Liene Brizga-Kalniņa: Kā bērniem izskaidrot seksu? (8)

  • Baiba Dambe  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 11:39

    Paldies! Tiešām lielisks raksts! Man gribētos, lai šo izlasa ikviens vecāks, kuram ir mazi bērni. Lai mazāk ir ģimeņu, kurās seksa tēma ir tabu un viss, kas saistītas ar "tur lejā", ir kaut kas neķītrs, kaunīgs un slikts. Tas, par ko nerunā. Forši, ka ir tādas grāmatas, kurās viss bērnam saprotamā valodā izskaidrots, bet vissvarīgākais man tiešām šķiet ģimenes paraugs. Redzot dažādas dabiskas, ar cilvēka ķermeni saistītas ikdienas norises, mazais cilvēks daudzus jautājumus nemanot apgūst pats. Lai mūsu bērni aug laimīgi, nesačakarēti un ar veselīgu attieksmi pret seksu!

  • Version  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 15:44

    Man ir gan ģimene, gan bērni attiecīgajā vecumā, un arī puritāņi neesam, bet būtu vērts uzzināt kāda konservatīva psihoterapeita vai seksologa nepolitizētu viedokli par informācijas pasniegšanas veidu un jautājumu aktualitāti bērniem vecumā no 8 gadiem, kam šī grāmata, spriežot pēc vācu izdevuma, domāta.
    Daudzi jautājumi nav aktuāli bērniem vecumā no 8 gadiem un neatbilstoši vecumam koncentrēti uz seksa tehniku un fizioloģiju.
    Zīmējumu estētika var izrādīties psihi traumējoša.

  • aleksandrs z > versijai  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 16:09

    o jā, šis nu gan ir politizēts viedoklis. un konservatīva psihoterapeita (khem, kas vispār ir "konservatīvs psihoterapeits"? šariata psihoterapeits?) viedoklis būs nepolitizēts?
    vai gadījumā ar vārdu "politizēts" jūs patiesībā neimplicējat - "es negribu jums piekrist, tāpēc es centīšos jūs jebkādā veidā diskreditēt"?

  • g.andra  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 16:27

    Mana mamma pārāk paļāvās uz to, ka veselības mācības stundās skolā taču visu izstāstīs, tāpēc nekādu "kas ir pincītis" un "kāpēc man tur kut" sarunu nebija.
    Tāpēc skaidri atceros kā pārbijos, kad Ziemassvētku rītā pirms dāvanu izsaiņošanas tiku pie pirmajām mēnešreizēm, noslēpos aiz skapja, jo domāju, ka mirstu nost. Drīkstēju neiet uz baznīcu. Skaidrojums - "tagad tev tā ik pa laikam būs". Tā arī vienīgā saruna.

    Hmm, kaut kā liekas, ka mamma joprojām domā, ka tālāk par bučošanos pie kāpņu telpas neesmu tikusi.
    Mammas, runājiet ar saviem bērniem.

  • Ieva M  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 20:49

    Protams, ka bērniem ir jāizstāsta viss par seksu, vēl pirms iestājas pubertāte. Jo tad, kad iestāsies pubertāte, viņi visnotaļ var atteikties runāt ar vecākiem vispār.

  • patagonia  

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 20:59

    labs raksts, jaa. istenibaa vienkarsi normals raksts. smaidu vienigi izraisa tas, ka pinci mes vardaa nosaucam, kamer mammai tur veljoprojam ir caurumins.:-)
    kamer es piekritu, ka "sieviete paver lielaas kaunuma luupas...." izklausaas traumejosi, tikmer tomer domaju, kapec, piemeram anglu valodaa mazi berni normali var pateikt "vagina" un pat ir jau izdomajusi iesaukas sim vardam... varbut ta ir latviesu lietojamaas valodas specifika, kas tomer veljoprojam saknojas senos puritaniskos prieksstatos par to, kas ir seks? ka labak tomer caurumins, nevis "pezina", piemeram?
    no manas pieredzes, berni pilnigi normali sajaa vecumaa (no 8 gadiem) spej uztvert zinatnisku informaciju un iemacities dazus zinatniskus terminus par pasa personigo anatomiju.... nav obligati vienmer jaaizbildinaas ar "gailiti" "kafijas pupinu", "curinu" utjp.... tas, manuprat, ari rada to kaunisko sajutu, ka lietas nedriskt saukt istajos vardos....?
    pilnigi piekritu autorei, ka jo gimenee vairak atvertibas un normalas atieksmes pret seksu, jo berniem ari vienkarsi daudz lietas bus normalas un saprotamas. pliki jurmalaa, pliki pirtii, bernins piedzimst maajaas, utjp.... dosimies dabaa!

