Raimonds Jaks: Un pēc tam? (6)

  • Wolfs  

    2014. gada 6. jūnijā, plkst. 7:07

    "Visu mums var atņemt, tikai mīlu nē".

  • zhora  

    2014. gada 6. jūnijā, plkst. 9:20

    Vistrakākais, kad atņem elektrību

  • bruja  

    2014. gada 6. jūnijā, plkst. 12:16

    Nu, tāds tīri budistisks pasaules redzējums. :) No pieredzes zinu, ka budisti - visu dzīvo būtņu mīlētāji - tiešām visu neatņem, bet atstāj to, ko atļauts paturēt. Bet visu, ko var paņemt, atņem. :)

  • Marta avens  

    2014. gada 6. jūnijā, plkst. 14:18

    Lielisks uzskaitījums visam tam, kas cilvēks NAV!
    Droši vien vārdos nav iespējams pateikt, kas es esmu. Pirmā ceļa zīme pareizajā virzienā, ir apjēgšana, kas es neesmu.

  • hound  

    2014. gada 6. jūnijā, plkst. 21:35

    mazliet atgādina Ījaba grāmatu no Vecās Derības.

  • Jānis Briedis  

    2014. gada 14. augustā, plkst. 15:06

    te jau pieminēja, ka visu var atņemt, tikai ne mīlu - arī man pirmais, kas ienāca prātā, pēc šī izlasīšanas, bija tās dziesmas vārdi

    vēl palika neatņemts arī naids.
    ja tāds būtu bijis. vari turpināt mīlēt un nīst, līdz pēdējai nevarībai vari turpināt arī cerēt.

    sanāk, ka viss svarīgākais palika neatņemts?...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2016. gada 8. maijā, plkst. 23:59

    Māris Zanders: 9. maijs (1)

    Lai cik bieži mēs apgalvotu, ka 9. maijs "uz mums neattiecas", mēs to tik saasināti uztveram tieši tāpēc, ka tas saistās ar mūsu vēsturisko atmiņu. Ja Pārdaugavā kaut kādus "komunistu svētkus" skaļi svinētu vietējie ķīnieši, reakcija būtu daudz vienaldzīgāka.

  • 2014. gada 7. oktobrī, plkst. 6:10

    Džons Edvardss: Žanriski iedalījumi ir kaitīgi mūzikai

    Bet, tikko kā mēs paspējām atslēgt savus instrumentus no strāvas, kādas citas grupas mūziķis mūsu vokālistam iesita pa seju, procesā izsizdams arī vienu viņa zobu. Mūsu ģitārists sāka kauties ar kādu, kas stāvēja skatuves aizmugurē...

  • 2017. gada 24. janvārī, plkst. 6:20

    Ieva Rodiņa: Lakstīgala mežģīņu zeķēs (1)

    Recenzija par Sandras Kļaviņas monoizrādi "Lakstīgalu māja" Kristīnes Krūzes režijā.

  • 2016. gada 9. jūnijā, plkst. 13:07

    Ilmārs Šlāpins: Inteliģence kā identitāte (2)

    Domāt joprojām ir iespējams tikai individuālā kārtā. Kopīgi var strādāt, ēst, pat gulēt un piedalīties demonstrācijās, kopīgi var vēlēt un vilties ievēlētajos. Bet domāt kopīgi nav iespējams.

  • 2014. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Volfgangs Hermans: Nakts skrāpē zīmuli

    Meitene pelēkas ielas aizā nes mazu melnu sunīti nes dzīvi ar sunīti pieglauž to sev elpu elpā pāriet un aiziet kā pelēks vilciņš atgriežas Meitene pelēkas ielas aizā nes pelēku vilciņu dzīvi tā it kā tā būtu mazs melns sunītis

  • 2015. gada 30. oktobrī, plkst. 8:20

    Ieva Melgalve: Baltā kāpa (3)

    Viņi bija brīnišķīgi cilvēki, bet pilnīgi bez kauna. Viņuprāt, veļasmašīna bija domāta tikai seksam – un principā tā arī varētu būt.

  • 2016. gada 1. septembrī, plkst. 6:54

    Satori aptauja: Ko gaidām no rudens sezonas? (5)

    Īsi pirms rudens un arī jaunās kultūras sezonas iestāšanās aptaujājām vairākus Latvijas sabiedrībā zināmus cilvēkus, lai noskaidrotu, kurus šīs sezonas kultūras notikumus viņi gaida visvairāk.

  • 2014. gada 10. jūnijā, plkst. 7:06

    Māris Rungulis: Pēteris un Pēterītis

    Mani sauc Pēteris. Atkārtošu pa zilbēm: Pē-te-ris! Tā rakstīts manā dzimšanas apliecībā, mammas pasē un arī klases žurnālā.



Kultūras Ministrija
vkkf