Ivars Ījabs: Vienā caurā maisā (12)

  • Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 8:41

    Tātad patiesība jāsver izdevīguma un neizdevīguma svaros? Patiesībai nekad nav komfortabla, tas tak elementāri. Divdesmit gadu garumā tā kā varējām nobriest drosmei. izklausās, ka Ījaba kungs tomēr mūsu sabiedrību par tādiem nīkuļiem vien uzskata. Man grūti iedomāties solidaritāti uz melu un nelietības pamatiem. Kaut kā vilkt dzīvi, protams, var. Arī tā ir katra paša izvēle.

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 9:42

    njā, Ījab, demokrātijas, saskaņas, saticības, politiskās vienotības, varas leģitimitates, mīļā miera utt vārdā labāk paklusēsim, kamēr nomirst pēdējie cilvēki, kas cietuši (un turpina ciest) no padomju režīma.
    tāds kā pragmatisms, patiesība ir tas, kas 'strādā', darbojas, iet cauri. nē, patiesība ir neizdevīga, gandrīz vienmēr, un patiesība bija neizdevīga arī padomju savienībai, tāpēc 'mīļā miera' un 'saticīguma' labad arī toreiz uz latviešu neatkarības centieniem skatījās un oficiāli pasniedza kā separātisku fašistu reakcionāri revaanšistiskos murgus un 'eksaltētu patosu'.
    pretīgi, nu.

  • akmens  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 10:26

    Es nezinu par okupantiem, bet kolaboracionisti gan ir. M. Z. savā gr. Pieci pirksti attēlo krievus kā, saprotams kā. Kad es veikalā iebildu, viena dāma man pateica, ko tad jūs gribat, ja Māru sauca par fašistu? Es atbildēju, ka tas Mārai netraucēja pēc brieduma iestāties PSKP. Es atkal biju slikts.

  • ivity  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:00

    Skelets no skapja tomēr būtu jāizņem, gaiss jāizvēdina. Ja, atverot skapi, izrādīsies, ka tur vairāk bija aizdomu nevis pašu kaulu, arī labi. Tīrāks tik un tā.

  • jā jā jā nē nē nē  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 11:20


    Ījaba kunga talants ir atvērts prāts, poetiski salīdzinājumi, plašs redzes loks, tomēr domas tīrība un prāta asums tālu atpaliek no kaut kā ko vartu dēvēt par oriģinalitāti vai vērtību. Citiem vārdiem neviekli, pavirši, sasteigti. Piemēram šeit:

    "Tajā ziņā mūsu "4. maija noliedzēju" aktīvistiem diemžēl ir taisnība, jo šādi ļaudis patiesi var šķist aizdomīgi – nevis ar to, ka maina uzskatus, bet gan ar to, ka noliedz uzskatu maiņu."

    Manuprāt runa ir par tādu bīstamu cilvēku paveidu kā konformistiem.
    Tas ir:

    konformists
    1. Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.

    Otrkārt:

    "Tātad: uz svaru kausiem šeit vienā pusē ir likta patriotiska pazīmēšanās un eksaltēts patoss, otrā – tālāka politikas fragmentācija, nespēja strādāt un vēl zemāka varas leģitimitāte. "

    Patoss un pazīmēšanās Latvijā tradicionāla, sīku ļaužu pazīme.
    Savukārt varas leģitimitāte ir jārūda visiem iespējamiem līdzekļiem,
    nevis caur spekulatīvu "noklusēšanu", meistarīgu PR-ošanu, mitoloģisko
    respekta audzēšanu.

    Citiem vārdiem sakot Ījaba ieteiktai katra paša lēmums par tēmu tiek piedāvāts pāragri, - kas tieši mums būtu jāizlemj.




  • nahimovs > Gundega Repše  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 12:51

    Abstrahējoties no dotā gadījuma, tomēr atzīmēšu, ka jau no laika gala ir daudz un bezjēdzīgi asinis izliets, cīnoties par patiesību un taisnību.
    Un diez vai tajos maisos ir daudz patiesības, un vai ir jēga no 1/2 un 1/3 patiesības?
    Vai maisus atverot, nesanāks, ka tiem ziņotājiem, kuriem laimējies nebūt saglabātajā kartotēkā, tiks izsniegta indulgence?
    Un runājot par tiem, kas ir kartiņās. Tur nav rakstīts, ko tieši cilvēks ir darījis. Un iemesli, kamdēļ ir uzrakstīta kartiņa, var būt visniecīgākie.

  • bruja  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 14:39

    Personīgi mani ļoti uzmanīgu dara tas, ka ļoti lustrēties grib tāda persona kā Langa. Ja tik ļoti patīk lustrēties, vajag piekārt lustru vispirms pašai naktī pie savas gultas. Nu, ko lai dara..... Es biju oktobrēns, es dziedāju Skolēnu Dziesmu svētkos "Deņ pobedi". Vai esmu pietiekoši izlustrējusies? :)

  • dukurs  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 15:05

    varētu padomāt-ka runājot par kolabracionismu obligāti jārunā par čekas maisiem...

