Zane Krūmiņa: Nepalikt mierā (3)

  • LV  

    2014. gada 18. februārī, plkst. 9:58

    Ļoti labs raksts. Pavisam mazu bērnu vecāki zina, ka bērna attīstība nav iespējama bez fiziskās izaugsmes - lai veicinātu runu, jāatīsta pirkstiņu veiklība utt. Nez kāpēc skolas gados bērns tiek "izjaukts pa sastāvdaļām" - 2 stundas nedēļā tikai skrien uz riņķi un pārējās sēž kā deputāts, vai vēl sliktāk. Paldies autorei, ir par ko padomāt...

  • Danute Sungaila  

    2014. gada 18. februārī, plkst. 13:44

    Trāpīgāk laikam nevarētu noraksturot esošo situāciju tradicionālās skolās un tās trūkumus! Paldies, raksts tiešām lielisks!

  • dadzz  

    2014. gada 21. februārī, plkst. 19:49

    Nezinu.
    Kad mans bērns bija ļoti mazs, man arī likās - ak vai, šis spāņu zābaks - skola.
    Nav tā. Katru starpbrīdi skrien un spēlējas, un to drīkst - vismaz tai skolā, un ceru, ka daudzās citās arī.
    Un kā var iemācīt kaut ko intelektuālu, nesakoncentrējot uzmanību, tostarp fiziski nesavācot? Ja to nedara, rodas - radošs gan, tomēr haoss. To redzu gan kā māte, gan - skolotāja.
    Fakts, ka - smadzeņslodzes kompensācijai gan vajag pēc tam viņam fizisku slodzi. Bet labāk lai pasēž un pēc tam paskrien, nekā visu sataisa vienā putrā un bērns smaidīgs, bet sausā atlikuma nekāda.

    Ir jau jauki visas alternatīvās metodikas, bet, kad pati pastrādāju vienā tml.iestādē - tur bija viss kas, tikai ne kaut kāda kārtība. Un kustēties viņi gribēja, bet - diezgan destruktīvi. Pienākumi bija, tiesības - ne..

    Dažreiz tie paši valsts apmaksātie iestādījumi - valsts skolas un ārsti - ir daudz labāki, nekā mēs gribētu domāt. Daudz atkarīgs no iestādes gaisotnes, politikas. Visus vienā maisā laikam nevarēs iebāzt.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2014. gada 21. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Genādijs Osipovičs ir tepat

    Viens no mūsdienu Krievijas varasvīru ideoloģiskajiem jājamzirdziņiem ir raizes par savu tautiešu drošību un labklājību. Atsaucot atmiņā dažus šo interešu aizstāvības piemērus, par savu drošību uztraukties nudien laikam būtu vērts.

  • 2013. gada 18. janvārī, plkst. 8:01

    Alise Joste: Tas ir vienīgais veids, kā es spēju būt (1)

    Man nav tādas sajūtas, ka kaut kur būtu jāskrien, ka kaut ko varētu nokavēt. Man pat dažbrīd liekas, ka es varētu būt tāda, kurai bija viens albums un viss. Un vairs nekad.

  • 2015. gada 29. decembrī, plkst. 7:04

    Aivars Madris: Gada labākās filmas (8)

    Uzdrošinos kautrīgi piedāvāt arī savu personīgo 2015. gada filmu izlasi, kas veidota, cenšoties vadīties pēc savām izjūtām par to, kas ir labs kino un sagādājis skatīšanās prieku.

  • 2012. gada 17. maijā, plkst. 9:05

    Kristaps Dzens: Kas notiek rakstniekmājā (13)

    Ar rakstniekmājā mītošo felis ģints pārstāvi ātri beznaidojām telepātisku saikni, nospraužot abpusējas komunikācijas robežas. Sarežģītāk attiecības veidot ar primātu kārtu.

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Zvjads Ratiani: Rekviēms dzīvajiem un citi dzejoļi (1)

    Es stāvu pie loga, acis nenovērsdams no debesīm. Nu, protams, no debesīm. No kurienes gan vēl varam gaidīt nelaimi? No kurienes gan vēl gaidīt glābšanu? Un uz ko gan vēl skatīties? Ne jau uz kaimiņu māju.

  • 2012. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Lāsma Ģibiete: Mīļā Beatrix (14)

    Spalgi svilpieni. Bars miliču. Sāpīgs belziens pa krustiem. Arests. Pirmsizmeklēšanas cietums. Tiesa. Spriedums – 8 gadi. Tēva rūgtās asaras. Izvešana konvoja pavadībā no tiesas zāles. Brauciens melnajā bertā ar restotiem logiem. Cietums.

  • 2012. gada 26. septembrī, plkst. 8:09

    Elmārs Seņkovs: Ko es darītu bez skatītājiem?

    Vienīgais, kas visus kopīgi saista, ir emocionālas lietas - lietas, kas visus skar vienādi: emocijas, mīlestība, naids. Tas visiem ir kopīgs. Un to jaunieši saprot.

  • 2014. gada 2. februārī, plkst. 10:02

    Santa Remere: 100 kruzuļotu vizuļotu gadu

    Margarita Stāraste latviešu kultūrā ir kā noslēpumu kalns vai pasaku zeme, no kuras pienāk brīnumskaistas pastkartes, bet kuru pašu neviens īsti nav redzējis.



Kultūras Ministrija
vkkf