Nikolā Ozano: Paplašināt brīvības iespējas (14)

  • kuģis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 11:34

    Tas ir interesanti, kā franči (līdzīgi, bet mazākā mērā arī amerikāņi) visu, triviālus, kontingentus un da jebkādus random izlēkušus dzīves notikumus un faktus uzreiz baigi ar baigi nopietno sejas izteiksmi un svarīgi patosainu pompu ieraksta pseidomītisk politiskā naratīvā, stāstā. Nezinu, tam grūti noticēt, un dīvaini, ka to dara 'eksistenciālistu' nācija. Kā to sauca, maivaise foi?

  • adolfs  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:12

    Applaudissements!

  • Raivis Sīmansons  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:31

    Skumīgi, bet tamdēļ ne mazāk spīdoši, Nikolā! Varbūt šis mums ļaus kaut ko sākt saprast no franču kultūras daudzšķautņainības. Merci!

  • LL  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 13:54

    Paldies.

  • GV  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 14:23

    Paldies, ka ļāvāt iejusties.

  • Reinis Huseins  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 17:00

    100% politkorekts virsraksts par 100% politnekorektu žurnālu? Es neviena brīvību ''paplašināt'' netaisos un lūdzu nevienu arī manu brīvību, ne plašināt, ne staipīt ne kā citādii deformēt. Ja jau šis izdevums bija anarhistu, tad viņi varētu but priecīgi par nāvi teroraktā. Vai tad terorisms anarhistiem nav veids kā apliecināt savu brīvību?

  • Milena Chovrebova > girts ecis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 18:47

    +1 , ja krievijaa saka : обидеть художньника каждый может! tad ES briiviibai ir muusu asinis!!!

  • avral  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 19:42

    Paldies par rakstu.

    Neliela piebilde. Man šķiet, ka Jūs tomēr pārāk sasteigti apgalvojat, ka žurnāls "nekad nav uzbrucis vājākajiem". Tiktāl, cik ir runa par islama karikatūrām (un nevis, piemēram, franču politiķu), kurš ir tas, kurš izlemj, vai tās (vai dažas no tām) ir musulmaņiem aizskarošas/rasistiskas/islamofobiskas vai nē? To izlemj franči, kas nav musulmaņi. Un, šķiet, ka būtu vietā norādīt, ka Francijas musulmaņu asociācijas (miermīlīgās un valstij lojālās) ir bijušas citās domās un ierosinājušas vai mēģinājušas ierosināt pret žurnālu desmitiem (!) prāvu par rasu naida kurināšanu. Protams, tās šīs prāvas lielākoties ir zaudējušas, jo viņu vērtības ir atzītas par mazāk vērtīgām nekā vērtība -izteiksmes brīvība (par vērtību konfliktu ļoti skaisti ir rakstījis Jesaja Berlins). Tās ir zaudējušas tāpēc, ka ir vājākas, ka viņu viedoklis ir minoritātes viedoklis; ka musulmaņi ir 10% no sabiedrības, ka tā lielākoties ir nabadzīga, slikti izglītota un integrēta minoritāte, un, jā, daudzos gadījumos (no balto franču viedokļa) tā ir arī tik "stulba", ka nesaprot "jokus". Bet tieši tas, manuprāt, ir uzbrukums vājākajam.

    Kad Jūs sakāt, ka žurnāls ir bijis brīvs no jebkādas ideoloģijas, par to tiešām jābrīnās. Jo īpaši padomājot, kāpēc vispār Francijā ir šī musulmaņu minoritāte. Tā tur ir (šaušalīgās) Francijas koloniālās vēstures dēļ.

  • ckzs > avral  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 12:53

    Runāt par musulmaņu interešu diskrimināciju varētu tikai tad, ja, piemēram, kādas minoritāras grupas, kuru pārstāvētu baltie francūži, prasījums tiktu apmierināts, bet jūs šādu piemēru nepiedāvājat, jo tādu nav - Francijā vārda brīvība tiek prioritizēta attiecībā pret jebkuru prasījumu to ierobežot, neatkarīgi no prasītāja reliģiskās, etniskās vai kādas citas piedrības. Ja tā nebūtu, tad šāda brīvība beigu pastāvēt, jo ikkatra aizskartā grupa šo brīvību sašaurinātu līdz izzušanai.

    Un vēl es nesaprotu, kas tā par mistisku musulmaņu diskrimināciju, vai jūs varētu pastāstīt, kā/kur tā izpaužas - vai pastā, autobusā, skolā, uz ielas? Francijā musumaņiem, kuri ir valsts pilsoņi, tiek piedāvātas tieši tādas pašas iespējas (ja jūs tam nepiekrītat, tad miniet konkrētu konkrētus diskriminācijas piemērus, nevis no sērijas "Francijā ir slēptais rasisms, kuru musulmaņi "jūt"), kā jeburam citam Francijas pilsonim. Un, kas attiecas uz koloniālismu, tad tā vien šķiet, ka, ja tā nebūtu, tad tas būtu jāizdomā, jo kā gan citādi visādi kreisie liberāļi skaidrotu visas pasaules problēmas, sākot ar Āfriku un beidzot ar parīzes piepilsētām.

