Satori aptauja: Vasaras brīvlaika piedzīvojums (1)

  • Karmena Bankovska  

    2014. gada 16. jūlijā, plkst. 20:57

    Mani baisākie vasaras piedzīvojumi saistās ar nometnēm.
    Gan pionieru nometni Jūrmalā, kur bija jāsoļo un jāskaita "Solnce vozduh i voda, naši lučšije druzja... ut.t." Krieviski nepratu runāt, laikam tad vēl pat pioniere nebiju... Bērni un arī vadītājas runāja krieviski, taisīja no smiltīm un akmentiņiem kaut kādas zvaigznes būdiņu priekšā... Un jāēd visu bija ar alumīnija karotēm, tādām pa pusei saļodzītām un saspaidītām. Patīkamākais mirklis bija noslēguma ugunskurs. Gan tāpēc, ka tās bija beigas, gan tāpēc ka biju pilsētas bērns un ugunskurs likās kaut kas eksotiskāks.
    Otra nometne bija pionieru pils kora nometne Suntažos. Man bija neparasti, ka jādzīvo vienā istabā ar svešām meitenēm, nepratu ar viņām kontaktēt. Dīvaini likās, ka viņas par visu ko piesējās, piemēram, brīnījās un nicīgi aizrādīja, ka nedrīkstot lietot tādu tualetes papīru, kāds bija man līdzi (tajos laikos tualetēs papīra vispār nebija un man bija iedots līdzi, bet viņām, cik sapratu, vispār nebija). Tā nu brīvo laiku centos pavadīt vecākā brāļa un viņa drauga kompānijā. Gājām uz upi, kāpām kokos, ķērām zivtiņas... Bet atkal nebija labi, jo kad stājāmies uz līniju, meitenes mani saķēra aiz kleitas malas, rāva un sauca - Re kur tavs brūtgāns ! Kas beidzās ar skaļu šņirkstienu un kleitas svārku daļas atdalīšanos no augšdaļas.
    Bet pats briesmīgākais bija, kad mūsu meiteņu guļamistabā sāka smirdēt. Smirdēja arvien trakāk, kamēr es atradu smakas cēloni. Labi jau, ka meitenes to neredzēja. Zem gultas savā koferī biju noslēpusi litra burku, kurā glabāju mazās, upē saķertās zivtiņas. ūdenī protams, jo gribēju aizvest uz māju un ierīkot akvāriju...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2015. gada 20. augustā, plkst. 6:08

    Māris Zanders: Āboli un gurķi (1)

    Valsts budžeta pieņemšanas procesā ik gadu vērojama sava daļa pragmatisku kompromisu un sava tiesa demagoģijas.

  • 2014. gada 17. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Starpnieks un viņa bezdibenis (1)

    Mēs visi nākam no tradīcijas, kas saka: savtīgās intereses ir kaut kas nepareizs, tās ir pretrunā sabiedriskajam. Tā tas nav!

  • 2016. gada 8. novembrī, plkst. 6:33

    Silvija Radzobe: Galvas jautājums (1)

    Izrāde sākas ar ilgu ainu, kurā mums piedāvā lūkoties līdz vidum kailā Ulda Anžes mugurā. Kā te, tā tālāk izrādē var tikai apbrīnot aktiera sportisko, izcili trenēto ķermeni, viņa fizisko veiklību.

  • 2012. gada 16. augustā, plkst. 8:08

    Guntars Rēboks: Alternatīvās kristietības (29)

    Jūda ir apustulis, kas no Jēzus saņem instrukciju, par kuru nezina pārējie apustuļi: “Panāc prom no pārējiem, un es tev pastāstīšu par karaļvalsts noslēpumiem. Tev nāksies daudz ciest, lai tur nokļūtu."

  • 2014. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Daina Sirmā: Jērs (6)

    mēs, kustoņi, kūts šaurībā saspiedāmies cieši jo cieši es piekļāvos grūtajai sievietei kad jutu bērna kustības viņas vēderā es drebēdams modos man šķita mūsu kūtij nav sienu nav griestu augļūdens salija salmos mēs ēdām šos salmus mēles pazina saldākās pļavu zāļu garšas placentu aprija suņi

  • 2015. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Tatjana Hramova: Agra vijolīte

    Frančiem, amerikāņiem – visiem ir savs Rembo. Jauns gadsimts – jauns Rembo. Agrāk to sauca par reinkarnāciju, tagad – par reciklēšanu. Ņemot vērā kvalitātes lejupslīdi, nav jābrīnās, ka šajā gadsimtā viņš vēl nav parādījies.

  • 2012. gada 9. aprīlī, plkst. 10:04

    Georgs Bīhners

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:00

    Ieva Melgalve: Rakstīt bērniem. Rakstīt sev

    Iespējams, tieši bērnu literatūra paradoksālā kārtā visvairāk pasaka par tās autoru. Paradoksālā kārtā – jo, rakstot bērniem, cilvēks nereti jūtas pasargāts no tiem stingrajiem kritērijiem, kas attiecas uz pieaugušo literatūru, un tas padara viņa tekstu brīvāku.



Kultūras Ministrija
vkkf