Lorēna Monseina Roudsa: Melnģīmji Latvijā (11)

  • Anda Baklane 1  

    2014. gada 13. martā, plkst. 10:51

    Liels paldies par interesanto rakstu!

    Protams, grūti bērnu dārzā sniegt ne-stereotipiskas zināšanas, jo jebkurā gadījumā redzējums būs ļoti vienkāršots. Taču jāpiekrīt, ka bērnu dārzu priekšnesumi mēdz būt satriecoši bezgaumīgi, truli, pat piedauzīgi. Kāda izlaiduma priekšnesmu laikā es knapi turējos, lai nerautu savu acuraugu laukā no dejas.

  • Guntis Kārkliņš  

    2014. gada 13. martā, plkst. 12:01

    ... BET vai tieši šis mītu un dažādās vēsturiskās atmiņas kopums nav tas kas kādu kultūru padara atšķirīgu no citām? Ja vides aizsardzībā galvenais ir saglabāt sugu daudzveidību tad sociālajā un kultūras jomā globalizācijas iespaidā mēs redzam tieši pretējo.

  • Anda Baklane 1 > Guntis Kārkliņš  

    2014. gada 13. martā, plkst. 12:44

    Jūs to domājat tādā ziņā, ka latviešu stereotipi par afrikāņiem padara latviešus par tiem, kas viņi ir? Vai tādā ziņā, ka stereotipi par afrikāņiem padara afrikāņus par tiem, kas viņi ir?

  • kvazikvazimodo  

    2014. gada 13. martā, plkst. 13:59

    narācija mūs sasniedz ne tikai pateicoties kinestētiskajām, bet arī audiovizulālajām iztēles referencēm, tas skaidri redzams pasakā par Sprīdīti, kurā afroafrikāņa tēls iešifrēts simboliskajā "bija gatavs pundurītis, krupītis". tādejādi lasītājā tiek atdzīvināta metaaizvainojuma atmiņa, priekšstats par cilvēces ciešanu polifoniju. nozīmīga vēstījuma daļa ir arī progresa naratīvs, kad Sprīdītis "No galvām tas izņem visas divpadsmit mēles", tā realizējot protocenzūru visu aizvainoto vārdā.

  • Daiga Mežaka  

    2014. gada 13. martā, plkst. 16:06

    piedod, izlasīt līdz galam nesspēju. pie tēmas un vnk, lai izkustētos, piedāvāju http://youtu.be/LHV7gmT5m8I

  • Anda Baklane 1 > kvakvazimodo  

    2014. gada 13. martā, plkst. 16:48

    Trāpīgi, kā vienmēr. Sīpolu mizās atrastas domas.

  • Guntis Kārkliņš > Anda Baklāne  

    2014. gada 13. martā, plkst. 18:41

    ... Piezīme bija par to ka vienos vēsturiskajos apstākļos radušies stereotipi liek mainīt citos vēsturiskajos apstākļos radušos stereotipus kā nepareizus. Pagaidām tikai "Silmačos" žīdi nepareizi atspoguļoti, varbūt vēlāk arī Jāņus ne tā svinēs.

  • Kristians Šics  

    2014. gada 13. martā, plkst. 20:34

    Nez kādi būtu āfrikāņu stereotipi par latviešiem ciema skolas uzvedumā? Lieliskā zviedru komēdija "Pikaso piedzīvojumi" uzbūvēta eleganti apspēlējot stereotipus par dažādām tautām. Pikaso iet ciemos pie draudzenes somietes, ieiet pa durvīm – tur viss melnbalts. Britu filma, ko padomju nomā dēvēja par "Piedzīvojumiem gaisā" tāpat balstīta uz nāciju stereotipiem – franči bučojās, vācieši maršē. Ja mēs jautri smejamies par somu jokiem, vāciešiem un skotiem, kāpēc tas būtu liegts par āfrikāņiem? Varbūt labāk nemainīt stereotipu no "Bonifācija brīvdiemām" uz "Johnny Mad Dog"? https://www.youtube.com/watch?v=Dj16Kfd8xZk

  • Anda Baklane 1 > Guntis Kārkliņš  

    2014. gada 14. martā, plkst. 9:18

    Jā, domai par Silmačiem varu piekrist. Bet tādi mūsdienu bērnudārzu un popielu priekšnesumi kādam, kas labāk orientējas Āfrikas kontinenta identitātēs, droši vien izskatās līdzīgi kā latviešu portretējums sarkanos interjeros ar častuškām.

