Saimons Blekbērns: Saprāta balsis

2006. gada 22. augustā, plkst. 0:36

komentāri (24)

• E.K. 22.08.06 12:55

  Eseja uz goda.. Lielisks veids, kā mūsdienās apskatīt Platona "Valsti", pasaka daudz vairāk nekā dažs labs akadēmisko ērmu samudrījums. Tieši dēļ savas vienkāršības Blekbērns ir pelnījis ģēnija titulu. Gaidīšu grāmatu latviski.

• P. 22.08.06 12:58

  Cerams, ka grāmatas tulkojumā nebūs tādi brīnumi kā "politikā iekļauj teokrātiju jebšu garīdzniecības varu", jaucot "jeb" un "jebšu" ("kaut gan") nozīmes.

• Balss iz Vilnjas 22.08.06 13:20

  Hei-hei! Kāpēc nebrīdinājāt, utes tādi? Man aiz pārsteiguma gandrīz kafijas krūze no rokām izkrita. Par lietu. Beidzot tas sāk palēnām notikt - parādās īstie teksti. Nevaru izteikt savu sajūsmu par šo faktu, kā arī par teksta staturiskajām un formālajām kvalitātēm. Sākums daudzsološs, kā te nesen izteicās viens no klasiķiem :))))

• zuze 22.08.06 13:54

  nevajag pārmest akadēmiskiem tekstiem - viņu mērķis atšķirībā no šī nav izklaidēt/populārzinātniski pastāstīt kas ir kas, bet gan (ideālajā variantā) veicināt zinātnes attīstību, robežu paplašināšanos. Ja literatūras krutaki, rakstot savus gabalus, būtu stresojuši kā izpatikt, būt saprotamam savam lasītājam, tālāk par Dievmātes katedrāli mūsdienu literatūra nebūtu tikusi. Bet šādus Blekbērna tekstus Latvijā ļoti vajag, lai saprotami un nediletantiski veicinātu adekvātu izpratni par filosofiju un tajā ietvertajām, īstenībā uz katru attiecināmajām patiesībām.

• Balss iz V. 22.08.06 14:42

  Tieši tā - ir jāveido tādu tekstu kopums, kur filosofija parādās kā dzīva domas darbība, proti, ne tik instrumentāli un tehniski, kā profesionālajos tekstos, taču nezaudējot refleksijas un argumentācijas līmeni.

• zuze 22.08.06 16:30

  Ja tā padomā, akadēmismam tieši būtu jākļūst vietai,kur kaut cik ar pretestības momentu apveltītajiem, patverties. Jo visa kapitālisma pasaule taču ir orientēta uz user friendly attieksmi. Tajā nav nekā interesanata un forša, ja tev ar sudraba karoti visu viegli ielej mutē. Intelektuāli tu pievienojies tiem, kas dienām pavada Alfās un Dominās, jo tur taču ir tik ērti un forši..

• nav miera 22.08.06 16:45

  Muļķības. Gluži pretēji – ir taču acīmredzams, cik viegli un ērti ir būt akadēmiķim, kas visu mūžu pavada smirdīgā filosofijas fakultātē, audzē dubultzodu, cieš un darbojas ar kaut kādām abstraktām kategorijām, kuras tā arī nekad nevienam ārpus šīs tumšās ēkas netop zināmas vai izprotamas. Tās tiek nodotas tikai nākamajam lūzeram, kurš tieši dēļ savas nespējas dzīvot „mežonīgajā kapitālismā”, ieņems iepriekšējā vietu. Pilnīga nulle jaunrades, pilnīgi ērts un latents stāvoklis. Nesalīdzināmi grūtāk ir runāt par filozofiju, literatūru, mākslu utt. kategorijās, kādās raisās publisks dialogs, ar kuru palīdzību iespējams iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēkus, izglītojot viņus, raisot viņos pārdomas un liekot saprast. Grūti ir tādēļ, ka jākonkurē ar citu „informāciju”, kamēr akadēmismā (vismaz Latvijā) vispār neviens nav dzirdējis par jēdzienu „konkurence”.

• J. 22.08.06 16:47

  Nepārspīle, man, piemēram, patīk, ka filozofija pārvar stīvumu un man patīk, kā filozofija mijdarbojas, piemēram, ar popkultūru, teiksim analizējot Bartu Simpsonu, salīdzinot viņa uzvedību un raksturu ar Nīčes filozofijas nostādnēm (nav mans izdomāts, par to vesela grāmata "Simpsons and Philosophy" izdota, ir arī veltītas citām popkultūras tēmām, arī mūzikai un komiksu varoņiem). Tas mani nomirina - filzofija var mierīgi eksistēt arī Dominā vai Alfā. Es nesaku, ka tas ir vienīgais un galvenais veids, kā skatīties uz filozofiju. Bet, lūk, kāpēc atbalstu "user friendly".

