Ivars Ījabs: Vienā caurā maisā (12)

  • Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 8:41

    Tātad patiesība jāsver izdevīguma un neizdevīguma svaros? Patiesībai nekad nav komfortabla, tas tak elementāri. Divdesmit gadu garumā tā kā varējām nobriest drosmei. izklausās, ka Ījaba kungs tomēr mūsu sabiedrību par tādiem nīkuļiem vien uzskata. Man grūti iedomāties solidaritāti uz melu un nelietības pamatiem. Kaut kā vilkt dzīvi, protams, var. Arī tā ir katra paša izvēle.

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 9:42

    njā, Ījab, demokrātijas, saskaņas, saticības, politiskās vienotības, varas leģitimitates, mīļā miera utt vārdā labāk paklusēsim, kamēr nomirst pēdējie cilvēki, kas cietuši (un turpina ciest) no padomju režīma.
    tāds kā pragmatisms, patiesība ir tas, kas 'strādā', darbojas, iet cauri. nē, patiesība ir neizdevīga, gandrīz vienmēr, un patiesība bija neizdevīga arī padomju savienībai, tāpēc 'mīļā miera' un 'saticīguma' labad arī toreiz uz latviešu neatkarības centieniem skatījās un oficiāli pasniedza kā separātisku fašistu reakcionāri revaanšistiskos murgus un 'eksaltētu patosu'.
    pretīgi, nu.

  • akmens  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 10:26

    Es nezinu par okupantiem, bet kolaboracionisti gan ir. M. Z. savā gr. Pieci pirksti attēlo krievus kā, saprotams kā. Kad es veikalā iebildu, viena dāma man pateica, ko tad jūs gribat, ja Māru sauca par fašistu? Es atbildēju, ka tas Mārai netraucēja pēc brieduma iestāties PSKP. Es atkal biju slikts.

  • ivity  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:00

    Skelets no skapja tomēr būtu jāizņem, gaiss jāizvēdina. Ja, atverot skapi, izrādīsies, ka tur vairāk bija aizdomu nevis pašu kaulu, arī labi. Tīrāks tik un tā.

  • jā jā jā nē nē nē  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:20


    Ījaba kunga talants ir atvērts prāts, poetiski salīdzinājumi, plašs redzes loks, tomēr domas tīrība un prāta asums tālu atpaliek no kaut kā ko vartu dēvēt par oriģinalitāti vai vērtību. Citiem vārdiem neviekli, pavirši, sasteigti. Piemēram šeit:

    "Tajā ziņā mūsu "4. maija noliedzēju" aktīvistiem diemžēl ir taisnība, jo šādi ļaudis patiesi var šķist aizdomīgi – nevis ar to, ka maina uzskatus, bet gan ar to, ka noliedz uzskatu maiņu."

    Manuprāt runa ir par tādu bīstamu cilvēku paveidu kā konformistiem.
    Tas ir:

    konformists
    1. Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.

    Otrkārt:

    "Tātad: uz svaru kausiem šeit vienā pusē ir likta patriotiska pazīmēšanās un eksaltēts patoss, otrā – tālāka politikas fragmentācija, nespēja strādāt un vēl zemāka varas leģitimitāte. "

    Patoss un pazīmēšanās Latvijā tradicionāla, sīku ļaužu pazīme.
    Savukārt varas leģitimitāte ir jārūda visiem iespējamiem līdzekļiem,
    nevis caur spekulatīvu "noklusēšanu", meistarīgu PR-ošanu, mitoloģisko
    respekta audzēšanu.

    Citiem vārdiem sakot Ījaba ieteiktai katra paša lēmums par tēmu tiek piedāvāts pāragri, - kas tieši mums būtu jāizlemj.




  • nahimovs > Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 12:51

    Abstrahējoties no dotā gadījuma, tomēr atzīmēšu, ka jau no laika gala ir daudz un bezjēdzīgi asinis izliets, cīnoties par patiesību un taisnību.
    Un diez vai tajos maisos ir daudz patiesības, un vai ir jēga no 1/2 un 1/3 patiesības?
    Vai maisus atverot, nesanāks, ka tiem ziņotājiem, kuriem laimējies nebūt saglabātajā kartotēkā, tiks izsniegta indulgence?
    Un runājot par tiem, kas ir kartiņās. Tur nav rakstīts, ko tieši cilvēks ir darījis. Un iemesli, kamdēļ ir uzrakstīta kartiņa, var būt visniecīgākie.

  • bruja  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 14:39

    Personīgi mani ļoti uzmanīgu dara tas, ka ļoti lustrēties grib tāda persona kā Langa. Ja tik ļoti patīk lustrēties, vajag piekārt lustru vispirms pašai naktī pie savas gultas. Nu, ko lai dara..... Es biju oktobrēns, es dziedāju Skolēnu Dziesmu svētkos "Deņ pobedi". Vai esmu pietiekoši izlustrējusies? :)

  • dukurs  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 15:05

    varētu padomāt-ka runājot par kolabracionismu obligāti jārunā par čekas maisiem...

