Rolāns Barts: Camera lucida: piezīme par fotogrāfiju
2006. gada 22. decembrī, plkst. 14:57
komentāri (28)
2006. gada 22. decembrī, plkst. 14:57
komentāri (28)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
22.12.06 15:16
Mja, Zontaaga, Barts? Vai tieshaam nav nekaa jaunaaka par fotograafiju? Laiks tach iet uz priekshu!!!
velns 22.12.06 15:31
Ko tu domāji - nevar taču sākt celt māju no jumta. Vispirms jāiepazīts fundaments, pamati jāiemūrē, tikai tad var sākt kaut ko celt. + šobrīd uz kāju un roku pirkstiem ir saskaitāmi cilvēki, kam ir šie pamati. + kuriozāks gadījums bija ar 1940. gadā nomirušo Benjaminu, kura "Ilumnāciju" izdošana pērn Latvijā izraisīja īstu intelektuālo revolūciju un autors kļuva par gada citētāko filosofu.
Jansons-Brauns 22.12.06 15:34
Melis.
nevermore piekriit v 22.12.06 15:45
jaa. pladies, ka shito nopubliceeji, jo tagad vismaz to sarunu var runaat taalaak, neatstaastot to, ko teicis barts. man vajga bishki padomaat. iekomenteeshu riit. bartam jau arii paldies, ka uzstaadiija topiku un skaidri izteicaas, bet ui, cik daudz, kas vinjam iebislams un piebilstams..
velnam 22.12.06 18:19
zini, lai iepazītu fundamentu vienmēr būtu jāgaida kaut kādi tulkojumi dzimtajā valodā, tad Lv intelektuālajā vidē 100 gadu nekas nekustās uz priekšu. lai gan Kanta spriestspējas kritika ir nepārvērtējamas nozīmes darbs estētikas teorijā, taču es gribu redzēt to ***, kas mūsdienu mākslas uztveri skatītu, atsaucoties uz Kantu kā baigo autoritāti.. Un vēl vairāk es gribētu redzēt tos, kas gaidītu (gaidīja..) I.Kanta tulkojumu latviešu valodā, lai vispār izteiktos par gaumi, skaisto etc... Ja kāda lieta interesē (!!!), tad valoda nu gan nav šķērslis (mans personīgais motto - lasīt pēc iespējas oriģinālvalodās, izvairoties no jebkādiem tulkojumiem jebkādā valodā..) un sarunas vedas "neatstāstot, ko kāds ir teicis". Tāpēc Barta grāmata ir labs līdzeklis, kā celt vispārējo Lv lasītāju izglītības līmeni, bet tiem, kam fotogrāfija tiešām interesē, šis tulkojums nenozīmē neko (vismaz man..)
nekad vairak 22.12.06 18:27
nu, nez.. valodu zināšanas protams ir labs erudīcijas u.c. rādītājs, bet vai ikvienam fotogrāfam vai citādam kreatīvam būtu jāpavada labākie gadi gramatikas moku kambarī ?.. nez nez. ne visiem ir talants uz valodām. turklāt tekstā svešvalodā var vis ko palaist garām. tas ir labi, ka ir tulkojumi. vismaz redz, ka ir kaut kāda jēga no filologu fakultātēm arī.
22.12.06 18:30
Man, protams, nav pamatotu iebildumu pret tulkojumu nepieciešamību.. tie ir nepieciešami etc. TAČU, piemēram, ir apgrūtinoši komunicēties ar kādu, kam foto teorija saistās tikai ar Zontāgu un Bartu (sliktākajā gadījumā - Benjaminu), paldies dievam, fotogrāfi lielākoties ir lasījuši kaut ko vairāk up-to date
nekad vairak 22.12.06 18:54
nu, jaa.. nez, nezinu tik labi foto situāciju lv. bet zinu toties lieliskus darītājus, kas to lasīšanu viegli laiž gar ausi.
mija 22.12.06 20:28
mazie gailiishi grib paarleekt zontaagu un bartu.. muuzhiigi buut vinju labajaam vaarsmaam!
foto 22.12.06 21:20
gluži kā elga freiberga intervijā KDienā norādīja - par fotogrāfiju ir rakstījuši daudzi, bet ir maz tik iedvesmojošu tekstu kā Barta, Zontāgas vai tā paša Benjamina. Diemžēl mūsdienās nav apzināts neviens tāds spilgts esejists, kur nu vēl teorētiķis, kas pievērstos šim medijam.Jā, ir Viktor Burgin, David Bate u.c., bet viņu darbi vairāk iederas Critical Introduction into Photography, nevis kā atsevišķi izdevumi. Fotogrāfija mūsdienās vairāk skatīta kontestā ar laikmetīgo mākslu, dokumentālo reālismu, mazāk kā unikāls un suverēns medijs. Tādēļ arī jaunā interneta žurnāla photography.lv pirmais izdevums vēlreiz mēģinās noskaidrot, kas tad ir fotogrāfija pati par sevi.
p.s. to mija 22.12.06 21:32
tādēļ barti un zontāgas ir domātais - lai viņus pārlēktu, resp., domātu tālāk. tas tikai šeiten ir iedzīti aizspiedumi, ka visu kruto darbi ir jāgodā bez problematizēšanas. tādēļ jau šī valsts netiek ārā no purva. Kūle samurgo kaut kādu pseidofilosofisku sacerējumu, un tādas mijas ne pušplēstu vārdiņu nebilst, jo nedrīkst taču ''gudros'' pārlēkt...
BTW 22.12.06 21:50
Čehiem rādās spēcīga foto skola, kas nodarbojas ar tās teorētisku jautājumu ap-runāšanu, tāpat ir tādi autori kā T.Barret, D.Goldblatt, kaut vai vecais labais A.Danto. Neminot visas tās iespējamās variācijas, kad fotogrāfiju analizē semantika, semiotika, "kreisās" mākslas zinātnes, kā socioloģija u.t.t., u.tjp.
nevermore 23.12.06 4:48
pakomentēšu par 21. punktu - foto un haiku. Bartam pieder arī teikums "haiku are japanese snapshot flashes with no film in the camera". kā eiropietis un "zīmju imperators" viņš tomēr pārāk maz uzmanības vērsis tieši uz tukšuma nozīmi tālās austrumu valsts kultūrā, kas arī dod atbildes uz daudziem jautājumiem fotogrāfijas sakarā. haiku, līdzīgi kā momentuzņēmums pēc savas būtības ir ceļojuma dienasgrāmatas ieraksts - tas ir viens mirklis ceļā. un tukšums, kas tajā.. hm? nerosina fantāziju? tieši otrādi - tas, būdams fragments, paver iztēlei visu, kas ir bijis pirms un pēc. nu jā - tā ir cita kultūra. tā nav rietumu kristīgā tieksme pēc absolūtā un simbola, kas arī visā glezniecības tradīcijā manāma. arī japāņu tradicionālai glezniecībai svarīgāks ir tukšums, nākošs no tukšuma budisma, un ne tikai - arī aizsenās pagāniskās tradīcijas. iespējams, tāpēc arī foto kā medijs ir tik pieņemams un populārs japāņu vidū. un nerosina jautājumus par to, kāda ir foto loma mākslā. (šeit arī slēpjas atbilde par japāņu tūristu apsēstību ar fotogrāfēšanu). japānis nefotografēs ķiršu ziedus to pilnbriedā, bet gan plaukšanu, biršanu. turklāt, nevis norakstīs to uz foto mazspēju - neietvert bildē absolūto, bet gan apzināti - jo viņam dzīve sastāv no mirkļiem, kas seko viens otram un nekad nav pilnīgi, taču mirklīgā apzināšanās dod sajūtu par dzīves ceļu kopumā - mirklis ir kā atgādinājums par to, ka kaut kas ir uz priekšu un kaut kas arī atpakaļ. domājot par šo - fotogrāfija, līdzīgi kā jebkura cita mākslas ir cieši saistīta ar reliģiju, fotogrāfija, kā jebkura cita māksla dzen saknes arī pirmatnējās reliģijās un rituālos - Barta pieminētajā tieksmē pēc dubultnieka, pēc izlekšanas no savas ādas, es meklējumi, attēlojumi utt. fotogrāfija, piesakot jauno tehnoloģisko mediju ēru un "dreamz come true - virtual true", pamazām ved mūs uz pirmatnējo rituālu, kurā cilvēks nešaubīgi tic tam, ko redz un identificējas ar tā saukto māni. turklāt, ja šo iedealizēto domu gaitu stumjam vēl tālāk - itis all about globalization un kaut kad nākotnē iespējamu vienas vienotas rases pastāvēšanu, bez dalīšanās pa dažādu reliģiju sektoriem, atgriešanos kopīgā mitoloģizētā pasaulē, kurā dieviņi dzīvo tepat vietējā mežā. un gribas cerēt, ka tā arī būs.. kā tur dziedāja vienā latviešu dziesmiņā "vai tad es ietu zaļumos ar pacilātu prātu - ja koks uz koku dusmotos un puķe puķi rātu? (..) no kokiem, puķēm mācīties..". /all rights reserved/
ep ep 23.12.06 10:42
rokas no mijas nost! Shkiet, ka tieshi to vinji ar gribeeja teikt, lai peec barta un zontaagas nevelk strikjiitii liidzi sagraabstiitaaju baru.
2 ep ep 23.12.06 12:44
Jā, jā, pēc Kanta estētika arī mirusi, nav ko visādiem Danto un Adorno vilkt striķīti...
2 nevermore 23.12.06 12:45
Tas, ka foto ir "mirklis" ir skaidrs, bet kā ir ar KONTEKSTU, kas foto ir, bet haiku ir pavisam cits???
nev_rmore 2 2 23.12.06 17:58
fuk ze sistem
23.12.06 19:02
fuk ze haiku
23.12.06 19:16
haiku nav varbut ir pavisam kas cits. bet kaa celojuma pieraksts haiku ir ari foto pirms foto. in a way.
24.12.06 0:39
tikai haiku tiek lasīts, bet foto skatīts, kā rezultātā pieredzes u.c. situācijas nav salīdzināmas. lai gan salīdzinājums tā vienkāršajā sākumā ir piemīlīgs