Ivars Ījabs: Pūpēdis (1)

  • akmens > autoram  

    2014. gada 3. februārī, plkst. 13:22

    Godātajs! Ja runāt par sēņošanu tieši, tad sēņotāji mežā seņotnēm nogriež dzimumorganus. Tā ir Latvijas žurnālistikas bilde.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2014. gada 15. decembrī, plkst. 6:12

    Rasma Pīpiķe: Paldies Tev, Dāvi, jeb #LVirnauda

    Sabiedrība var priecāties, ka rasts unikāls risinājums Dāvja atbalstam, bet, visticamāk, neviens nav iedomājies, ka informatīvajā ziņojumā ieviestas izmaiņas, kas nav pat attālu saistītas ar Dāvja ārstēšanās gadījumu.

  • 2015. gada 4. februārī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Mums tās naudas nav tik daudz, lai visi varētu kārtīgi zagt (2)

    Būdami cieši pārliecināti par to, ka diskusiju kultūra un politiskā kultūra ir būtiska Latvijas kultūras ainas sastāvdaļa, mēs tikāmies ar ilggadējo politikas komentētāju Māri Zanderu.

  • 2016. gada 5. februārī, plkst. 9:51

    Helga Tormane: Plūmes koks, zārciņš un jēga

    Grāmatā aprakstītie praktiskie piemēri jēgas meklējumiem, ja ticam uz grāmatas vāka rakstītajam, ir kalpojis par iemeslu tam, lai šo jauniešu romānu dažās Rietumnorvēģijas skolās aizliegtu. Arī Francijā atsevišķi grāmattirgotāji atsakās šo izdevumu izplatīt.

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 22:57

    Pauls Bankovskis: Pēdējā ziņa no Purva ciema (3)

    Vēstules viņš rakstīja no reizēm apsnigušā, bet citkārt kaut kā citādāk raksturotā "Purva ciema". Tur, daudzdzīvokļu mājas augšstāva darbnīcā, es viņu arī pirms nu jau nezin cik ziemām pirmoreiz sastapu.

  • 2014. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Rišards Kriņickis: Kaķi un mākoņi (3)

    Tas ir tikai tukšums, kas atvēra durvis un vērtīgi nopētīja mūs katru, kas ne uz mirkli nepārtraucām savu žēlošanos.

  • 2016. gada 25. martā, plkst. 6:51

    Agnese Krivade: Kaut arī es staigāju tumšā ielejā (4)

    – Brisele tagad ir vampīru pilsēta, – viņa teica par iespaidiem, ko bija guvusi ceļā no darba, pilsētā ar paaugstinātu terora trauksmi, kuras dēļ bija slēgts metro, skolas un kafejnīcas.

  • 2013. gada 2. jūlijā, plkst. 7:07

    Pauls Bankovskis: Spēles ar sērkociņiem (1)

    Sērkociņu kārbiņu etiķešu kolekcionēšana jeb filumēnija PSRS bija kļuvusi par tik izplatītu laika kavēkli, ka, līdzīgi filatēlistu priekam izlaistām pastmarku sērijām, sērkociņu rūpnīcas pat bija sākušas drukāt īpaši krāšanai paredzētas etiķešu sērijas.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 18:23

    Džeimss Džoiss: Kaķis un velns

    1936. gadā Džeimss Džoiss uzrakstīja vēstuli savam mazdēlam Stīvenam Džoisam, izstāstot tajā pasaku par Bežansī pilsētas mēru un velnu. 1964. gadā tā tika izdota ilustrētā grāmatā un kopš tā brīža tulkota daudzās pasaules valodās.