• J. 22.08.06 16:48

  Domāts bija Zuzei.

• zuze 22.08.06 16:55

  nu tā kā ar Latvijas akadēmiķu darbiem esmu saskārusies minmāli, tad runāju pamatā par aktīvi strādājošajiem rietumu un citiem pasaules globālajā telpā lasāmajiem akadēmiķiem. Tas par ko runā Haidegers, Deridā un tas pats Platons ir pietiekami sarezgītas lietas, lai par tām nevarētu spriest ikdienas valodā. Akadēmiķu teksti nav slikti per se tikai dēļ tā, ka viņu valoda nav katram Vārnu ielas republikas iedzīvotājam saprotama. Akadēmisks mūsdienās ir īpaši labs ar to, ka aicina iedziļināties un ilgstoši pētīt ne acīmredzamas, bet svarīgas lietas. Ir jābūt īpaši ignoratnai attieksmei, lai teiktu, ka filosofu apskatītās abstraktās kategorijas nav saistītas ar dzīvi. Kas ir dzīve? Cilvēki. Ja šiem filosofiem - cilvēkiem (un viņu nav mazums) liekas būtiski pētīt kaut kādus jautājumus, tie jau ir saistīti ar dzīvi. Jo ārpus cilvēka mēs nespējam domāt.

• J. 22.08.06 17:04

  Akadēmisks mūsdienās ir īpaši labs ar to, ka aicina iedziļināties un ilgstoši pētīt ne acīmredzamas, bet svarīgas lietas. ------------------------------------------------------- Kāpēc jāvelk tāda robeža? Kāpēc neatzīt, ka filozofija var runāt pilnīgi par visu.

• zuze 22.08.06 17:21

  var, protams. bet šodienas izteikti instrumentālajā pieejā pasaulei, darbības, kas nav orientētas uz tieša labuma gūšanu, iegūst īpašu nozīmi. akadēmiķi ideālajā varinatā meklē pēc Patiesības, bet šodien valdošā uzskata redzējumā tas ir laika un līdzekļu lieka šķērdēšana.

• Balss iz V. 22.08.06 17:42

  Zuze, akadēmiski izdevumi/teksti/krājumi mētājas bibliotēkās un lēnām pūst no tā, ka netiek atvērti pat reizi 5 gados. Tāda nu ir žanra specifika. Tāpēc šoreiz doma par jūzer-frendlī iepakojumu ir tikai sākums - tas, kurš meklē Patiesību, var to atrast gan tehniskā, gan populārzinātniskā tekstā. Tāds, starp citu, ir arī paša Blekbērna uzstādījums viņa plašai publikai domātajos darbos.

• 22.08.06 18:46

  Āmen

• btw 25.08.06 21:05

  ir domāti ērmi, kā purva ērmi, vai arī spoki kā mirušu cilvēku gari, tiešā vai pārnestā nozīmē?

• kill bils 2 btw 28.08.06 16:33

  latviešu valodā vārdi "ērms" un "spoks" ir sinonīmi, bet vārds "ērms" nes papildus nozīmes, līdz ar to šajā gadījumā ir atbilstošāks.

• Kleksis 17.10.07 10:39

  "Es esmu lasījis daudzu filozofu darbus, taču tieman neko neizskaidroja." Makss Borns. Un es piebildīšu, ka nav tādējādas filozofiskas grāmatas,kas mani apmierinātu PILNĪGI! Ne velti filozofijanetiek pašu filozofu uzskatīta par ZINĀTNI!

• Gumija 17.10.07 19:27

  Kleksi, tas, ka arī Makss Borns neko nesaprot no filosofijas nav arguments, ar ko tu vari attaisnot savu stubumu. Bez tam, neviens neliedz tev un Bornam šo stāvokli labot.

• Mrs. Vanda>Kleksis 18.10.07 2:09

  "Un es piebildīšu, ka nav tādējādas filozofiskas grāmatas,kas mani apmierinātu PILNĪGI! "Izskatās, ka tev ne jau filozofija ir vajadzīga, bet kas pavisam cits.

• Kleksis 18.10.07 10:28

  Latvieši filozofijā, bija, ir un būs nulles, neatkarīgino tā, ko man vajag no filozofijas. Nosauciet manvienu pašmājas prātnieku kuru zina 30 metru noLU filozofijas katedras? Makss Borns bija viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. Rīgas Laikāpasaulslavenajs filozofs uz jautājumu, kāda ir jūsudzīves jēga, atbildēja, nezinu.

• 1-20
• 21-40

Piedalies diskusijā: