Ivars Ījabs: Vienā caurā maisā (12)

  • Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 8:41

    Tātad patiesība jāsver izdevīguma un neizdevīguma svaros? Patiesībai nekad nav komfortabla, tas tak elementāri. Divdesmit gadu garumā tā kā varējām nobriest drosmei. izklausās, ka Ījaba kungs tomēr mūsu sabiedrību par tādiem nīkuļiem vien uzskata. Man grūti iedomāties solidaritāti uz melu un nelietības pamatiem. Kaut kā vilkt dzīvi, protams, var. Arī tā ir katra paša izvēle.

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 9:42

    njā, Ījab, demokrātijas, saskaņas, saticības, politiskās vienotības, varas leģitimitates, mīļā miera utt vārdā labāk paklusēsim, kamēr nomirst pēdējie cilvēki, kas cietuši (un turpina ciest) no padomju režīma.
    tāds kā pragmatisms, patiesība ir tas, kas 'strādā', darbojas, iet cauri. nē, patiesība ir neizdevīga, gandrīz vienmēr, un patiesība bija neizdevīga arī padomju savienībai, tāpēc 'mīļā miera' un 'saticīguma' labad arī toreiz uz latviešu neatkarības centieniem skatījās un oficiāli pasniedza kā separātisku fašistu reakcionāri revaanšistiskos murgus un 'eksaltētu patosu'.
    pretīgi, nu.

  • akmens  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 10:26

    Es nezinu par okupantiem, bet kolaboracionisti gan ir. M. Z. savā gr. Pieci pirksti attēlo krievus kā, saprotams kā. Kad es veikalā iebildu, viena dāma man pateica, ko tad jūs gribat, ja Māru sauca par fašistu? Es atbildēju, ka tas Mārai netraucēja pēc brieduma iestāties PSKP. Es atkal biju slikts.

  • ivity  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:00

    Skelets no skapja tomēr būtu jāizņem, gaiss jāizvēdina. Ja, atverot skapi, izrādīsies, ka tur vairāk bija aizdomu nevis pašu kaulu, arī labi. Tīrāks tik un tā.

  • jā jā jā nē nē nē  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:20


    Ījaba kunga talants ir atvērts prāts, poetiski salīdzinājumi, plašs redzes loks, tomēr domas tīrība un prāta asums tālu atpaliek no kaut kā ko vartu dēvēt par oriģinalitāti vai vērtību. Citiem vārdiem neviekli, pavirši, sasteigti. Piemēram šeit:

    "Tajā ziņā mūsu "4. maija noliedzēju" aktīvistiem diemžēl ir taisnība, jo šādi ļaudis patiesi var šķist aizdomīgi – nevis ar to, ka maina uzskatus, bet gan ar to, ka noliedz uzskatu maiņu."

    Manuprāt runa ir par tādu bīstamu cilvēku paveidu kā konformistiem.
    Tas ir:

    konformists
    1. Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.

    Otrkārt:

    "Tātad: uz svaru kausiem šeit vienā pusē ir likta patriotiska pazīmēšanās un eksaltēts patoss, otrā – tālāka politikas fragmentācija, nespēja strādāt un vēl zemāka varas leģitimitāte. "

    Patoss un pazīmēšanās Latvijā tradicionāla, sīku ļaužu pazīme.
    Savukārt varas leģitimitāte ir jārūda visiem iespējamiem līdzekļiem,
    nevis caur spekulatīvu "noklusēšanu", meistarīgu PR-ošanu, mitoloģisko
    respekta audzēšanu.

    Citiem vārdiem sakot Ījaba ieteiktai katra paša lēmums par tēmu tiek piedāvāts pāragri, - kas tieši mums būtu jāizlemj.




  • nahimovs > Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 12:51

    Abstrahējoties no dotā gadījuma, tomēr atzīmēšu, ka jau no laika gala ir daudz un bezjēdzīgi asinis izliets, cīnoties par patiesību un taisnību.
    Un diez vai tajos maisos ir daudz patiesības, un vai ir jēga no 1/2 un 1/3 patiesības?
    Vai maisus atverot, nesanāks, ka tiem ziņotājiem, kuriem laimējies nebūt saglabātajā kartotēkā, tiks izsniegta indulgence?
    Un runājot par tiem, kas ir kartiņās. Tur nav rakstīts, ko tieši cilvēks ir darījis. Un iemesli, kamdēļ ir uzrakstīta kartiņa, var būt visniecīgākie.

  • bruja  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 14:39

    Personīgi mani ļoti uzmanīgu dara tas, ka ļoti lustrēties grib tāda persona kā Langa. Ja tik ļoti patīk lustrēties, vajag piekārt lustru vispirms pašai naktī pie savas gultas. Nu, ko lai dara..... Es biju oktobrēns, es dziedāju Skolēnu Dziesmu svētkos "Deņ pobedi". Vai esmu pietiekoši izlustrējusies? :)

  • dukurs  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 15:05

    varētu padomāt-ka runājot par kolabracionismu obligāti jārunā par čekas maisiem...

