Sabīne Košeļeva: Pelmeņi (2)

  • Kaija Lielā  

    2013. gada 26. decembrī, plkst. 20:37

    Labs stāsts. Man patika un arī izsauca asociācijas, kas lika aizdomāties par mirkļiem savā dzīvē, tātad tiešām labs stāsts, jo kāda gan būtu jēga lasīt citu cilvēku stāstus, ja tie neliktu aizdomaties par paša dzīvi.

  • Sabīne Košeļeva > Kaija Lielā  

    2013. gada 27. decembrī, plkst. 18:27

    paldies, tas priecē!

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēks, kurš sapņo, ir ģēnijs.

    Akira Kurosava

Iesakām

  • 2014. gada 8. decembrī, plkst. 6:12

    Ivars Ījabs: Iepūt, deputāt! (7)

    Daži mani komentāri par šo tēmu, izrauti no konteksta, ir izpelnījušies indīgas piezīmes, ka es patiesībā cenšoties izpestīt savu drinking buddy, kas neatbilst patiesībai. Tādēļ te nu ir pilns viedoklis.

  • 2015. gada 7. oktobrī, plkst. 6:10

    Uldis Anže: Es gribu tajās labajās izrādēs spēlēt

    Režisors Viesturs Kairišs Nacionālajā teātrī iestudējis Raiņa lugu "Uguns un nakts". Spilgtu, pārliecinošu un savdabīgu Lāčplēša lomu tajā nospēlējis Nacionālā teātra aktieris Uldis Anže.

  • 2014. gada 24. jūlijā, plkst. 9:07

    Reinis Tukišs: Iemesls uzkavēties Cēsīs

    Mākslai, lai arī kāds būtu tās laikmetīgais saturs, pirmkārt, jābūt patiesai, spontānai un neangažētai. Ja visu esmu sapratis pareizi, Cēsu Mākslas festivāls vismaz uz papīra tiecas būt par notikumu, kur šāda veida māksla koncentrēta.

  • 2012. gada 23. jūlijā, plkst. 8:07

    Irina Romanovska: Nepiederošām personām ieeja atļauta (10)

    Bibliotēkas dzīvē skaņas iegūst pavisam citu nozīmi, jo tā ir vieta, kur vairums ikdienas lielāko trokšņu – sarunas, mūzika, mobilo telefonu skaņas – ir aizliegti. Tas, kas paliek pāri, gan nav klusums.

  • 2012. gada 6. jūlijā, plkst. 9:07

    Andris Habermanis: Mazas skaņas Lielajā Klusumā (1)

    Svētā veidā vēroju meiteni, kura nevērīgi ēd; varbūt piedzer kefīru vai mazkaloriju jogurtu. Dzīve tomēr ir arī vienkāršai meitenei pati svētā vienkāršība. Kā piena produkts, kas vairs nav govs organismā, nav vēl manējā.

  • 2017. gada 10. februārī, plkst. 5:12

    Anete Konste: Plikpauris (8)

    Nu, un tad es kļuvu par politiķi un nēsāju matus zirgastē. Tobrīd man vairs galīgi ne par ko nebija vienalga. Varbūt vienīgi par matiem.

  • 2016. gada 5. jūlijā, plkst. 8:17

    Krista Burāne: Cilvēki debesīs

    Droši vien naida cilvēkiem mājās ir bērni un suņi un brīvdienās viņi dodas garās pastaigās mežā vai gar jūru. Viņi ēd, mīlējas, dzemdē un pelna naudu. Iespējams, svētkos apmeklē baznīcu un ar interesi vēro ēnu spēles uz savas alas sienām.

  • 2014. gada 24. martā, plkst. 8:03

    Agnese Neija: Par bērniem, muzejiem, iespaidiem un emuāriem

    Bērni meklē emocijas un grib tikt pārsteigti, to mērķis, protams, nav loģiska izziņa, bet piedzīvojums.