Nikolā Ozano: Paplašināt brīvības iespējas (14)

  • kuģis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 11:34

    Tas ir interesanti, kā franči (līdzīgi, bet mazākā mērā arī amerikāņi) visu, triviālus, kontingentus un da jebkādus random izlēkušus dzīves notikumus un faktus uzreiz baigi ar baigi nopietno sejas izteiksmi un svarīgi patosainu pompu ieraksta pseidomītisk politiskā naratīvā, stāstā. Nezinu, tam grūti noticēt, un dīvaini, ka to dara 'eksistenciālistu' nācija. Kā to sauca, maivaise foi?

  • adolfs  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:12

    Applaudissements!

  • Raivis Sīmansons  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:31

    Skumīgi, bet tamdēļ ne mazāk spīdoši, Nikolā! Varbūt šis mums ļaus kaut ko sākt saprast no franču kultūras daudzšķautņainības. Merci!

  • LL  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 13:54

    Paldies.

  • GV  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 14:23

    Paldies, ka ļāvāt iejusties.

  • Reinis Huseins  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 17:00

    100% politkorekts virsraksts par 100% politnekorektu žurnālu? Es neviena brīvību ''paplašināt'' netaisos un lūdzu nevienu arī manu brīvību, ne plašināt, ne staipīt ne kā citādii deformēt. Ja jau šis izdevums bija anarhistu, tad viņi varētu but priecīgi par nāvi teroraktā. Vai tad terorisms anarhistiem nav veids kā apliecināt savu brīvību?

  • Milena Chovrebova > girts ecis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 18:47

    +1 , ja krievijaa saka : обидеть художньника каждый может! tad ES briiviibai ir muusu asinis!!!

  • avral  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 19:42

    Paldies par rakstu.

    Neliela piebilde. Man šķiet, ka Jūs tomēr pārāk sasteigti apgalvojat, ka žurnāls "nekad nav uzbrucis vājākajiem". Tiktāl, cik ir runa par islama karikatūrām (un nevis, piemēram, franču politiķu), kurš ir tas, kurš izlemj, vai tās (vai dažas no tām) ir musulmaņiem aizskarošas/rasistiskas/islamofobiskas vai nē? To izlemj franči, kas nav musulmaņi. Un, šķiet, ka būtu vietā norādīt, ka Francijas musulmaņu asociācijas (miermīlīgās un valstij lojālās) ir bijušas citās domās un ierosinājušas vai mēģinājušas ierosināt pret žurnālu desmitiem (!) prāvu par rasu naida kurināšanu. Protams, tās šīs prāvas lielākoties ir zaudējušas, jo viņu vērtības ir atzītas par mazāk vērtīgām nekā vērtība -izteiksmes brīvība (par vērtību konfliktu ļoti skaisti ir rakstījis Jesaja Berlins). Tās ir zaudējušas tāpēc, ka ir vājākas, ka viņu viedoklis ir minoritātes viedoklis; ka musulmaņi ir 10% no sabiedrības, ka tā lielākoties ir nabadzīga, slikti izglītota un integrēta minoritāte, un, jā, daudzos gadījumos (no balto franču viedokļa) tā ir arī tik "stulba", ka nesaprot "jokus". Bet tieši tas, manuprāt, ir uzbrukums vājākajam.

    Kad Jūs sakāt, ka žurnāls ir bijis brīvs no jebkādas ideoloģijas, par to tiešām jābrīnās. Jo īpaši padomājot, kāpēc vispār Francijā ir šī musulmaņu minoritāte. Tā tur ir (šaušalīgās) Francijas koloniālās vēstures dēļ.

  • ckzs > avral  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 12:53

    Runāt par musulmaņu interešu diskrimināciju varētu tikai tad, ja, piemēram, kādas minoritāras grupas, kuru pārstāvētu baltie francūži, prasījums tiktu apmierināts, bet jūs šādu piemēru nepiedāvājat, jo tādu nav - Francijā vārda brīvība tiek prioritizēta attiecībā pret jebkuru prasījumu to ierobežot, neatkarīgi no prasītāja reliģiskās, etniskās vai kādas citas piedrības. Ja tā nebūtu, tad šāda brīvība beigu pastāvēt, jo ikkatra aizskartā grupa šo brīvību sašaurinātu līdz izzušanai.

    Un vēl es nesaprotu, kas tā par mistisku musulmaņu diskrimināciju, vai jūs varētu pastāstīt, kā/kur tā izpaužas - vai pastā, autobusā, skolā, uz ielas? Francijā musumaņiem, kuri ir valsts pilsoņi, tiek piedāvātas tieši tādas pašas iespējas (ja jūs tam nepiekrītat, tad miniet konkrētu konkrētus diskriminācijas piemērus, nevis no sērijas "Francijā ir slēptais rasisms, kuru musulmaņi "jūt"), kā jeburam citam Francijas pilsonim. Un, kas attiecas uz koloniālismu, tad tā vien šķiet, ka, ja tā nebūtu, tad tas būtu jāizdomā, jo kā gan citādi visādi kreisie liberāļi skaidrotu visas pasaules problēmas, sākot ar Āfriku un beidzot ar parīzes piepilsētām.

    Tad vēl - ko jūs gribējāt sacīt ar pēdējo rindkopu? Kādā veidā "šaušalīga Francijas koloniālisma" vēsture pierādā žurnāla ideoloģisko angažētību? Autors taču norādīja, ka žurnāls aizstāvējis margrinālās grupas - imigrantus, seksuālās minoritātes u.tml, kas liecina par pretošanos eiropocentrismam. Tāpat, runājot par musulmaņu minoritātes rašānās apstākļiem, jūs piemirstat to, ka vainojams ir ne tikai šaušalīgais koloniālisms, bet arī šaušalīgi liberāla imigrācijas politika, kas veicinājusi islama ideoloģijas importu eiropas kontinentā šībrīža bīstamajās proporcijās. Jūru kreisi liberāla orientācija liek jums selektīvi raudzīties uz šo problēmu un runāt tikai par tiem cēloņiem, kas saskan ar šīs ideoloģijas dogmatiku.