  • Haris  

    2014. gada 14. martā, plkst. 17:06

    Dikti interesanti, kāpēc (1) raksta oriģināls ir angliski (latviski nesaprotoša ieceļotāja/ieklīdene?), (2) kurš maksāja Igoram Gubenko par tulkojumu (no Satori budžeta valsts piešķirtās daļas; varbūt Gubenko "pliks" entuziasms)?

  • Inese Suharuka  

    2014. gada 30. jūlijā, plkst. 11:45

    Un kas tieši ir greizs un nepareizs? Tas, ka melnādainajiem ir tumša ādas krāsa? Vai tas, ka to ikdienas apģērbs ir gaužām 'trūcīgs'? Tam kā liecība kalpo arī dokumentālās filmas par Āfriku vai jebkura enciklopēdija.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2014. gada 13. oktobrī, plkst. 1:10

    Pauls Bankovskis: Kā bliezt ar vecmodīgumu

    Nesen Hermanis pamanījās satracināt publiku, izteikdamies, ka "Latvijā 40 % cilvēku smadzenes atrodas pastāvīgā atpūtas režīmā". Nez kāds šis iedomātais cipars varētu būt citās zemēs?

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 20:04

    Guntars Godiņš: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras latviskojums", tulkotājs Guntars Godiņš sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2013. gada 14. janvārī, plkst. 1:01

    Pauls Bankovskis: Ir pienācis laiks nomirt

    Viņa vidējais rakstīšanas ātrums esot bijušas pāris lappuses mēnesī. Taču ar tām ir pieticis, lai Askillsens kļūtu par vienu no iespaidīgākajiem īsprozas meistariem ziemeļvalstīs ar paliekošu ietekmi nu jau uz daudzu paaudžu rakstniekiem.

  • 2016. gada 21. martā, plkst. 6:07

    Māris Zanders: Sarkanās līnijas un baltie cimdi (2)

    Ko darīt situācijā, kad tev būtiskā valsts, sabiedrības dzīvi ietekmējošā jautājumā potenciāls sabiedrotais izrādās grupa vai indivīds, kura uzskatiem citos – arī būtiskos – jautājumos tu nepiekrīti?

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Čema Martiness: Šopēna sirds un citi dzejoļi

    Kamēr tu guli, briesmoņi runā ar mani, šīs lauzītās ēnas uz sienām, kas baltas kā kauli, tie saka man, ka nekas nav mana tiesa, vien klusums, akmeņu kurlums pret jūru, magnolijas rītausmas mēmajā dūmakā, vējš, plosīdams lapotnes kokiem un deldēdams manas ribas kā smilšpapīru.

  • 2013. gada 18. novembrī, plkst. 7:11

    Māra Zālīte: Pieci pirksti (fragments) (8)

    Valsts svētkos gribam uzdāvināt jums fragmentu no Māras Zālītes autobigrāfiskā romāna "Pieci pirksti", kas drīzumā iznāks apgādā "Mansards". Tajā stāstīts par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas.

  • 2012. gada 25. aprīlī, plkst. 8:04

    Ieva Sniedze: Nekādas romantikas tur nav (1)

    Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu un turpmākais stāsts to tikai apstiprina.

  • 2013. gada 4. decembrī, plkst. 7:51

    Ērika Bērziņa: Mazie meža dīvainīši

    Grāmatas var lasīt visdažādākajos veidos (pāris no tiem jums atklāju), bet pats galvenais, lai ir vēlēšanās to izlasīt. Un šajā gadījumā tā tas ir. Var lasīt vēl un vēl, izbaudot gan valodu, gan sižetu.



Kultūras Ministrija
vkkf