  • laimiņa  

    2015. gada 8. aprīlī, plkst. 11:34

    burvīgs raksts.Visam dzīvē janotiek maksimāli dabiski un īstajā laikā,un katram šis īstais laiks pienāk citā vecumā un citā laikā.Tādēļ ir diezgan absurdi mēģināt ieplānot apgaismot bērnus par tik būtisku un tai pat laikā vēl aizvien mitoloģizētu tēmu kā cilvēku vairošanās. Gan vecākiem,gan audzinātājām bernudārzā,gan skolotājām skolā ir jābūt gatavām jebkurā brīdī un jebkurā mācībustundā godprātīgi,bez stostīšanās un sarkšanas atbildēt uz konkrēto bērna vai tīņa jautājumu par šo tēmu. Tikai tad,kad pieaugušie savā vairumā sāks normāli un bez sakāpinātības uztvert seksuālās attiecības starp cilvēkiem kā bioloģisku,vairumā gadījumu,cerams,patīkamu procesu,arī atbildes uz dabiski rodošamies bērnu jautājumiem nāks dabiski.

  • Sierrealiste  

    2015. gada 9. aprīlī, plkst. 14:12

    Skaidrs, ka arī bērnam jāizstāsta, kā ir. Bez puķēm. Uzzinās viņš visu diezgan ātri pats. Labāk, lai vecāki var izvēlēties informācijas avotu. Sabiedrībā attieksme pret seksu tiešām ir dīvaina. It kā ļoti iekārojams, no otras puses joprojām kaut kas slēpjams un netīrs.
    Joprojām atceros, kā mani vecāka māsīca kutināja (zirgojāmies), un es sāku brēkt "izvaro". Viņa ļoti apstulba, nosauca mani par muļķi. Bet man lūk bija izstāstīts, ka 'izvarot' nozīmē darīt pāri sievietēm un bērniem. Nepieminot, ka runa ir par seksuālu vardarbību. Vēl tagad esmu īgna par to, kā mani toreiz dezinformācija nostādīja muļķes lomā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2014. gada 10. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Nu tad – par stabilitāti (3)

    Raugoties objektīvi, Latvija, svinot 25 gadadienu "Baltijas ceļam", iekšpolitikā ir sasniegusi zināmu stabilitāti, un jauno vēlēšanu rezultāti mums nekādu pastaro tiesu nenesīs.

  • 2016. gada 18. augustā, plkst. 6:31

    Satori diskusija: Mākslas darba interpretācija kā teātra valoda (1)

    "Satori" diskusijā par teātra valodu un mākslas tulkošanu piedalījās teātra kritiķe Edīte Tišheizere, teātra producente Gundega Laiviņa. režisori Mārtiņš Eihe un Viesturs Meikšāns.

  • 2012. gada 5. septembrī, plkst. 8:28

    Liene Linde: "Trīs dienas brīvībā": par desām un dvēseli (8)

    Pjotrs atgriežas cietumā, un arī atgriešanās cietumā ir tikpat asa ķermeniska konfrontācija: cietuma uzraugi sīki sagraiza viņa nopirktās desas, izpēta kafijas, tējas un cigarešu saturu.

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 12:46

    Ilmārs Šlāpins: Kā izdzīvot bēgļu straumē? (2)

    Ir sejas, kas izkliedz saukļus, un es saprotu, ka man nepatīk šie cilvēki, jo viņi ir neglīti un neglīti kļūst arī viņu saukļi. Redzot divus pūļus, es gluži neviļus izvēlos nostāties pie tiem, kas man patīk.

  • 2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.

  • 2015. gada 8. maijā, plkst. 6:05

    Penelope : R.I.P. (2)

    Savas bēres atceros diezgan labi. Varētu pat teikt, atceros ļoti detāli. Protams, var jautāt, kāpēc es vispār uz tām gāju.

  • 2013. gada 15. jūlijā, plkst. 7:07

    Guntars Rēboks: Gaismas bērnu vajāšanas

    Pirmoreiz sastopoties ar mandeiešiem, eiropieši tos dēvēja par Jāņa kristiešiem, jo uzskatīja, ka evaņģēlists Jānis mandeiešiem pasludinājis evaņģēliju. Savukārt islāma pasaulē mandeiešus pazīst kā sābiešus, kas Korānā līdzās kristiešiem un jūdiem minēti kā vieni no grāmatas ļaudīm.

  • 2016. gada 21. decembrī, plkst. 12:23

    Antropologu sarunas: Ziemassvētku vecīša dekonstrukcija

    Sarunu cikla "Antropologu Ziemassvētki" otrā sērija. Sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Anna Žabicka dekonstruē Ziemassvētku vecīti.



Kultūras Ministrija
vkkf