Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma (12)

  • skramba  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 11:27

    Jāni Tomašs, ir LABS! Pāris teikumi tāā ieblieza, ka nolēmu te iekomentēt, pirms lasu tālāk. Nenormāli patīk.

  • dute  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 12:10

    ļoti patīk

  • salna  

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 15:33

    Gaidīšu nākamos dzejoļus.

  • multisulinj  

    2013. gada 29. jūnijā, plkst. 22:06

    ļoti labi, tiešām patīk :)

  • I.M.  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 12:09

    Izbanotajs ir satori kolektīva algots trollis?

  • Brinda Ceriņa  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 12:54

    adidas neļauj lidot un jāpaliek pie skudrām bez satvara,kas vajadzīgs ne tikai dzejā. katru dienu jāiet pret sevi un sirdsapziņu,kura uzskata par labāku klusēt,lai mazāk sāpju.bez sāpēm nav dzeja.

  • Jim Moriarty  

    2013. gada 30. jūnijā, plkst. 16:30

    Īsts dzejnieks pirmām kārtam ir dzejnieks pats sev.Vienkarši vajag nospļauties par "šauro lasītāju loku" un nevēlēties nevienam patikt.

  • a.ogriņš  

    2013. gada 3. jūlijā, plkst. 15:03

    nepatīk zīmolu pieminēšana, un rindiņa "mans pagalms ir caura kabata" jau kaut kur lasīta:) citādi - forši. jāni, tev ir potenciāls. protams, vajadzētu atmest to - mūs neviens nesaprot, mūsu vārdi ir sveši. ja raksta, tad raksta, kā jau te minēja, sev, un, ja atrodas pasauli līdzīgi uztverošie, ok, kāda tev daļa gar pārējiem. tu nekad nebūsi dzejnieks, kura pantiņus rakstīs ziemassvētku kartiņās, un kam tev tas arī būtu vajadzīgs.

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • basite  

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 19:18

    Dažbrīd tāds dziļums, pat nezināju, ka tāds vari būt! Zini un skumjas nemaz nav tik sliktas, kā kādā dzejolī rakstu - tā ir mana armija, kad nav tālu no kara. Domāju, Tev ir līdzīgi. raksti vēl! Paldies!

  • Janis Dabsolis  

    2016. gada 27. decembrī, plkst. 21:09

    Paldies, sprigani labi.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2016. gada 21. novembrī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Sekulārā Eiropa – par ko mēs runājam? (3)

    Polijas plaši daudzinātais "pagrieziens pa labi" nav saistīts tikai ar konkrēta politiskā spēka – partijas "Likums un taisnīgums" – atrašanos pie varas.

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 22:03

    Edvīns Raups: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais dzejas darbs" , dzejnieks Edvīns Raups sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2016. gada 1. novembrī, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Gravitācijas arhitekti

    Par NSRD spēju izraisīt nebijušas sajūtas pārliecinājos 80. gadu nogalē, kad jau Latvijā kooperatīvu formā bija sākusies privātā uzņēmējdarbība, bet vēl arvien cieši jūtama bija padomiski valstiskā kārtība.

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Reinis Lazda: Saldā diktatūras garša (13)

    Par diktatoru gandrīz nekad nepiedzimst, tādēļ mums ir lielisks materiāls diktatora salīdzināšanai pašam ar sevi – kāds viņš bija pirms nokļūšanas pie varas, un vai vēlāk viņa uzskati, rīcība mainījās.

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • 2012. gada 28. novembrī, plkst. 8:19

    Klinta Kalna: Bojupceļš (24)

    "Paklau, tēt, vai tik man nav pienācis laiks doties pasaulē laimi meklēt?" "Ej tak tu bojā!" tēvs attrauca neatskatoties, kā allaž, kad kāds gvelza muļķības. "Bojā?" dēls bija ieinteresēts, kur gan atrodas šī daudzdzirdētā vieta. "Tēt, atzīsties jel reiz, vai pats tur esi bijis?"

  • 2012. gada 10. aprīlī, plkst. 12:50

    Ivo Briedis: Ekrāns ir nomainījis grāmatu (3)

    Videointervija ar režisoru Ivo Briedi, kurš uzņēmis savu pirmo eksperimentālo spēlfilmu. Viņš saka - tagad ir tāda tendence, cilvēki taisa kino.

  • 2014. gada 22. oktobrī, plkst. 6:10

    Jana Kukaine: Par kādu kaislību (3)

    Nepiespiestais vieglums, ar kādu māksliniece kā rotaļājoties iezīmējusi sieviešu sejas vaibstus, liek domāt par uzdrošināšanos, atļaušanos un, jā, arī neprātu – tādu neprātu, kas ir daļa no būšanas par mammu.



Kultūras Ministrija
vkkf