Dragana Tripkoviča: No Vidusjūras cikla un citi dzejoļi (4)

  • Katrīna K.  

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 14:47

    Ļoti savāda sajūta - nevaru saprast, man šī publikācija patīk vai nepatīk, laikam ir tā, ka - gan patīk, gan nepatīk.

  • arnolds  

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 19:02

    nezinu, kas par vainu (pirmdiena varbūt), bet varbūt atdzejošanas kvalitāte, bet man pat neradās iespaids, ka lasu dzeju. proza, mākslīgi sadalīta pa rindiņām.

  • LL  

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 23:29

    Eiropa likās banāla, bet viss pārējais labi iegriež, paldies

  • zhora  

    2013. gada 10. septembrī, plkst. 1:25

    man šausmīgi nepatīk šāda veida dzeja. vienas vienīgas klišejas, bet pēdējā dzejolī ir pat pats klišejas vārds. pūšot vējam no dienvidiem, iemīlas nepareizajos cilvēkos, vienkārši wtf.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 10. novembrī, plkst. 0:37

    Ilmārs Šlāpins: Kāpēc mēs to pieļāvām? (8)

    Mēs visi kopā ar savām darbībām vai bezdarbību esam pieļāvuši Trampa ievēlēšanu. Un to, ka nekad neuzzināsim, kas būtu noticis, ja par prezidenti būtu kļuvusi Klintone.

  • 2012. gada 21. septembrī, plkst. 9:09

    Ilari de Kara: Dzīve ir maināma (5)

    Esmu publicējis daudz, varbūt pat pārāk daudz. Kopš esmu pensijā no skolotāja darba, man ir daudz vairāk laika, lai pa īstam rakstītu un domātu, un mīlētu, un dzertu.

  • 2012. gada 23. martā, plkst. 8:03

    Baiba Petrenko: Zem izrādes paklupis stāsts (11)

    Nožmiegtā pelīte, Soņečkas vijoļspēle aiz sienas, mammas mētelis, visas šīs trāpīgās metaforas, kas pārvērš individuālas bērnības atmiņas mākslas darbā, ir baudāmākais, ko izrāde sniedz.

  • 2012. gada 20. jūnijā, plkst. 8:06

    Ilmārs Šlāpins: Māksla turpināt rakstīt (13)

    Veikli rīkojoties ar rediģēšanas rīkiem, mēs varam savu kaunu par uzrakstīto pavilkt garumā, cenšoties mainīt vārdus vietām vai labojot kļūdas, taču procesa būtība paliek tāda pati – vienā brīdī ir jāizlemj, ko iesākt ar uzrakstīto.

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Čema Martiness: Šopēna sirds un citi dzejoļi

    Kamēr tu guli, briesmoņi runā ar mani, šīs lauzītās ēnas uz sienām, kas baltas kā kauli, tie saka man, ka nekas nav mana tiesa, vien klusums, akmeņu kurlums pret jūru, magnolijas rītausmas mēmajā dūmakā, vējš, plosīdams lapotnes kokiem un deldēdams manas ribas kā smilšpapīru.

  • 2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Vilis Lācītis: Nesmuku sieviešu nav (7)

    Kāda maza krūma ērkšķaino lapotni rotā vēja uzmests plastmasas maisiņš ar uzrakstu "Iceland". Pie krūmā gandrīz ieauguša gaismas staba ar uzlīmi "Neighbourhood watch" piestāj melns BMW, no kura izkāpj noputējis celtnieks.

  • 2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Ruta Paidere: Latviešu komponista dilemma (7)

    Latvijas profesionālā mūzika vēl aizvien barojas no padomju laikos noteiktās, uz izcilību orientētās mūzikas izglītības tradīcijas, kas funkcionēja nevis komerciālās, bet gan tikai un vienīgi ideālās kategorijās.

  • 2013. gada 31. oktobrī, plkst. 8:05

    Rūta Briede: Sarežģītais mīļums

    Autori vairākkārt intervijās un grāmatā iesaka "pa logu izmest televizoru", kas simboliski atrisinātu kopā būšanas trūkumu. Man nav īstas pārliecības, ka šī ieteikumu forma atrisinātu problēmu, kuru grib atrisināt autori – kā ģimenei būt kopā un iemācīties būt kopā.



Kultūras Ministrija
vkkf