saka, cik jums tur viss krievisks.

  • Edge  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 13:43

    " Taču kā izejmateriāls tālākām pārdomām pētījums ir visai vērtīgs."
    =================================================================================
    Atpazīstu brāli Koļu! Pētīšana dēļ pētīšanas - un vēl padziļinātākas pētīšanas. Veiksmi pētniekiem (ES fondu apguvē)!

  • Edge > kuģis  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 13:53

    "......bet piepeši ap 70tajiem sāk uzrasties anomāli liels svešinieku bars. "
    =================================================================================
    Ap 1870.gadiem - atliek vien klasiku palasīt (piem.A.Deglava "Rīga") vai 1970.gados rakstīto:
    "...Kad sāka dziedāt tautasdziesmas, večiem asaras acīs. Smīnīgie kundziņi pirmajā rangā pierimuši.
    Bauri prot gan dziedāt. Dziesmas tīri jaukas. Bet, paga, kā tad nu iznāk? Garīgā kultūra? Bauriem?
    Bauriem taču nav kultūras, nedrīkst būt kultūras!" Marģeris Zariņs 1973.g. par pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku norises gaitu 1873.g.

  • berlihingen  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 13:58

    "Krievvalodīgie skolēni, kā redzams no pētījuma, ir ļoti ciniski pret politiku kā tādu: politiķi ir neglābjami savtīgi un nekompetenti avantūristi.", - to droši var rakstīt arī krieviski pie, teiksim, Levadas centra pētījumiem. Respektīvi, šeit nav NEKĀDA mesidža tieši Latvijas politiķiem; nekāda speciāla "cieņas izrādīšana" vai "vietas krievu valodai sameklēšana" NEKO nemainīs.
    Vietējie socioloģi regulāri uzkāp tam pašam grābeklim, - nu nevar piemērot indiāņu ciltij kovbojiem domātus trafaretus, if you know what I mean, speaking about bezdibens starp kultūrām.

  • Edge > berlihingen  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 14:54

    "Vietējie socioloģi regulāri uzkāp tam pašam grābeklim, - nu nevar piemērot indiāņu ciltij kovbojiem domātus trafaretus..."
    =================================================================================
    Var, "Taču jautājums, kā vienmēr, ir par ilgtspēju" (I.I) - mūsu sociologiem jau neder Hodža Nasredina apsolītie 10 gadi, mūsējie domā par ilgspēju:
    "....Taču, lai izaudzinātu īstu demokrātisku sabiedrību, vajadzētu gadus simts. Trīs paaudzes."
    P.Laķis, 2003.
    http://www.jaunahanza.lv/cb3.php?id=2&tr=1&lp=2&ln=lv

  • nahimovs > berlihingen  

    2015. gada 6. maijā, plkst. 21:13

    ir nekorekti vienādot politisko situāciju RUS un LAT. Attiecīgi secinājums "visi krievi tādi" nevar tā tikt pamatots.

  • Tvits Latvietis  

    2015. gada 7. maijā, plkst. 12:08

    Uz jautājumu "kā ir iespējams, ka vairums Latvijas krievvalodīgo sevi uzskata par Latvijas patriotiem un vienlaikus jūsmo par Putinu un atbalsta Krimas aneksiju?" atbildi ir snieguši virkne sociologu. Olports vēl 60 gados rakstīja, ka attieksme pret kaut ko nav tiešā saskaņā ar rīcību/uzvedību.

  • berlihingen > nahimovs  

    2015. gada 7. maijā, plkst. 16:31

    Kur manā tekstā ir kaut mājiens uz "vienādot politisko situāciju RUS un LAT"?! Kāpēc neizlasīt pirms rakstīt?
    Un otrkārt, tam nav nekādas nozīmes - politisko vai ekonomisko situāciju atšķirībām, šajā gadījumā svarīga tikai kulturāla vienotība, kas bāzēta (sk. attiecīgus pētījumus) uz viena informatīva avota - Kremļa kontrolēta TV (vid. 75% uzticības krievu starpā).

  • Edge  

    2015. gada 7. maijā, plkst. 18:24

    "......latviešu skatījumā integrācija būs tad, ja krievi katru dienu staigās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ja vienkārši strādā, dara labas lietas ekonomikā, politikā, citās jomās, tas neskaitās. Tāpēc jau arī nestrādā integrācijas programmas - integrācija nav iecerēta kā iekļaušana kopīgā kaut kā darīšanā." Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks (Diena, 7.5.2015.)
    =================================================================================
    Vispār mani "sajūsmina" šie pašmāju liberāļi - gvelž un gvelž, lai tik esošās sistēmas kroplības neatklātu. Par kādu kopīgu kaut kā darīšanu var iet runa, ja bezdarbs jauniešu vidū kopš 1990.g.4.maija tikai palielinās un palielinās?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:09

    Pauls Bankovskis: Kaut kas tika aizskarts (14)

    Dīvaini, ka cilvēkam ir iedzimts un tāpēc patiesi instinktīvs zināms respekts pret sirmiem matiem. Grumbas, daudz drošāka vecuma pazīme, nepavisam neizraisa šo respektu. Nekad netiek runāts par godājamām grumbām.

  • 2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Džodžo Meijers: Džezs bija radikāla mūzika (1)

    Mūsdienās džezu spēlē konservatīvi cilvēki. Un to klausās konservatīvi cilvēki. Un tas nozīmē, ka viņi vairs nevēlas pārmaiņu. Viņiem tas patīk tāds, kāds tas ir.

  • 2013. gada 11. septembrī, plkst. 7:09

    Ivars Ījabs: Tikai par Ruandu (2)

    Kaut arī kādi ikdienas līmeņa konflikti starp dažādām etniskām grupām norisinās teju ik dienas, tomēr ir nepieciešams kāds simbolisks notikums, kurš kalpo par "pēdējo pilienu" – nu, viss, tagad vairs nekādas žēlastības.

  • 2012. gada 14. aprīlī, plkst. 10:04

    Andris Gauja: Vēstule no 6. nodaļas (noslēgums) (23)

    Īsai sajūsmai par manu filmu režisora profesiju sekoja Vara arvien pieklājīgākas, formālākas replikas, kā arī aizvien biežāka viesošanās blakus kamerā.

  • 2015. gada 10. aprīlī, plkst. 6:04

    Elvīra Bloma: Nedzeja. Mūzika no telefona

    pietura, pieturā zēns un telefons telefons vibrē zēns skatās uz autobusu, kas tuvojas lēnām līdz apstājas SMS: "es tevi gribu"

  • 2016. gada 6. maijā, plkst. 6:49

    Mārtiņš Galenieks: Arlabunakti, Londona (5)

    Enfīldā bija liels "Waitrose" lielveikals, kura miskastēs vienmēr varēja atrast daudz pārtikas, kam nupat bija beidzies derīguma termiņš. Lasi es parasti no miskastes ņēmu tikai tad, ja tur nekā cita nebija.

  • 2012. gada 25. oktobrī, plkst. 0:10

    Anete Kozlovska: Kā godīgi nodziedāt (10)

    Pirms lielkoncerta Rīgas Domā 30. oktobrī mēs runājām par dziesmu tapšanu, emocijām un dzīvi ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, kurai nupat iznācis pirmais soloalbums "Tik daudz".

  • 2015. gada 2. februārī, plkst. 8:02

    Ērika Bērziņa: Parādes portrets kliedzošajam brālim (2)

    Alisei nepatīk, ka es – kā nezinātāja – viņai kaut ko norādu. Lai gan nekad neesmu teikusi, ka zālei jābūt zaļai un debesīm zilām, mēs tik un tā strīdamies.