Nikolā Ozano: Paplašināt brīvības iespējas (14)

  • kuģis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 11:34

    Tas ir interesanti, kā franči (līdzīgi, bet mazākā mērā arī amerikāņi) visu, triviālus, kontingentus un da jebkādus random izlēkušus dzīves notikumus un faktus uzreiz baigi ar baigi nopietno sejas izteiksmi un svarīgi patosainu pompu ieraksta pseidomītisk politiskā naratīvā, stāstā. Nezinu, tam grūti noticēt, un dīvaini, ka to dara 'eksistenciālistu' nācija. Kā to sauca, maivaise foi?

  • adolfs  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:12

    Applaudissements!

  • Raivis Sīmansons  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 12:31

    Skumīgi, bet tamdēļ ne mazāk spīdoši, Nikolā! Varbūt šis mums ļaus kaut ko sākt saprast no franču kultūras daudzšķautņainības. Merci!

  • LL  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 13:54

    Paldies.

  • GV  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 14:23

    Paldies, ka ļāvāt iejusties.

  • Reinis Huseins  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 17:00

    100% politkorekts virsraksts par 100% politnekorektu žurnālu? Es neviena brīvību ''paplašināt'' netaisos un lūdzu nevienu arī manu brīvību, ne plašināt, ne staipīt ne kā citādii deformēt. Ja jau šis izdevums bija anarhistu, tad viņi varētu but priecīgi par nāvi teroraktā. Vai tad terorisms anarhistiem nav veids kā apliecināt savu brīvību?

  • Milena Chovrebova > girts ecis  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 18:47

    +1 , ja krievijaa saka : обидеть художньника каждый может! tad ES briiviibai ir muusu asinis!!!

  • avral  

    2015. gada 12. janvārī, plkst. 19:42

    Paldies par rakstu.

    Neliela piebilde. Man šķiet, ka Jūs tomēr pārāk sasteigti apgalvojat, ka žurnāls "nekad nav uzbrucis vājākajiem". Tiktāl, cik ir runa par islama karikatūrām (un nevis, piemēram, franču politiķu), kurš ir tas, kurš izlemj, vai tās (vai dažas no tām) ir musulmaņiem aizskarošas/rasistiskas/islamofobiskas vai nē? To izlemj franči, kas nav musulmaņi. Un, šķiet, ka būtu vietā norādīt, ka Francijas musulmaņu asociācijas (miermīlīgās un valstij lojālās) ir bijušas citās domās un ierosinājušas vai mēģinājušas ierosināt pret žurnālu desmitiem (!) prāvu par rasu naida kurināšanu. Protams, tās šīs prāvas lielākoties ir zaudējušas, jo viņu vērtības ir atzītas par mazāk vērtīgām nekā vērtība -izteiksmes brīvība (par vērtību konfliktu ļoti skaisti ir rakstījis Jesaja Berlins). Tās ir zaudējušas tāpēc, ka ir vājākas, ka viņu viedoklis ir minoritātes viedoklis; ka musulmaņi ir 10% no sabiedrības, ka tā lielākoties ir nabadzīga, slikti izglītota un integrēta minoritāte, un, jā, daudzos gadījumos (no balto franču viedokļa) tā ir arī tik "stulba", ka nesaprot "jokus". Bet tieši tas, manuprāt, ir uzbrukums vājākajam.

    Kad Jūs sakāt, ka žurnāls ir bijis brīvs no jebkādas ideoloģijas, par to tiešām jābrīnās. Jo īpaši padomājot, kāpēc vispār Francijā ir šī musulmaņu minoritāte. Tā tur ir (šaušalīgās) Francijas koloniālās vēstures dēļ.

  • ckzs > avral  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 12:53

    Runāt par musulmaņu interešu diskrimināciju varētu tikai tad, ja, piemēram, kādas minoritāras grupas, kuru pārstāvētu baltie francūži, prasījums tiktu apmierināts, bet jūs šādu piemēru nepiedāvājat, jo tādu nav - Francijā vārda brīvība tiek prioritizēta attiecībā pret jebkuru prasījumu to ierobežot, neatkarīgi no prasītāja reliģiskās, etniskās vai kādas citas piedrības. Ja tā nebūtu, tad šāda brīvība beigu pastāvēt, jo ikkatra aizskartā grupa šo brīvību sašaurinātu līdz izzušanai.

    Un vēl es nesaprotu, kas tā par mistisku musulmaņu diskrimināciju, vai jūs varētu pastāstīt, kā/kur tā izpaužas - vai pastā, autobusā, skolā, uz ielas? Francijā musumaņiem, kuri ir valsts pilsoņi, tiek piedāvātas tieši tādas pašas iespējas (ja jūs tam nepiekrītat, tad miniet konkrētu konkrētus diskriminācijas piemērus, nevis no sērijas "Francijā ir slēptais rasisms, kuru musulmaņi "jūt"), kā jeburam citam Francijas pilsonim. Un, kas attiecas uz koloniālismu, tad tā vien šķiet, ka, ja tā nebūtu, tad tas būtu jāizdomā, jo kā gan citādi visādi kreisie liberāļi skaidrotu visas pasaules problēmas, sākot ar Āfriku un beidzot ar parīzes piepilsētām.

