Lai gadījums kļūtu par notikumu (1)

  • toxe horb  

    2013. gada 20. septembrī, plkst. 9:21

    noplicinoši un bezcerīgi apraksti izņemot to Eglīšu Andra, kur nemaz to gleznu redzet nav vajadzībasun stāstiņš mīlīgs

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2013. gada 30. septembrī, plkst. 7:09

    Ivars Ījabs: Cilvēktiesības uz haļavu (24)

    Vai ir kādi saprātīgi argumenti, lai piespiestu, teiksim, skolotāju no Purvciema daudzstāvenes maksāt par dotētu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā Langstiņos pierakstītam uzņēmējam vai advokātam?

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 18:03

    Henriks Eliass Zēgners: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā", dzejnieks Henriks Eliass Zēgners sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 11:04

    Dace Bargā: Iztiksim bez skolotājiem (5)

    Visas klases meitenes jau ir skūpstījušās. Gribas būt pieaugušai, lai gan vēl neder pat vismazākais krūšturis. Un brīžiem ir ļoti vientuļi. Diez vai es vēlētos vēlreiz to visu izdzīvot.

  • 2016. gada 31. augustā, plkst. 5:24

    Modris Matisāns: Kā rīkoties pareizāk? Skats uz emigrāciju (3)

    Pēdējā laikā Latvijā ir manīti gan centieni aicināt tautiešus atpakaļ, gan viedokļi, ka to nevajag vai nav jēgas darīt. Dažkārt tā vietā, lai meklētu pareizo atbildi, ir vērts pameklēt citu jautājumu.

  • 2013. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Elīna Kuple: Burvis (4)

    Nezināju ka pienāks rīts, kurā atsacīšos no institūcijām visām. Vien esamība uz aizliegtās gaismas salas. Laiva sagatavota no jūtu satīna, no acu mirdzuma, no degošām sajūtām, no porcelāna ādas, no vienradža labvēlības. Kurš pievienosies?

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.

  • 2012. gada 8. martā, plkst. 9:03

    Ivars Zviedris: Sākumā man uzlika lāstu un piekāva (4)

    Intervija ar Ivaru Zviedri par viņa jauno dokumentālo filmu "Dokumentālists", kā arī darbā neiekļautie kadri.

  • 2014. gada 13. martā, plkst. 4:04

    Lēlo Tungala: Man ļoti patīk spēlēties

    Tagad jau baltais pants ir kļuvis par valdošo pieaugušo dzejā. Bet man ne pārāk patīk rakstīt baltajā pantā, man vajag, lai dzejā būtu tā mūzika. Un bērnu dzejā tas ir atļauts – neviens tev nepārmetīs, ka tu raksti vecmodīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf