Satori aptauja: Vasaras brīvlaika piedzīvojums (1)

  • Karmena Bankovska  

    2014. gada 16. jūlijā, plkst. 20:57

    Mani baisākie vasaras piedzīvojumi saistās ar nometnēm.
    Gan pionieru nometni Jūrmalā, kur bija jāsoļo un jāskaita "Solnce vozduh i voda, naši lučšije druzja... ut.t." Krieviski nepratu runāt, laikam tad vēl pat pioniere nebiju... Bērni un arī vadītājas runāja krieviski, taisīja no smiltīm un akmentiņiem kaut kādas zvaigznes būdiņu priekšā... Un jāēd visu bija ar alumīnija karotēm, tādām pa pusei saļodzītām un saspaidītām. Patīkamākais mirklis bija noslēguma ugunskurs. Gan tāpēc, ka tās bija beigas, gan tāpēc ka biju pilsētas bērns un ugunskurs likās kaut kas eksotiskāks.
    Otra nometne bija pionieru pils kora nometne Suntažos. Man bija neparasti, ka jādzīvo vienā istabā ar svešām meitenēm, nepratu ar viņām kontaktēt. Dīvaini likās, ka viņas par visu ko piesējās, piemēram, brīnījās un nicīgi aizrādīja, ka nedrīkstot lietot tādu tualetes papīru, kāds bija man līdzi (tajos laikos tualetēs papīra vispār nebija un man bija iedots līdzi, bet viņām, cik sapratu, vispār nebija). Tā nu brīvo laiku centos pavadīt vecākā brāļa un viņa drauga kompānijā. Gājām uz upi, kāpām kokos, ķērām zivtiņas... Bet atkal nebija labi, jo kad stājāmies uz līniju, meitenes mani saķēra aiz kleitas malas, rāva un sauca - Re kur tavs brūtgāns ! Kas beidzās ar skaļu šņirkstienu un kleitas svārku daļas atdalīšanos no augšdaļas.
    Bet pats briesmīgākais bija, kad mūsu meiteņu guļamistabā sāka smirdēt. Smirdēja arvien trakāk, kamēr es atradu smakas cēloni. Labi jau, ka meitenes to neredzēja. Zem gultas savā koferī biju noslēpusi litra burku, kurā glabāju mazās, upē saķertās zivtiņas. ūdenī protams, jo gribēju aizvest uz māju un ierīkot akvāriju...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2014. gada 7. maijā, plkst. 7:10

    Ilmārs Šlāpins: Verga dvēsele (24)

    Verga dvēselei vienmēr atradīsies argumenti par labu jaunai un stiprākai pātagai – kārtībai taču jābūt, drošība man ir svarīgāka, par labklājību ir jārūpējas, ideāli un vērtības ir jāsargā. Brīvībai praktiski nav nekādu attaisnojumu.

  • 2016. gada 7. novembrī, plkst. 5:39

    Satori diskusija: Kultūras mediju nākotne Latvijā

    Kāda ir kultūras mediju loma kultūrā? Kādas funkcijas tie pilda? Kāpēc sabiedrībai ir nepieciešami kvalitatīvi un mūsdienīgi kultūras mediji? Kādi izaicinājumi, riski un iespējas sagaida Latvijas kultūras medijus nākotnē?

  • 2013. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Katrīna Rudzīte: Ceļā uz metālu (10)

    Romānā līdzās reālajai tagadnei neuzbāzīgi, tomēr skaidri sajūtama ir arī mītiska pagātnes un dažādu vēsturisku personāžu klātbūtne, kas atklājas jau ar simbolisko šāvienu grāmatas sākumā un turpinās ar galvenā varoņa romantizētām Jelgavas vēstures atkāpēm.

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 6:10

    Ilze Fedosejeva: Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs (13)

    Runājot par to, kas mākslā atļauts, der atcerēties, ka mākslinieks ir tiesīgs brīvi izvēlēties ne tikai mākslas darba saturu, bet arī formu. Un tas nozīmē, ka mākslā vēsturiskie personāži var pieņemt visdažādāko veidolu.

  • 2014. gada 8. janvārī, plkst. 7:01

    Luīze Lismane: Viņa pārziemo visu šo gadsimtu istabā (1)

    pārāk daudz sajūtu nevar izstāstīt nevar atainot nevar ierāmēt tāpēc tās sakrājas rindās un kaudzēs kaut kur starp orgānu mūriem dažreiz pie plaušām jūtams smagums dažreiz pietūkst kājas un vēlāk notirpstot dur kā ar tūkstoš nakšu adatām

  • 2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • 2013. gada 4. februārī, plkst. 11:02

    Nedēļas jautājums (24)

    Kuru savas bērnības grāmatu jūs negribētu dot lasīt saviem bērniem? Balsojam par desmit grāmatām, kas sākotnējā aptaujā sociālos tīklos visbiežāk minētas starp tām, kas jūsuprāt ir pārāk garlaicīgas, nežēlīgas, emocionālas vai kaitīgas bērna vecumā.

  • 2014. gada 30. maijā, plkst. 8:05

    Zane Krūmiņa: Divpadsmit gadu garumā (2)

    Cik daudzi no mums skolu atceras kā kaut ko patīkamu vai ko tādu, ko gribētos atkārtot? Šķiet, man vairāk par pozitīviem stāstiem gadījies dzirdēt: "Labi, ka tas murgs ir beidzies!"