    Tad vēl - ko jūs gribējāt sacīt ar pēdējo rindkopu? Kādā veidā "šaušalīga Francijas koloniālisma" vēsture pierādā žurnāla ideoloģisko angažētību? Autors taču norādīja, ka žurnāls aizstāvējis margrinālās grupas - imigrantus, seksuālās minoritātes u.tml, kas liecina par pretošanos eiropocentrismam. Tāpat, runājot par musulmaņu minoritātes rašānās apstākļiem, jūs piemirstat to, ka vainojams ir ne tikai šaušalīgais koloniālisms, bet arī šaušalīgi liberāla imigrācijas politika, kas veicinājusi islama ideoloģijas importu eiropas kontinentā šībrīža bīstamajās proporcijās. Jūru kreisi liberāla orientācija liek jums selektīvi raudzīties uz šo problēmu un runāt tikai par tiem cēloņiem, kas saskan ar šīs ideoloģijas dogmatiku.

  • Normunds Kozlovs  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 13:51

    Super! paldies Nikolā.

  • Daiga Mežaka  

    2015. gada 13. janvārī, plkst. 18:35

    Paldies, Nikolā Ozano, lieliski caurvītas Francijas sabiedriski politiskās un kultūras dzīves norises ar privāto/ ģimenes attieksmi pret notiekošo.

  • akmens  

    2015. gada 15. janvārī, plkst. 9:55

    KRITIZĒT VAR VISU, BEZ TABU. Jums nav humora izjūtas. Jūs būtu pabijis manā ādā, dziedātu citu dziesmu.
    par
    Nāk rudens apglēznot Latviju,
    Bet nepūlies, necenties tā,
    Jo honorārs izmaksāts netiks
    Par darbu tev, draugs, tik un tā.
    Es dabuju trūkties

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:36

    Būsim konsekventi - nupat puiku 16g. arestēja par Charlie Hebdo vāka izmainīšanu! Vien musulmani bija aizstājis ar žurnālista attēlu un tā tika kvalificēta, kā "Terorisma atbalstīšana". Vajag nedaudz tomēr sajēgu, ja vairākās valstīs noris reāls karš, un musulmaņi ir 1.6 miljardi, tad mēs Eiropa esam kļuvuši par minoritāti. Dēļ šim karikatūrām, iespējams, tagad mirs tūkstošiem eiropiešu.

  • Viestards  

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 10:44

    Francijā arestē studentu par karikatūru zīmēšanu:
    https://translate.google.com/translate?sl=auto&tl=en&js=y&prev=_t&hl=en&ie=UTF-8&u=http%3A%2F%2Fwww.ouest-france.fr%2Fapologie-du-terrorisme-un-lyceen-nantais-poursuivi-pour-un-dessin-3119401&edit-text=

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2015. gada 8. septembrī, plkst. 6:09

    Ivars Ījabs: Nenokavē savu katarsi! (2)

    Visu politisko nokrāsu publikai gan vajadzētu būt Āboltiņai dziļi sirdī arī drusku pateicīgai – kur gan citur mēs ņemtu tik spilgtu katarses objektu?

  • 2014. gada 16. aprīlī, plkst. 17:04

    Māra Zālīte: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominante kategorijā "Labākais prozas darbs", rakstniece Māra Zālīte sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2016. gada 23. februārī, plkst. 5:24

    Silvija Radzobe: Kļūdīšanās (4)

    Pat ja programmā izrādes žanrs nebūtu apzīmēts ar vārdu "realitāte", tik un tā būtu skaidrs, ka Bugavičute un Poliščuka gribējušas iestudēt dokumentālu drāmu par Liepāju. Taču katram žanram, tai skaitā dokumentālai drāmai, ir savs kanons.

  • 2012. gada 20. septembrī, plkst. 1:07

    Pauls Bankovskis: Gribēju būt godīgs (5)

    Tas bija pilsētas rajons, kas kaut kādā ziņā atgādināja Brīvības ielas posmu Rīgā starp Tallinas un Pērnavas ielu. It kā jau viss svarīgākais pilsētā nebija tālu, taču par centru to nekādā ziņā nesauksi, bet arī priekšpilsēta tā nav.

  • 2015. gada 11. septembrī, plkst. 6:09

    Evija Kravčenko: Rudenī zied lapas

    Tavu tinti iemērcu, es peldēju un plūdu. Tu mani uzrakstīji. Uz tavas plaukstas es paliku neredzams tetovējums.

  • 2012. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Aivars Eipurs: Zemestrīce zābakā (44)

    Es ēdu un ēdu, it īpaši vakaros, un kļuvu resnāks un resnāks. Pilnīgi piekrītu Kārlim Streipam, kurš reiz izteicās, ka nemaz nav jābūt naudīgam, lai kļūtu resns – tāds var palikt arī no kartupeļiem.

  • 2016. gada 29. aprīlī, plkst. 6:23

    Bārbala Simsone: Latviešu rakstnieku kosmiskās dēkas (3)

    Ja fantāzijas žanra aizmetņus latviešu literatūras vēsturē iespējams samanīt gan folkloras tekstu apdarēs, gan vēlāku laiku stāstos un romānos, tad zinātniskās fantastikas piedāvātās iespējas, šķiet, latviešu rakstnieku nevilina.

  • 2013. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Inga Gaile: Dziesmas no piejūras dārza (1)

    Šos dzejoļus, iespējams, vajag lasīt cilvēkiem, kas izdzīvos pēc nākamā pasaules kara, lai atrastu vārdus, ar kuriem veidot pasauli – tādu pasauli, kurā ir iespējams dzīvot.



Kultūras Ministrija
vkkf