Ivars Drulle: Apetīte rodas darbā (5)

  • bruja  

    2014. gada 9. aprīlī, plkst. 13:26

    Patiesībā es arī apbrīnoju LIAA ēdnīcas spēju saglabāt padomisku atmosfēru. Un kurā vietā? - zem LIAA, kur tiešām it kā strādā mūsu jaunie un spējīgie attīstītāji.

  • jega  

    2014. gada 9. aprīlī, plkst. 15:41

    Ēstuve Nr.1 Rīgā ikdienas pusdienām. Ja stingri ierobežots ikmēneša pusdienu budžets, kā es pieņemu ir arī LIAA ierēdņiem, tad primārais ir lēti un sātīgi, lai izvilktu līdz mājām.
    Ierēdņi pusdienas rēķina mērvienībā - kalorijas/1EUR.

  • san.loc  

    2014. gada 9. aprīlī, plkst. 17:02

    vienkaarsha cilveeka pusdienas bez galjas veel netiek piedaavaatas. zheel.

  • Kārlis Dūmiņš > san.loc  

    2014. gada 10. aprīlī, plkst. 23:02

    "vienkaarshais cilveeks" bez gaļas nevar būt strādātājs

  • Jānis KāŠtā  

    2014. gada 11. aprīlī, plkst. 15:11

    Veronikā nebiju ievērojis ka ir tikai tēja- parasti izvēlos citu postpadomju produktu- dzērienu no žāvētiem persikiem kas laiski peld savā duļķainajā šķidrumā. Bet ir gardi.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2016. gada 3. oktobrī, plkst. 4:56

    Pauls Bankovskis: Zaļās pasakas

    Jā, un tad vēl mūžīgais jautājums: vai priede spēj "saprast" bērzu, bet ozols – pāri upei otrā krastā augošo liepu rindu?

  • 2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Antons Georgs Grauds: Kā es varēju piedzimt? (4)

    Antons Georgs Grauds ir mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Mārtiņa Grauda dēls. Antonam ir desmit gadi, un viņš gribētu savā dzīvē saņemt vairākas Vilhelma Purvīša balvas.

  • 2016. gada 7. decembrī, plkst. 6:41

    Anna Žabicka: Mana miesa, mana pieredze

    Grāmatas ievadā Kukaine kodolīgi iepazīstina ar atsevišķām teorijām un autorēm, līdz ar to lasītājs noteikti nav pamests savā vaļā, bet gan mātišķi izvadīts cauri visas grāmatas saturam.

  • 2015. gada 21. decembrī, plkst. 6:31

    Pauls Bankovskis: Balsis no turienes (2)

    Vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk manā elektroniskā pasta kastītē iekrīt sūtījums, kurā kāds no šiem cilvēkiem mani it kā aicina pievienoties viņa vai viņas paziņu lokam "profesionālajā tīklā" LinkedIn.

  • 2013. gada 25. novembrī, plkst. 7:11

    Bez vārdiem (1)

    Šajās dienās ir lasīts tik daudz sāpju, izmisuma, bezpalīdzīgu dusmu un baiļu, taču aizvien vēl trūkst vārdu, lai pateiktu ko tādu, kas spētu mierināt cilvēkus, kuri zaudējuši tuviniekus. Un mūs visus – kas ieraudzījuši nāvi, tik tuvu pienākušu līdzās.

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Tatjana Hramova: Garie un svētie (7)

    Viss ir daudz sarežģītāk, nekā liekas no pirmā acu skatiena, jo tēvs pats par sevi var būt un teorētiski var arī nebūt, bet nekad – es uzsveru: nekad – tēvs nevar būt bez mātes. Vismaz kaut kādu laiku tai mātei ir jābūt.

  • 2012. gada 28. martā, plkst. 16:03

    Mona De Bo: Lēnākā latviešu grupa pasaulē (21)

    Intervija ar bundzinieku Edgaru Eihmani un ģitāristu Edgaru Rubeni par slikto un labo toni mūzikā, izkāpšanu no aroda un džezu, ko viņi nespēlē.

  • 2014. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Rīga 2014: saruna ar Mārtiņu Graudu

    Ievēroju mikrorajoniem raksturīgos pusaudžu vēstījumus savām simpātijām uz māju sienām. Tas ir zināms fakts, ka Daugavgrīvā un Bolderājā vairāk dzīvo krievu valodā runājošie, un viņiem tā sirds ir plašāka, un, ja viņi lūdz piedošanu….



Kultūras Ministrija
vkkf