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 17:10

    + vai tad tiesiskums gadījumā nebija viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem?

  • kardo  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 19:47

    Oi,es tikai tagad,izlasot šo rakstu,atcerējos ka biju komjaunietis...nu ne jau tāds aktīvā tipa ar ūsiņām,bet parastais.Tagad atceroties,man šie 80tie nemaz neliekas kaut kas šausmīgs,drīzak kaut kas naivs un muļķīgs.

  • gunita > to kardo  

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 15:47

    70-to gadu sākumā no LU izslēdza 2 manus klases biedrus, bez tiesībām iestāties citās PSRS augstskolās, un tādu gadījumu bija pietiekoši daudz, cik ielika Aleksandra augstumos un sašpricēja, cik bija spiesti strādāt par kurinātājiem etc; bija arī tādi kā M.Z., kas aiz muguras ņirgājās par šo iekārtu, bet izmantoja, tāpat Panteļejevs, toreizējais komjaunatnes vadītājs. no tiem meliem ir jāattīras, tādi cilvēki nevienam netic, tāpēc katrās vēlēšanās nāk ar savu komandu, ignorējot citu iesāktos darbus; to mēs redzam šodien

  • Ari  

    2014. gada 26. oktobrī, plkst. 11:11

    Ar patiesību un uzskatu maiņu vienmēr ir bijis ķimerīgi. Atcerēsimies kaut vai stāstus par ģeocentrisko un heliocentrksko sistēmām un to atbalstošo zinātnieku uzskatu maiņu un likteņiem. Atmal un atkal gribas piekrist slavenajam jautàjumam: "Kas ir patiesība?" Ko drīkst darīt "patiesības" vārdā?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 16. maijā, plkst. 6:36

    Māris Zanders: Reitinga ķīlnieki (2)

    Publiskas līderu debates ir noderīgs rituāls, tomēr "Vienotībai" arī jāpatur prātā, ka t.s. politiskā identitāte un apmierinoša reitinga atgūšana nav viens un tas pats. Pirmā var pagaidīt.

  • 2015. gada 21. jūlijā, plkst. 9:07

    Magone Boleiko: Noķert ideju un iemūžināt

    Magone Boleiko ir viena no no desmit māksliniekiem, kas radījuši darbus izstādīšanai Rīgas Doma dārzā sadarbībā ar kustību "Mans Doms".

  • 2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Elīna Brasliņa: Citvietas un nekurienes

    Protams, māksla prasa rūpīgu iedziļināšanos. Protams, tas viss ir ļoti nopietni. Taču pēc pāris stundām apzinīgas mākslas baudīšanas, mani pārņēma neviltots, bērnišķīgs prieks.

  • 2012. gada 23. jūlijā, plkst. 8:07

    Irina Romanovska: Nepiederošām personām ieeja atļauta (10)

    Bibliotēkas dzīvē skaņas iegūst pavisam citu nozīmi, jo tā ir vieta, kur vairums ikdienas lielāko trokšņu – sarunas, mūzika, mobilo telefonu skaņas – ir aizliegti. Tas, kas paliek pāri, gan nav klusums.

  • 2012. gada 22. novembrī, plkst. 10:11

    Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs: Dzeja (10)

    Nešaubies – tā ir mīlestība. Bet viņai tik grūti ir pateikt: tas tu. Viņa pati visu veiks mūsu vietā. Sieviete skaista kā ūdens un upe. Vīrietis skaists kā gaisma un gaiss. Un viss šis džezs, No kura mēs neaizgājām, Atstāj cerību uz.

  • 2013. gada 14. jūnijā, plkst. 7:06

    Liene Kāposta: Nāves hronists (13)

    Savācis materiālu, es atgriežos redakcijā, kur, drudžaini klabinot datora taustiņus, radu ziņas, ko cilvēki labprātāk nelasītu. Bet viņi lasa. Lai arī šausmīgi, pretīgi, drūmi un traģiski, šie notikumi tomēr ir ļoti aizraujoši.

  • 2017. gada 18. februārī, plkst. 8:30

    Sieviešu stendaps: Ieva Viese-Vigula (10)

    Sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru piedāvājam noskatīties "Sieviešu stendapa" numuru, kas veltīts tēmai "Svētki".

  • 2014. gada 19. augustā, plkst. 8:08

    Ieva Melgalve: Draugos ar zilo kaķi (1)

    Pāreja no parastām bērnu grāmatām raksturīgās funkcionālās mākslas uz mākslu, kurai ir vērtība pašai par sevi, nav tik pašsaprotama, kā tas šķiet mākslas baudītājiem.



Kultūras Ministrija
vkkf