  • kuģis  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 17:10

    + vai tad tiesiskums gadījumā nebija viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem?

  • kardo  

    2014. gada 20. janvārī, plkst. 19:47

    Oi,es tikai tagad,izlasot šo rakstu,atcerējos ka biju komjaunietis...nu ne jau tāds aktīvā tipa ar ūsiņām,bet parastais.Tagad atceroties,man šie 80tie nemaz neliekas kaut kas šausmīgs,drīzak kaut kas naivs un muļķīgs.

  • gunita > to kardo  

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 15:47

    70-to gadu sākumā no LU izslēdza 2 manus klases biedrus, bez tiesībām iestāties citās PSRS augstskolās, un tādu gadījumu bija pietiekoši daudz, cik ielika Aleksandra augstumos un sašpricēja, cik bija spiesti strādāt par kurinātājiem etc; bija arī tādi kā M.Z., kas aiz muguras ņirgājās par šo iekārtu, bet izmantoja, tāpat Panteļejevs, toreizējais komjaunatnes vadītājs. no tiem meliem ir jāattīras, tādi cilvēki nevienam netic, tāpēc katrās vēlēšanās nāk ar savu komandu, ignorējot citu iesāktos darbus; to mēs redzam šodien

  • Ari  

    2014. gada 26. oktobrī, plkst. 11:11

    Ar patiesību un uzskatu maiņu vienmēr ir bijis ķimerīgi. Atcerēsimies kaut vai stāstus par ģeocentrisko un heliocentrksko sistēmām un to atbalstošo zinātnieku uzskatu maiņu un likteņiem. Atmal un atkal gribas piekrist slavenajam jautàjumam: "Kas ir patiesība?" Ko drīkst darīt "patiesības" vārdā?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2016. gada 28. janvārī, plkst. 6:43

    Kārlis Vērpe: Mūsu tikumiem zemapziņas nav (5)

    Ja atskatāmies uz pagājušā gada aktualitātēm Latvijā, tad Izglītības likuma grozījumi, tiem sekojošās debates, skolotāju darba cenzūras skandāli un darba grupas izveide tikumības vadlīniju izstrādei ir viens no karstākajiem notikumiem.

  • 2015. gada 1. decembrī, plkst. 6:02

    Gaida Jablovska: Vai mēs zinām, kāds ir patiesais Rainis? (2)

    Gaida Jablovska ir Raiņa un Aspazijas mājas Baznīcas ielā 30 vadītāja, un mēs tikāmies ar viņu, lai parunātu par to, kāpēc ir svarīgi saglabāt piemiņu par kādreiz dzīvojušiem cilvēkiem un ko mēs varam zināt par viņiem kā personībām.

  • 2015. gada 2. jūnijā, plkst. 6:06

    Silvija Radzobe: "Mīļie skatītāji, ejiet dirst!" (4)

    Liepājas teātrim ar Konstantīna Bogomolova izrādi "Mans blasters ir izlādējies" izdevies radīt aizejošās Latvijas teātra sezonas skandalozāko notikumu.

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 6:10

    Ilze Fedosejeva: Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs (13)

    Runājot par to, kas mākslā atļauts, der atcerēties, ka mākslinieks ir tiesīgs brīvi izvēlēties ne tikai mākslas darba saturu, bet arī formu. Un tas nozīmē, ka mākslā vēsturiskie personāži var pieņemt visdažādāko veidolu.

  • 2013. gada 27. decembrī, plkst. 7:02

    Anna Grabovska: Tūkstošreiz (9)

    Mana sirds ir kā nepārtraukts kardāns. Kā es vēl neesmu mirusi ar trieku? Tu visu padari maģiski vieglu, pie Taviem sāniem es varu būt. Man ir silti, un rudens lietavas neaizskalo prieku

  • 2015. gada 5. jūnijā, plkst. 6:06

    Daniils Harmss: Dienasgrāmatas

    Man neizmaksā naudu, aizbildinās ar gadījuma rakstura kavēšanos. Es jūtu, ka notiek kaut kas slepens, ļauns. Mums nav ko ēst. Mēs ciešam briesmīgu badu.

  • 2014. gada 30. maijā, plkst. 6:05

    Marika Vidiņa: Priecīgu devēju Dievs mīl (5)

    Līdz pat 17. gs. Bībeles tulkojumos angļu valodā lietots vārds "love", bet ietekmīgajā "King James Bible" (1611) "agape" tulkots kā "charity" – labdarība, žēlsirdība, nevis mīlestība.

  • 2014. gada 6. novembrī, plkst. 14:11

    Ieva Viese-Vigula: Zelta zirgs un dvēselīte

    Diemžēl jau ar šo iepazīšanos sākas virkne neskaidrību tālākajā sižeta virzībā, bet pati pirmā lieta, ko šī mazā spēle rada, ir vēlēšanās Antiņu visu filmu uzlūkot par mazo nabadziņu. Tāds jauks puisītis, ar zilām actiņām un gaišiem matiņiem, kā viņam neiet!



Kultūras Ministrija
vkkf