Kāda jēga ir Dzejas dienām?
2006. gada 7. septembrī, plkst. 11:43
komentāri (79)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
pieņemot, 07.09.06 12:52
ka dzejas dienas ir rezultāts, kuru veido virkne saskaitāmo vienādojumā, jāsaka - fenomens ir brīnišķīgs (izklaidējošs, uzrunājošs u.t.t. u.t.jp.). Taču, līdz ar sajūsmu par fenomenu viss arī apstājas - tiklīdz rodas vēlme apskatīt katru saskaitāmo atsevišķi, atklājas virkne vājumu, nepilnību u.t.t., Proti - lai būtu labi - skaties visu kopā, bet neuzdod jautājumus... Tamdēļ jājautā - vai dzejas dienām ir jābūt kā "teātrim, kur skatītājs redz grandiozu uzvedumu uz iekārtotas skatuves", vai arī tas varētu būt tas "vētīšanas un svēršanas" brīdis, kas "pēc kaislību vētrām gada garumā literatūrā, viss tiek salikts pa plauktiņiem" vai arī brīdis, kad tauta panākas pretī literātam, literāts biškuciņ atveras tautai, bet tas viss nenotiek ar pietiekami lielu atdevi no abām pusēm? kas notiek?
MSM 07.09.06 12:59
Interesants jautājums un interesantas, lai arī prognozējamas ( izņemot Frīdvaldu) , atbildes. Manuprāt, te ir šis gadījums, kad taisnība ir VISIEM respodentiem, Pegaza korespodentiem. Gan Nilam Saksam gan Agnesei Krivaldei.
frīdvalds 07.09.06 13:00
Kāds jau tūliņ atkal uzgruzīs par nekompetenci un sāx kviekt, ka savu jautājumu varu uzdot citā vietā, nevis raxtam atvēlētajos komentāros, bet tik un tā. Proti, vēlos uzdot vēl papildus jautājumu Ingusam Bērziņam: KĀPĒC MAN JAU VAIRĀK NEKĀ NEDĒĻU LIEGTA IESPĒJA KOMENTĒT RAXTUS JŪSU VADĪTAJĀ PORTĀLĀ???? man liekas, ka jautājums ir pat ļoti vetā.
jasmiinlapa 07.09.06 13:01
dzejas dienas atdziivina dzeju, paraada, ka dzeja nav vien noputeejushas graamtas nevienam nevajadziigu biblioteeku plauktos un dzejnieki citplaneetieshi vai grauzeeji, kas sleepjas alaas. dzeja dziivo mums blakus, taapat kaa cilveeki, kas to raksta. taa ir arii iespeeja dzirdeet to, ko nav iespeejams izlasiit...
Mārcis 07.09.06 13:07
Frīdvaldam. Vietā. Pēc Latvijas republikas MK 2005. gada 30. februāra sēdes lēmuma vārds "Ingus" datīvā lokāms kā "Ingususam", nevis "Ingusam".
frīdvalds 07.09.06 13:09
jasmiinlapa: Ko tad, gribi teikt, pārējā laikā dzeja ir mirusi? Miris ir tikai dievs un vēl pāris čuvaki.
hemfrijs 07.09.06 13:17
Re,Jasmīnlapa vislabāk raksturo Dzejas dienu auditoriju.Garās nošmulētās un zaļgani brūnās kleitās ietērptu, tēju vai upeņu sulu ar balzāmu dzerošu,vienmēr nosalušu un klepojošu. Pastāvēs pie pieminekļiem,Čaka galvām,padedzinās svecītes,megafonos piekliegs pilsētu un nekas cits pāri nepaliks.Pat ne grafiti uz sienas,kur nu vēl kaut kas nodrukāts priekš it kā " nevienam navajadzīgu bibliotēku plauktiem".
