Žans Bodrijārs: Simulakri un simulācija
2003. gada 29. oktobrī, plkst. 0:00
komentāri (7)
2003. gada 29. oktobrī, plkst. 0:00
komentāri (7)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Janka 19.09.03 0:19
Nu nezinu protams, vai Tiisnpopfs ir iespaidojies no shii, nebaidiishos vaarda, episkaa teksta, bet secinaajums ir gandriiz identisks. Tas zinaamaa meeraa priecee, bet tajaa pashaa laikaa liek shaubiities. bet tas jau... pie lietas piederas
danux 17.02.04 15:40
ver jau buut ka kaadam arii patiks, man nee...
strādža 15.03.04 11:46
vai tas tiešām ir rakstīts 1981. gadā?
Laiksne 25.11.06 13:58
Vārds vārdā ++ cilvēces realitātes aina. Neizbēgams regress.
Kate 09.04.08 12:58
Aaaaaaak Dievs, Simulakri un simulācija un Žans Bodrijārs manī raisa tikai "bailes un trīsas" un asociācijas ar grūto ceļu līdz māģistra grādam.... fui!
mo.bo. 20.06.08 19:48
he,kas ta te?
iks 26.08.11 12:10
Un tik simulē, un simulē, un joprojām simulē... Un jau galīgi aizmirsts. Tik kāds vientuļš maģistrants vai profesors, kam Bodrijārs ir vienīgais, ko viņš pa īstam zina, rudens vakara nopūtās piemin: Reiz bija...