Anda Kļaviņa: Pasaule bez brīnuma jeb kādēļ ir nepieciešama māksla, kas liek trīsēt un drebēt

2006. gada 4. novembrī, plkst. 23:04

komentāri (20)

• nevermore 06.11.06 8:54

  mjā.. man dazhkaart burtus ar garumziimeem aizstaaj kaut kaadi citi burti, piemēram "j".. taapeec briizhiem shaubiijos par to, vai runa ir par Jaunaa vai Ljaunaa izraisiitajaam triisaam, jo patiesiibaa peec konteksta dereeja abi.. ja Adorno buutu latvietis, iespeejams arii vinsh pats aatri vien sho vaardu speeli pamaniitu un godiigi pats sev atziitu, ka jauno asociee jauno ar ljauno.. te arii vinja vecmodiigums..

• nevermore 06.11.06 8:56

  atvainojos, labojums peedeejaa teik.. "pats sev atziitu, ka asociee jauno ar ljauno".. luuk, arii sapinos abos vaardos.. shit..

• heh 06.11.06 17:34

  būtu interesanti palasīties Adorno un Aristotela sarunu par "trīsām un derbuļiem".. ja vien tāda, protams, būtu iespējama..

• 06.11.06 21:45

  Šēnbergs, nevis Šonbergs...

• 07.11.06 13:55

  selma nevis zelma

• mmm 07.11.06 16:12

  tie bija kontroljautājumi, vai kāds maz tik tālu izlasīs.

• pelīte pīkstīte 07.11.06 23:14

  es Adorno izteikumu par skaistā (mākslas) neiespējamību pēc Aušvicas interpretētu nevis kā mākslas beigas, bet gan kā aicinājumu pēc jaunas paradigmas sākuma nepieciešamības. Šajā aspektā arī mūsu (manu / autores) ceļi šķiras - autore aicina atgriezt pagātni, kad (pagātnes) skaistais vēl bija iespējams un pēc tā šablona piegriezt tagadni, kamēr es labāk aicinātu iesākt jaunu `pēc-aušvicas` skaistuma izpratnes konstruēšanu. Pretējā gadījumā mums nebūtu muzeju, galeriju, mēs nekarinātu gleznas pie sienām un autorei nebūtu par ko rakstīt. P.S. Lai gan mākslu jebkurā laikposmā un izpausmē ir iespējams skaidrot sociāli. Šī iemesla dēļ mani ne pārāk apmierina Aušvicas kā kritērija izmantojums. "Skaistumu nogalinoši" procesi nepārtraukti veido vēsturi, cilvēku dzīvi un arī mākslu. Vienīgais attaisnojums Aušvicas piesaukšanai (mākslas (mūzikas/literatūras) kontekstā) ir 1) Adorno tautība 2) viņa sociālās teorijas paplašinājums (kas ir ticamāk)

• QUIZ 07.11.06 23:37

  which one of great philosophers has said the following sentence: "aesthetics is currently "about as low on the scale of philosophical undertakings as bugs are in the chain of being.""

• rikšiem bērīt es pal 08.11.06 0:49

  ja vien es sapratu pareizi, šis raksts neprasa pēc atgriešanās pie pēc-Aušvicas skaistā izpratnes, bet gan iezīmē jaunu - pēc ...skaisto, kas savukārt izpaužas jauno mediju mākslā.