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 17:10

    + vai tad tiesiskums gadījumā nebija viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem?

  • kardo  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 19:47

    Oi,es tikai tagad,izlasot šo rakstu,atcerējos ka biju komjaunietis...nu ne jau tāds aktīvā tipa ar ūsiņām,bet parastais.Tagad atceroties,man šie 80tie nemaz neliekas kaut kas šausmīgs,drīzak kaut kas naivs un muļķīgs.

  • gunita > to kardo  

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 15:47

    70-to gadu sākumā no LU izslēdza 2 manus klases biedrus, bez tiesībām iestāties citās PSRS augstskolās, un tādu gadījumu bija pietiekoši daudz, cik ielika Aleksandra augstumos un sašpricēja, cik bija spiesti strādāt par kurinātājiem etc; bija arī tādi kā M.Z., kas aiz muguras ņirgājās par šo iekārtu, bet izmantoja, tāpat Panteļejevs, toreizējais komjaunatnes vadītājs. no tiem meliem ir jāattīras, tādi cilvēki nevienam netic, tāpēc katrās vēlēšanās nāk ar savu komandu, ignorējot citu iesāktos darbus; to mēs redzam šodien

  • Ari  

    2014. gada 26. oktobrī, plkst. 11:11

    Ar patiesību un uzskatu maiņu vienmēr ir bijis ķimerīgi. Atcerēsimies kaut vai stāstus par ģeocentrisko un heliocentrksko sistēmām un to atbalstošo zinātnieku uzskatu maiņu un likteņiem. Atmal un atkal gribas piekrist slavenajam jautàjumam: "Kas ir patiesība?" Ko drīkst darīt "patiesības" vārdā?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.

    Kaķītis

Iesakām

  • 2013. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Ivars Ījabs: Ejam uz rekordu (6)

    Otrajā neatkarības periodā (skaitot no 1991. gada 21. augusta, nevis 1990. gada 4. maija) Latvijas Republika ir pavadījusi 7884 dienas un nu pārspēj pirmo neatkarīgās valsts pastāvēšanas ilgumu.

  • 2012. gada 27. aprīlī, plkst. 8:04

    Prāta Vētra: Labi, ka šovbiznesā ir vēl kaut kāds siltums (30)

    Kas ir grūtāk - izaudzināt bērnu vai ierakstīt jaunu albumu? Kāpēc grupa visu laiku maina producentus? Un kurš ir neveiksmīgākais "Prāta Vētras" albums?

  • 2015. gada 18. februārī, plkst. 6:02

    Sanita Grīna: Kā trūkst jaunajiem kinorežisoriem? (3)

    Lai gan kino instrumentu apgūšana ir nenoliedzami atzīstama un absolūti nepieciešama prasme, tieši studentu darbos gribētos redzēt vairāk izdomas.

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 12:46

    Ilmārs Šlāpins: Kā izdzīvot bēgļu straumē? (2)

    Ir sejas, kas izkliedz saukļus, un es saprotu, ka man nepatīk šie cilvēki, jo viņi ir neglīti un neglīti kļūst arī viņu saukļi. Redzot divus pūļus, es gluži neviļus izvēlos nostāties pie tiem, kas man patīk.

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    E. F. Kuks: Še tev mana sērkociņu kastīte

    mēs stādām cilvēkus kā kokus priekšā un pakaļā dīgst cilvēki kā koki un tie jācērt lai neizaug par garu

  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Dace Vīgante: Kustība ir gandrīz nemanāma

    Es guļu jūrmalas smiltīs uz sārti rūtotā galdauta ar pabalējušiem dzelteniem traipiem. Uzsaucot tostu par savu meitu – nākamo slaveno basketbolisti –, tēvs uz tā izšļakstīja ķiršu liķieri.

  • 2016. gada 26. janvārī, plkst. 6:14

    Anda Rožukalne: Un kādas ir jūsu attiecības ar kritiku?

    Mākslinieku un kritiķu neatrisināmais konflikts parāda arī to, ka nevajag cerēt uz kritikas objektivitāti, kritika vienmēr būs subjektīva. Kritiķis savienos savas unikālās zināšanas ar cita subjektīva autora izpratni un interpretāciju.

  • 2014. gada 5. jūnijā, plkst. 10:06

    Ērika Bērziņa: Stāsts par Olu

    Ceru, ka pēc šī stāsta izlasīšanas bērni neņems lielveikalā nopirktās olas un nemeklēs kādu vistu, kas būtu gatava perēt, lai izšķiltos cālis.



Kultūras Ministrija
vkkf