    Tad vēl - ko jūs gribējāt sacīt ar pēdējo rindkopu? Kādā veidā "šaušalīga Francijas koloniālisma" vēsture pierādā žurnāla ideoloģisko angažētību? Autors taču norādīja, ka žurnāls aizstāvējis margrinālās grupas - imigrantus, seksuālās minoritātes u.tml, kas liecina par pretošanos eiropocentrismam. Tāpat, runājot par musulmaņu minoritātes rašānās apstākļiem, jūs piemirstat to, ka vainojams ir ne tikai šaušalīgais koloniālisms, bet arī šaušalīgi liberāla imigrācijas politika, kas veicinājusi islama ideoloģijas importu eiropas kontinentā šībrīža bīstamajās proporcijās. Jūru kreisi liberāla orientācija liek jums selektīvi raudzīties uz šo problēmu un runāt tikai par tiem cēloņiem, kas saskan ar šīs ideoloģijas dogmatiku.

  • Normunds Kozlovs  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 13:51

    Super! paldies Nikolā.

  • Daiga Mežaka  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 18:35

    Paldies, Nikolā Ozano, lieliski caurvītas Francijas sabiedriski politiskās un kultūras dzīves norises ar privāto/ ģimenes attieksmi pret notiekošo.

  • akmens  

    2015. gada 15. janvārī, plkst. 9:55

    KRITIZĒT VAR VISU, BEZ TABU. Jums nav humora izjūtas. Jūs būtu pabijis manā ādā, dziedātu citu dziesmu.
    par
    Nāk rudens apglēznot Latviju,
    Bet nepūlies, necenties tā,
    Jo honorārs izmaksāts netiks
    Par darbu tev, draugs, tik un tā.
    Es dabuju trūkties

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:36

    Būsim konsekventi - nupat puiku 16g. arestēja par Charlie Hebdo vāka izmainīšanu! Vien musulmani bija aizstājis ar žurnālista attēlu un tā tika kvalificēta, kā "Terorisma atbalstīšana". Vajag nedaudz tomēr sajēgu, ja vairākās valstīs noris reāls karš, un musulmaņi ir 1.6 miljardi, tad mēs Eiropa esam kļuvuši par minoritāti. Dēļ šim karikatūrām, iespējams, tagad mirs tūkstošiem eiropiešu.

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:44

    Francijā arestē studentu par karikatūru zīmēšanu:
    https://translate.google.com/translate?sl=auto&tl=en&js=y&prev=_t&hl=en&ie=UTF-8&u=http%3A%2F%2Fwww.ouest-france.fr%2Fapologie-du-terrorisme-un-lyceen-nantais-poursuivi-pour-un-dessin-3119401&edit-text=

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2013. gada 18. jūlijā, plkst. 7:07

    Reinis Lazda: Zeķes sandalēs (52)

    Zeķes sandalēs parasti parādās kā viens no pirmajiem, viens no visbriesmīgākajiem labas uzvedības pārkāpumiem, ko vīrietis var paveikt. Tas tiek ievietots vienā līmenī ar necenzētas leksikas lietošanu, nemazgātu vai saburzītu apģērbu, kā arī treniņtērpu lietišķas vai romantiskas tikšanās laikā.

  • 2016. gada 14. aprīlī, plkst. 6:12

    Dens Dimiņš: Ideāli būtu tulkot tikai vienu autoru

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums" Denu Dimiņu par Džonatana Litela grāmatas "Labvēlīgās" tulkojumu.

  • 2016. gada 11. oktobrī, plkst. 5:34

    Pauls Bankovskis: Simfoniskās aizkulises (2)

    Uz skatuves vispirms uznāca un vietas ieņēma orķestris. Sastājušies aplī, grupas dalībnieki noskaitīja sev vien zināmu lūgšanu, burvju vārdus vai mantru, un koncerts varēja sākties.

  • 2013. gada 8. janvārī, plkst. 0:01

    Reinis Lazda: Kā skaitām laiku?

    Senajiem ēģiptiešiem, no kuru laika skaitīšanas mūsdienu sistēma ir atvasināta, sākotnēji nav bijis noteikts stingrs stundas garums. Viena stunda vasaras dienā bija garāka par stundu ziemas dienā.

  • 2015. gada 17. jūlijā, plkst. 6:07

    Tomass Sāri: Rītiem ir dzērveņu garša (2)

    dzejas rakstīšana jau no paša sākuma ir ļoti laikietilpīga un delikāta nodarbe ir jāzina kuras idejas PALIELINĀT lai neradītu iespaidu par GARA NABADZĪBU

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2013. gada 26. martā, plkst. 3:24

    Guntars Rēboks: Pārprastie revolucionāri – rastafarieši

    Nav šaubu, ka rastafarieši ir viena no pārprastākajām kustībām pasaulē. Lielākoties izplatīts priekšstats, ka rastafarietis obligāti valkā sarkandzelteni zaļu cepuri, audzē dredus, klausās regeja mūziku un smēķē kaņepes.

  • 2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.



Kultūras Ministrija
vkkf