• p.p. 08.11.06 2:09

  > rikšiem bērīt es pal Jauno mediju mākslas interpretācija caur Adorno estētikas teoriju nozīmē, ka tās izejmateriālam - vilnim - tiek piedēvēts Aušvicas situācijas postošais spēks, kas realizējas katastrofā, ja to ekspluatē "ļaunie spēki" (valdība, komercija u.tml.), vai arī katastrofas novēršanas rīkā, ja to ekspluatē mākslinieki. To, ka vilnis ir sava veida "resident evil", varētu potenciāli pieņemt. Taču tālākā piedāvātā interpretācija nedarbojas gadījumā, ja es kā kritērijus nepieņemu: 1) iedalījumu "pirmlietotājā" (proti, valstī, kapitālistiskajā saimniekošanās sistēmā etc.) un "disidentā" (kas šajā gadījumā ir mākslinieks) (atgādina 50 gadu zinātniskās fantastikas uzburtās ļaunuma utopijas.. šajā ziņā piekrītu Danto, kas noraidīja nākotnē-skatīšanās-vēlmes autoritāti: "Nothing so much belongs to its own time as an age's glimpses into the future") proti, vilnis ir vienība, materiāls, kuru var pielietot dažādos veidos - ja pielietojuma tehnoloģiskā puse ir +/- vienāda kā pirmlietotājam tā disidentam, tad vienīgā atšķirība ir rezultātu interpretācijā (par to 2.punkts.) 2) tam, ka rezultāts tiek interpretēts saistībā ar tā piederību "pirmlietotājam" (un ir defaultā bad) vai "disidentam" (un ir defaultā good). Komentāra vietā uzdošu jautājumu: vai vaļu migrācijas pētniecībai mākslas nolūkos izmantotie viļņi un to fizioloģiskā iedarbība ir mazāk bīstama, nekā vaļu migrācijas pētniecībā zinātniskos nolūkos izmantotie viļņi? (pārdomas par tekstā lietoto piemēru par valsts oficiālajos plānos izmantojamā starojuma kaitīgo iedabu (ar ko daļēji tika pamatots "pirmlietotāja" dafaultais ļaunums)) Tb - Rezultāta interpretācijai (piedēvēšanai mākslas vai ne-mākslas jomai) būtu jānotiek pēc būtības - pēc tajā iekodētās pieredzes (piem, radio ikdienā ir kaste, kas sniedz noteikta veida informācijas klausīšanās pieredzi / mākslā radio sniedz cita veida pieredzi (piem., iespēju dzirēt ikdienā nedzirdamu frekvenču līmeņus/ redzēt tos u.tml.). Taču tādā gadījumā veidojas pavisam citi noteikumi, pēc kuriem piešķirt "labā" un "ļaunā" raksturojumu kādam darbam... un tā tālāk... iepriekšminēto iemeslu dēļ uzskatu, ka šajā referātā Adorno estētikas teorija, lai gan tiek pielietota atbilstoši tās priekšrakstiem, tomēr ir patreizējā laikmeta garam neatbilstoša (atbilstoša, ja pieņemam noteiktus nosacījumus, taču, ak vai, ir daudz iespēju tos nepieņemt..)

• Naitvish 08.11.06 17:54

  Man samērā neizprotams txt fragments bija tas, kur bija rakstīts par determinismu un indeterminismu.. Vai tiešām tās būtu vienīgās alternatīvas? Turklāt šīs teorijas tiešām ir pietiekami vecas un nav saistāmas tikai ar kaut kādu, piemēram, kvantu fizikas rašanos, bet gan par tām ir diskutēts sākot ar vismaz 16-17.gs. (Kā alternatīvas jau tad bija apskatītas, piem., kompatibilisma iespējamība, okazionālisms.. utt.) Kādēļ piepeši tieši mākslinieki par to var runāt/ viņiem jārunā un tieši tagad? Un -kādēļ šādas teorijas būtu jāattiecina uz mākslas teorijām? Būtu jauki, ja kāds man to varētu paskaidrot.

• p.p. 08.11.06 19:27

  > Naitvish Adorno to skaidrotu sociāli un šī raksta autore, pieņemot, ka vēsture attīstās pa spirāli, piemērotu Adorno sociālo prizmu šīsdienas situācijas skaidrošanai :DDD Kā tev, Naivish patīk šāds variants?

• + 08.11.06 19:31

  Vai kāds var man paskaidrot šo teikumu "Šāds aizspriedums ir vēsturiski veidojies un tādēļ var tikt atsaukts." Kāpēc "vēsturiskums" tiek pieņemts kā iemesls kaut kā atmešanai? šķiet, ka ir virkne domātāju, kas oponētu, apgalvojot, ka viss viedojas tiši vēsturiski un tamdēļ, lai izprastu kaut ko, jāsāk ar tā kaut kā vēstures iepazīšanu...

• valja>+ 09.11.06 1:21

  Veesturiskums paredz atmeshanu, jo tas noraada uz paraadiibas atkariibu no noteikta veesturiskaa konteksta, kuraa valda noteiktas varas un sociaalaas attieciibas, liidz ar to, ja shaads konteksts varis nav aktuaals shobriid, shis aizspriedums zaudee legjitimizeejosho fonu un ir atmetams. Liidziigi atmetams ir aizspiredums, ka sievieteem ir jaaseezh pie pliits, jo tas ir radies veesturiski un liidz ar to tam nav nekaada cita pamatojuma, kaa vien nu jau neaktuaalaa veesturiskaa situaacija.