Dr. Freids 07.09.06 13:19
Frīdvald, lūdzu, nesāc šeit runāt ne par tēmu. Admins šodien ir pilns destruktīvu dziņu.
jasmiinlapa 07.09.06 13:20
jaa jaa un niiche ar tajaa starpaa. es to ne taa burtiski. vienkaarshi cilveeki, kam ikdienaa nesanaak sastapties ar dzeju "aci pret aci", dzeja ir mirusi, apglabaata graamataas. un tad nu dzejas dienaas taa tiek atdziivinaatu vinju uztverei.
jasmiinlapa 07.09.06 13:22
gan jau ka paliks kaut kas, aizkjersies kaadam kaut kur.
frīdvalds 07.09.06 13:23
Dr.freids Pofig man par adminu, lai padzer nomierinošas tējas.
07.09.06 13:27
ir jau viegli kaut ko uz sienas uzkjeepaat un domaat, ka kaadu tas drausmiigi ieinteresees, pashizpausme, vai ne, prieksh visiem un neviena. un graamataam nav noziimes, ja par taam nerunaa un nerada veelmi izlasiit. kaut kaads tur mistiskais dzejniekjelis uzskribeleejis rindas. citaadaak ir tad, kad redzi to cilveeku un saklausi, juuti dzeju dziivu.
jasmiinlapa 07.09.06 13:28
^ teicu es
frīdvalds 07.09.06 13:28
jasmiinlapa: Domā, ka tiem cilvēkiem, kas ikdienā izvairās sastapties ar dzeju, kaut kādos konkrētos datumos reāli saceļas pantiņus klausīties? Cik jaux un aizkustinošs maigums. Ja Tu izskaties tikpat trausli naiva, kā izsakies, tad iespējams mēs varētu atrast kopēju valodu, ja ne, tad....nu kā teica Shalle...
07.09.06 13:30
ta man vienalga ko saki, bet dzeju dzirdeet un lasiit ir tas pats, kas skatiities filmu vai lasiit taas scenaariju.
frīdvalds 07.09.06 13:34
Jā, jā, jā, atnāk trīs pidari un lasa, bļa, publika sajūsmā rauj ķepā. Da kas tev traucē uztaisīt normālas vakariņas, nopirkt šmigu un uzaicināt to dzejnieku ciemos, lai viņš lasa tev vienai? Tikai pirms tam noskaidro, vai tavs favorīts nav pidars, citādi patīkamā neoficiālā daļa izpalix, būsi par velti tērējusies.
Mārcis 07.09.06 13:37
Hemfrijam. Apdirst jau var visu un varbūt arī vajag . Jāņi jau arī tāda parasta droppe vien ir, tikai lietus traucē un Ziemassvētki ir mēnesi garās iepirkšanās atlaižu histērijas apoteoze. Tikai nav teātra bez aktieriem un dzejas bez lasītājiem. Gan Brodskim gan Kornēlijai Apšukrūmai. Citādi tik tāds Hemfrijs pie bāra letes ar nicīgu skatu uz visādiem te barību pārstrādājošiem radījumiem. Pēc smēķēšanas aizlieguma pat pelni nepaliek.
07.09.06 13:47
pastāvēt uz galvas pie Čaka pieminekļa
jasmiinlapa 07.09.06 13:48
njaaa... kas nav nihilists, tas laikam sanaak naivulis.
hemfrijs 07.09.06 13:55
Redz,Mārci,Jāņi ,pretēji Dzejas dienām,tomēr ir vērā ņemams pasākums,kad Rīgas ielas paliek tukšas. Patiesībā manas iebildes ir pret to,ka lai arī notikums visādā ziņā būtu atbalstāms,tā ietekme uz kopējiem procesiem ir ļoti niecīga.Man gribētos,lai tas tā nebūtu,lai jauns dzejas krājums parādītos kopā ar autora lasījumu kādā no grāmatnīcām,lai tam sekotu tūlītējas recenzijas(kaut vai diletantiskas).,lai dzejnieki,kas agrāk savas mazspējas dēļ vispār nebija pamanāmi,pēkšņi Dzejas dienu anotācījās netiktu nosaukti par izciliem,proti,lai dzeja kļūtu profesionālāka.