Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma (12)

  • skramba  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 11:27

    Jāni Tomašs, ir LABS! Pāris teikumi tāā ieblieza, ka nolēmu te iekomentēt, pirms lasu tālāk. Nenormāli patīk.

  • dute  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 12:10

    ļoti patīk

  • salna  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 15:33

    Gaidīšu nākamos dzejoļus.

  • multisulinj  

    2013. gada 29. jūnijā, plkst. 22:06

    ļoti labi, tiešām patīk :)

  • I.M.  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 12:09

    Izbanotajs ir satori kolektīva algots trollis?

  • Brinda Ceriņa  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 12:54

    adidas neļauj lidot un jāpaliek pie skudrām bez satvara,kas vajadzīgs ne tikai dzejā. katru dienu jāiet pret sevi un sirdsapziņu,kura uzskata par labāku klusēt,lai mazāk sāpju.bez sāpēm nav dzeja.

  • Jim Moriarty  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 16:30

    Īsts dzejnieks pirmām kārtam ir dzejnieks pats sev.Vienkarši vajag nospļauties par "šauro lasītāju loku" un nevēlēties nevienam patikt.

  • a.ogriņš  

    2013. gada 3. jūlijā, plkst. 15:03

    nepatīk zīmolu pieminēšana, un rindiņa "mans pagalms ir caura kabata" jau kaut kur lasīta:) citādi - forši. jāni, tev ir potenciāls. protams, vajadzētu atmest to - mūs neviens nesaprot, mūsu vārdi ir sveši. ja raksta, tad raksta, kā jau te minēja, sev, un, ja atrodas pasauli līdzīgi uztverošie, ok, kāda tev daļa gar pārējiem. tu nekad nebūsi dzejnieks, kura pantiņus rakstīs ziemassvētku kartiņās, un kam tev tas arī būtu vajadzīgs.

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • basite  

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 19:18

    Dažbrīd tāds dziļums, pat nezināju, ka tāds vari būt! Zini un skumjas nemaz nav tik sliktas, kā kādā dzejolī rakstu - tā ir mana armija, kad nav tālu no kara. Domāju, Tev ir līdzīgi. raksti vēl! Paldies!

  • Janis Dabsolis  

    2016. gada 27. decembrī, plkst. 21:09

    Paldies, sprigani labi.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2017. gada 23. janvārī, plkst. 4:38

    Māris Zanders: Latvija aiz Rīgas robežām

    Publiskās telpas nepārprotamais fokuss uz tuvākajos mēnešos gaidāmo cīņu par varu Rīgas domē rada iespaidu, ka Latvijā nozīmīga ir tikai viena pašvaldība.

  • 2014. gada 16. aprīlī, plkst. 17:04

    Ieva Melgalve: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominante kategorijā "Labākais prozas darbs", rakstniece Ieva Melgalve sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2017. gada 14. februārī, plkst. 5:28

    Valda Čakare: Alfa tēviņš un divi pārsteigumi

    Recenzija par Dmitrija Petrenko izrādi "Brutāls un dēls" Dailes teātrī.

  • 2013. gada 4. februārī, plkst. 8:02

    Liene Linde: Kas, pie velna, ir hobits? (11)

    Kāpēc mūs tik ļoti valdzina hobita tēls? Kāpēc Tolkīnam bija jārada jauna, sintētiska, mitoloģiska būtne tā vietā, lai aprobežotos ar aprobētiem pasaku arhetipāžiem – rūķiem, elfiem, burvjiem, gobliniem?

  • 2015. gada 25. septembrī, plkst. 6:09

    Kristiāna Kārkliņa: Atpakaļgaita (1)

    Arlabunakti, Lielie un Mīļie!
    Arlabunakti, Mazie un Sarūgušie!
    Arlabunakti, tālumā rietošā resnā Pasaule, Arlabunakti!

  • 2014. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Sabīne Košeļeva: Par skaļu (1)

    Man nepatīk baloži. Šajā pusē viņi vēl ir pieklājīgi. Nelamājas, nelien iekšā pa logiem un uztur sportisku formu. Otrās puses baloži ir baložu sabiedrības padibenes. Skaļi kliedz, sit pa rūtīm un neizrāda nekādu cieņu. Nebīstas. Apķēza visu, kas apķēzāms.

  • 2016. gada 3. novembrī, plkst. 6:33

    Jānis Volberts: Informācijas atklātības ilūzija Latvijā salīdzinājumā ar Ziemeļvalstu praksi

    Pieci informācijas pieprasīšanas gadījumi liecina par milzīgo atšķirību starp atklātības lozungiem, kas pastāv mūsu valstī, un faktiskajām represīvajām darbībām pret informācijas pieprasītājiem un izmantotājiem.

  • 2016. gada 27. martā, plkst. 11:47

    Jānis Baltvilks: Kur pazuda ķieģeļolas?

    Vai mūsu dzīve nebūtu daudz patīkamāka, ja olas būtu kantainas, taisnām malām? Tās būtu daudz ērtāk pārvadājamas – aizņemtu mazāk vietas kastēs. Tāpat būtu ērtāk sakrāmējamas ledusskapī. Bet galvenais – neripotu nost no galda.



Kultūras Ministrija
vkkf