Elga Freiberga: Ievainotais skatiens
2006. gada 27. decembrī, plkst. 15:54
komentāri (2)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
Jānis Jaunsudrabiņš, 1908
.jpg)
a.l. 05.01.07 14:56
skaidrs, ka fotograafija ir varen interesanta lieta un jo iipashi, ja saprotam, ka taa nav vinekaarsha realitaates bilde. bet tommeer paliek jautaajums: protmas, ka nevajag autorus iesleegt klishejaas, bet tomeer, Barts tad beigu beigaas pagriezhas uz fenomenologiskas analiizes pusi?
hm 11.01.07 17:10
it kaa jau interesanti tas, ko raksta barts, preciizaak Freiberga, sheit. No otras puses duras aciis visas taas vietas, kas klasikjim tiek atljautas un veeliigi izceltas kaa vinja talantu apliecinoshas kapriizes, bet filosofijas studentiem tiek noniecinaatas kaa 'nespeeja spriest akadeemiski'. Un veel - ljoti daudz kam var piesieties. Turklaat - nepaarnjem taada no kaajaam notriecosha sajuuta, kaa pirmoreiz saskaroties ar piemeeram dazhiem citiem dizhgariem. Liidz ar to - ko es ar to visu gribeeju teikt?