  • Normunds Kozlovs  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 13:51

    Super! paldies Nikolā.

  • Daiga Mežaka  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 18:35

    Paldies, Nikolā Ozano, lieliski caurvītas Francijas sabiedriski politiskās un kultūras dzīves norises ar privāto/ ģimenes attieksmi pret notiekošo.

  • akmens  

    2015. gada 15. janvārī, plkst. 9:55

    KRITIZĒT VAR VISU, BEZ TABU. Jums nav humora izjūtas. Jūs būtu pabijis manā ādā, dziedātu citu dziesmu.
    par
    Nāk rudens apglēznot Latviju,
    Bet nepūlies, necenties tā,
    Jo honorārs izmaksāts netiks
    Par darbu tev, draugs, tik un tā.
    Es dabuju trūkties

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:36

    Būsim konsekventi - nupat puiku 16g. arestēja par Charlie Hebdo vāka izmainīšanu! Vien musulmani bija aizstājis ar žurnālista attēlu un tā tika kvalificēta, kā "Terorisma atbalstīšana". Vajag nedaudz tomēr sajēgu, ja vairākās valstīs noris reāls karš, un musulmaņi ir 1.6 miljardi, tad mēs Eiropa esam kļuvuši par minoritāti. Dēļ šim karikatūrām, iespējams, tagad mirs tūkstošiem eiropiešu.

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:44

    Francijā arestē studentu par karikatūru zīmēšanu:
    https://translate.google.com/translate?sl=auto&tl=en&js=y&prev=_t&hl=en&ie=UTF-8&u=http%3A%2F%2Fwww.ouest-france.fr%2Fapologie-du-terrorisme-un-lyceen-nantais-poursuivi-pour-un-dessin-3119401&edit-text=

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.

    Kaķītis

Iesakām

  • 2013. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Gunda Zvīgule-Neidere: Par apziņas manipulāciju (8)

    Dodot pelēm bailes izsaucošus signālus, ataust atmiņa par elektrošoku un peles sastingst bailēs. Līdzīgi notiek ar cilvēkiem, kas, piemēram, ja tikuši uz ielas aplaupīti naktī, baiļu dēļ vēlāk nevar dienas tumšajā laikā iziet uz ielas.

  • 2014. gada 24. aprīlī, plkst. 2:58

    Juris Riekstiņš: Citu motīvu nebija

    80-to gadu supergrupa "K.Remonts" sanākusi kopā uz vienu vienīgu atkalapvienošanās koncertu 25. aprīlī. Mēģinājumā pirms šī koncerta mēs aicinājām uz sarunu šīs grupas dibinātāju un līderi Juri Riekstiņu.

  • 2015. gada 20. oktobrī, plkst. 13:05

    Alise Zariņa: Bezsvara stāvoklis (2)

    Kino nav atrodami daudzi piemēri, kad, pat iedziļinoties ēšanas traucējumu cēloņos un sekās, būtu radīts kvalitatīvs mākslas darbs. Filma "Mana tievā māsa", par spīti kliedzoši tīniskam nosaukumam, ir atsvaidzinošs papildinājums konkrētajā tematikā, kaut vai tāpēc, ka šajā darbā mainīts skatpunkts.

  • 2016. gada 21. martā, plkst. 6:07

    Māris Zanders: Sarkanās līnijas un baltie cimdi (2)

    Ko darīt situācijā, kad tev būtiskā valsts, sabiedrības dzīvi ietekmējošā jautājumā potenciāls sabiedrotais izrādās grupa vai indivīds, kura uzskatiem citos – arī būtiskos – jautājumos tu nepiekrīti?

  • 2013. gada 11. septembrī, plkst. 7:09

    Konno Mari: Desmit tankas (5)

    Turpinām publicēt Dzejas dienu 2013 ārzemju viesu dzejas atdzejojumus latviešu valodā. Šoreiz - japāņu dzejnieces Kenko Mari tankas par 2011. gada 11. marta cunami.

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Vilis Lācītis: Balta žakete ar zelta pogām (6)

    Lai arī jau četrdesmitgadnieks, Spalvums dzīvoja viens un neprecēts, ko ar dzejnieka nesamaitāto tiešumu skaidroja tā: būdams perfekcionists, viņš spētu pieņemt tikai tādu sievieti, kas nekad nepirž.

  • 2015. gada 3. jūlijā, plkst. 6:07

    Daniela Zacmane: Bez kino nevar

    Rīgas nomales un vēlāk centra kinoteātros, es saskāros ar savu pirmo filmu skatīšanās pieredzi, kas savā ziņā arī kļuva par manu kino sajūtu topogrāfiju.

  • 2016. gada 12. februārī, plkst. 11:07

    Ieva Melgalve: Rotaļlietu filozofija

    Bērnība ir dīvains laiks. Tu, cilvēks, ar mainīgām sekmēm mēģini apgūt dzīves likumsakarības, bet lielākā daļa no tavām domām un jūtām – kuras tev neizdodas izpaust precīzi un līdz galam, jo tu vēl neproti tik veikli lietot valodu, – tiek uztvertas kā jau bērna domas un jūtas: aizkustinošas, mīlīgas, bet lielajā pieaugušo pasaulē nebūtiskas.



Kultūras Ministrija
vkkf