Pēteris Draguns: Dzejoļi no krājuma "Inde"
2003. gada 2. novembrī, plkst. 0:00
komentāri (6)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
Jānis Jaunsudrabiņš, 1908
.jpg)
Sīmors 14.04.04 15:35
ļoti garda grāmata
vai nav vienalga 10.05.04 1:13
nekas... dveeseles tur nav... skaisti vaardi un laba dzejas izjuuta buutiiba nesuuda nav veertas. draaguuns jau sen aceros par asiniim un veenaam utt. normaals gjeks, bet es redzu cauri un redzu to ka cauri redzu.
durga 17.06.04 10:15
nu drusku par dramatisku, bet tā poza ir acīmredzami apzināta, ar slēptu ironiju, tāpēc ir forši. jā nu nav viņam nopietnības, bet kuram tad jaunajam latv dzejn ir nopietnība. es gan cauri neredzu bļe. man tikai nepatīk ka par mani runā rušdi terminoloģijā, tāpēc šonakt atnākšu pēterim nokodīšu roku
Artis 27.10.05 12:55
kaut kā tur it par daudz un kaut kā par maz. Skaisti iesaiņoti vārdi, bet dvēseli tiešām nejūt.
Roze 04.01.08 13:06
Peeteri!
Sunji rej, bet . . . karavaanas iet taalaak.
Kad buus naakoshais kraajums ? ? ?
Harijs Kā. 11.11.10 22:44
taisnība, ka labs