• +>valja 09.11.06 12:07

  ja piekrītam tavam sievietes-plīts piemēram, tad mirklī, kad tas tiek atmests, tam patiesi ir jābūt vairs nefunkcionējošam. un šeit rodas iebildes: 1) lai saprastu, kas, kāda un kāpēcir sieviete (soc. antropoloģiski), ir jāprot rekonstruēt šo vēsturisko kontekstu. 2) un tas - skat. iepriekšminēto - notiek nepārtraukti. Piemēram, mākslā, ja tā vēlas darboties ar "sievietes" nojēgumu. Negatīvā variantā tas ir feminisms, kas sagabā šo vēsturisko skatījumu uz sievieti - lai gan cīņa notiek par v. un s. vienlīdzību, sieviete nekad feminismā netiek pasludināta par vienlīdzīgu, bet gan par minoritāti, jo pretējā gadījumā, līdz ar vienlīdzības sasniegšanu, feminisms zaudēs savas esības un darbības jēgu. plašākā variantā tie ir daudzie konteksti, kuri ir veidojušies/ietekmējušies etc. no, piem., tā paša sievietes soc.antropoloģiskā skatījuma. Kā adekvāti interpretēt un analizēt parādības, kas atrodas šajos kontekstos, ja galvenais - vēsturiskais - skatījums tiek atmests? Tā kā vēsturiskais skatījums nav gluži tā "atmetams", kā sū*** pēc pakakāšanas...

• 2 valja 11.11.06 0:02

  izlasi sava teksta pirmo teikumu un tad padomā - ja piekrīt tavai versijai par vēsturiskumu kā varas un sociālo kontekstu, kas noveco un tamdēļ kļūst lieks, tad kāpēc neatmest arī Adorno, kas ir rakstījis noteiktā vēsturiskā varas un sociālajā kontekstā, kas, šeit būtu grūti iebilst, patreiz ir ļoti mainījies... šķiet, ka valja ir anulējusi A.K. darbu :DDD

• . 17.11.06 13:46

  paldies visiem, kas piedalījās.

• ? 22.11.06 17:00

  tomēr - mūsdienās mākslas darbs (arī šāda veida) nereti nav nekas vairāk, kā tikai spriedelējums par kaut ko aktuālu. tāpat kā raksts ikdienas avīzē. un ne vienmēr tas var likt cilvēkam kaut ko saprast, bieži vien cilvēks vienkārši sāk baroties no negatīvā. ne velti negatīvajai mūzikai komerciālie panākumi tikai pieaug. un rezultāts ir pilnīgi pretējs sludinātajam.

• emih 23.11.06 16:51

  Autorei paldies par rakstu. Pirmajai daļai par Adorno teoriju varu piekrist bez šaubām, otrajā daļā var saskatīt tādu diezgan veiksmīgu PR jauniem viļņu māksliniekiem. Bet tomēr tas mani atstāj šaubās. Jo tie visi viļņu efekti ir tā mehāniski radīti, ka man tas tomēr ar mākslu neasociējas. Māksla kā trīsas no jaunā, bet tas jaunais ir cilvēka spējas, kas līdzinās maģijaj - nezināmajam, nevis kaut kas mehāniski atražots. Es atceros, ka man stāvot blakus Poikāna lielajai trubai vai klausoties Latvijas Gāzes skaņas, nebija sajūtas, it kā es stāvētu blakus kam lielam, varenam un nezināmam. Man šķita, ka drīzāk mani manipulē ar mehāniskiem līdzekliem. Nezinu, vai jauno mākslinieku snieguma salīdzināšana ar Adorno teoriju nav arī manipulācija. Un tad kā - jo sliktāk, jo labāk? Mākslai tomēr jābūt humānai. Tie bija mani 2 santīmi.

• ilze 24.11.06 16:40

  nesaprotu kur cilvēkiem spēks rakstīt tik garus tekstus. izlasīju pirmo rindkopu, sapratu, ka interesanti, bet nelasīju. pa radio kaut kādas astoņdesmito gadu dziesmas, pat visnotaļ romantiskas, un es jūtos kā jūras viļņos, kad mēs ejam prom no krasta kur spīd logu gaismas un izgaismoti masti.. lampiņas, virtenītes.. vīniņš un krodziņos pilns ar burātājiem.. un es guļu un smīnu pie sevis - he he - es atkal biju skaistākā meitene krastā.. un kurš no tiem visiem mani negribēja, ko>>? visi.. un atkal nevienam netika.. ;-)

Piedalies diskusijā: